<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><?xml-stylesheet type="text/css" href="https://www.lvs.lv/css/rss.css"?><rss version="2.0" xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom">
    <channel>
        <title>LVS jaunumi</title>
        <link>https://www.lvs.lv</link>
        <description></description>
                <item>
                        <title>Eiropas diena 2026. gadā: Kā standarti palīdz vienotajam tirgum darboties cilvēku un uzņēmumu labā</title>
                        <description><![CDATA[ 



Katru gadu 9. maijā Eiropas Savienība (ES) svin Eiropas dienu. Tā ir diena, kurā vēsturiski notikumi un iniciatīvas ir radījuši pamatu mieram, sadarbībai un integrācijai Eiropā.

Vienotais tirgus ir viens no ES lielākajiem sasniegumiem. Tā panākumi ir atkarīgi no preču un pakalpojumu brīvas aprites pāri robežām, vienlaikus nodrošinot augstu drošības, kvalitātes un uzticēšanās līmeni. Eiropas standarti ir galvenais šīs sistēmas virzītājspēks.

Standarti nodrošina kopīgus tehniskos noteikumus visā Eiropā:


	samazinot tehniskos šķēršļus tirdzniecībai (vieglāka pārrobežu pārdošana/pirkšana),
	nodrošinot produktu un sistēmu savstarpēju darbību (sadarbspēja),
	veidojot patērētājiem pārliecību par drošību un kvalitāti (uzticēšanās).


Tie ir vairāk nekā 24 tūkstoši Eiropas standartu, kas ir vienoti visā ES. Latvijas standarts (LVS) nodrošina visu Eiropas standartu pieejamību, kā arī iespēju piedalīties šo standartu veidošanā un pārskatīšanā.

LVS izsaka pateicību visiem nozaru ekspertiem, kas piedalās standartizācijas tehnisko komiteju darbā Latvijā un Eiropā, tādējādi rūpējoties par nozaru attīstību un pārstāvot Latvijas nacionālās intereses. Tas ir ieguldījums, kas sniedz labumu visai sabiedrībai.

Tā kā Eiropa saskaras ar straujām tehnoloģiskām pārmaiņām (MI, kiberdrošība, atjaunīgā enerģija), globālu konkurenci un vērienīgiem politikas mērķiem, Eiropas standartizācijas sistēma nepārtraukti attīstās. Tā ir veidota kā publiskā un privātā sektora partnerība, kas apvieno Eiropas iestādes, valstu dalībniekus un plašu ieinteresēto personu loku, lai nodrošinātu, ka standarti joprojām ir atbilstoši, reaģētspējīgi un tirgus virzīti.

Eiropas standartizācijas organizācijas cieši sadarbojas ar Eiropas Komisiju un EFTA saskaņā ar jauno likumdošanas ietvaru (New Legislative Framework) un Regulu (ES) 1025/2012 par Eiropas standartizāciju. Šie tiesību akti ļauj standartiem atbalstīt Eiropas politiku, vienlaikus saglabājot to brīvprātīgo raksturu, tehnisko ticamību un uz vienprātību balstītu izstrādi.

Publiskā un privātā sektora partnerība, ko regulē Regula, ir nodrošinājusi stabilu pamatu atvērtai, pārredzamai un stabilai sistēmai, kas atbalsta vienoto tirgu, inovācijas un plašu ieinteresēto personu līdzdalību, vienlaikus nosakot jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi.

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Fri, 08 May 2026 12:09:48 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Program for the LVS/ETSI Workshop on Standardization for the Development of New Technologies</title>
                        <description><![CDATA[

 

 

 

International Workshop

Standardization for Emerging Technologies: Artificial Intelligence. Quantum Technologies
May 13, 2026 | Riga

PROGRAM

10:00 Opening

10:10 ETSI Explained: Structure, Strategy and Standards for Emerging Technologies
Bettina Funk, Eiropas telesakaru standartu institūts (ETSI), ģenerālās asamblejas priekšsēdētāja

10:40 Quality infrastructure – from expectations to development
Gundega Jaunbērziņa-Beitika, Latvian National Accreditation Bureau, Director

11:10 Artificial intelligence without reins: are we ready for the "free flight" of algorithms without a safety certificate?
Gatis Romanovskis, Animas, CEO / MILA, Council Member

11:30 Coffee break

12:00 Quantum secure data transmission
Evijs Taube, Latvian State Radio and Television Centre, Board Member
Uldis Čerņevskis, Mikrotīkls, Project Manager

12:20 Riga Technical University quantum entanglement testbed and its application
Jurģis Poriņš, Electronic Communications, Board Member, Professor at Riga Technical University

12:40 The importance of standards for ensuring the compliance of radio equipment: efficient use of the radio frequency spectrum. Participation in ETSI standardization processes
Māris Čamans, Electronic Communications, Head of Compliance Department

13:00-14:00 Lunch break

Afternoon session #1
MI standardization as a trust infrastructure. Experience. Challenges. Needs
Moderator: Juris Pūce, Chairman of LVS/STK 59 "Artificial Intelligence"

14:00-14:10 Opening and session framework  / Juris Pūce, Peak Defence
14:10-14:25 Future vision, today&#39;s needs / Guna Puce, Artificial Intelligence Centre
14:25-15:00 AI standardization / Dainis Matulis, Latvian Standard
15:00-15:30 Panel discussion:
- Industry experience in implementing AI standards. Assuring AI reliability. Challenges in promoting export capacity
15:30-16:00 Parallel roundtable discussions:
- Compliance of AI systems. Risk management. Human supervision, responsibility
- Transparency, explainability, documentability (auditability)
- Sector specifics and primary needs
16:00-16:30 Presentation of discussion results: summary for the sector&#39;s vision
16:30 Closing of the session

Afternoon session #2
Standardization in the field of quantum technologies. Establishment of the National Standardization Technical Committee "Quantum Technologies"
Moderator: Ingars Pilmanis, Latvian Standard

14:00-14:10 Opening and session framework / Ingars Pilmanis, Latvian Standard
14:10-14:30 Standardization in quantum technologies  / Vjačeslavs Kaščejevs, University of Latvia, tenured professor in physics
14:30-15:00 Establishment of the National Standardization Technical Committee. CEN/CENELEC, ETSI and ISO technical committees in the field of quantum technologies / Reinis Rozenbergs, Ingars Pilmanis, Latvian Standard
15:00-15:45 Developing standards – what does it mean in practice / John Devaney, CEN-CLC/JTC 22 Quantum Technologies”, Chair of WG02 “Quantum Metrology, Sensing and Enhanced Imaging, and Quantum Enabling Technologies, The National Physical Laboratory, UK
15:45-16:15 Establishment of the National Standardization Technical Committee. Discussions
16:15-16:30 Standardisation role in ICT / Gabriele Perrone, ETSI, Technical Officer
16:30 Closing of the session

Afternoon session #3
Standardization issues in ICT study programs
Moderatore: Iveta Mežinska, Latvian Standard

14:00-14:10 Opening and session framework / Iveta Mežinska, Latvian Standard
14:10-14:45 European standards and standardization initiatives in the field of ICT. In the European standardization organizations ETSI, CEN and CENELEC / Iveta Mežinska, Latvian Standard
14:45-15:15 Integration of standardization issues in study courses in the bachelor&#39;s and master&#39;s level study program of Riga Technical University "Total Quality Management" / Maija Kavosa, State Construction Control Bureau, Head of the Construction Specialist Certification Department
15:15-16:00 Panel discussion
16:00 Closing of the session

 

The workshop is organised within the framework of the ETSI project REGo, funded by the EC/EISMEA and EFTA

 

                              

 

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Thu, 30 Apr 2026 09:51:36 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Programma LVS/ETSI darbsemināram par standartizāciju jauno tehnoloģiju attīstībai</title>
                        <description><![CDATA[

 

 

 

Starptautiskais darbseminārs 

Standartizācija jaunajām tehnoloģijām. Mākslīgais intelekts. Kvantu tehnoloģijas
2026. gada 13. maijs, Latvijas Universitāte, Zinātņu māja, Jelgavas iela 3, Rīga

PROGRAMMA

9:30 Dalībnieku reģistrācija

10:00 Atklāšana

10:10 ETSI: struktūra, stratēģija un standarti jaunajām tehnoloģijām (ETSI Explained: Structure, Strategy and Standards for Emerging Technologies)
Bettina Funk, Eiropas Telesakaru standartu institūts (ETSI), ģenerālās asamblejas priekšsēdētāja

10:40 Kvalitātes infrastruktūra – no gaidām uz attīstību
Gundega Jaunbērziņa-Beitika, Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs, direktore

11:10 Mākslīgais intelekts bez grožiem: vai mēs esam gatavi algoritmu "brīvajam lidojumam" bez drošības sertifikāta?
Gatis Romanovskis, Animas, izpilddirektors / MILA, padomes loceklis

11:30 Kafijas pauze

12:00 Kvantu droša datu pārraide
Evijs Taube, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, valdes loceklis
Uldis Čerņevskis, Mikrotīkls, projektu vadītājs

12:20 RTU kvantu sapinuma testgultne un tās pielietojums
Jurģis Poriņš, Elektroniskie sakari, valdes loceklis, Rīgas Tehniskās universitātes profesors

12:40 Standartu nozīme radioiekārtu atbilstības nodrošināšanai: efektīva radiofrekvenču spektra izmantošana. Dalība ETSI standartizācijas procesos
Māris Čamans, Elektroniskie sakari, atbilstības nodaļas vadītājs

13:00–14:00 Pusdienu pārtraukums

Pēcpusdienas tematiskā sesija #1
MI standartizācija kā uzticības infrastruktūra. Pieredze. Izaicinājumi. Vajadzības
Moderators: Juris Pūce, LVS/STK 59 "Mākslīgais intelekts" priekšsēdētājs

14:00-14:10 Atklāšana un sesijas ietvars / Juris Pūce, Peak Defence
14:10-14:25 MIC nākotnes redzējums, šodienas vajadzības / Guna Puce, Mākslīgā intelekta centrs
14:25-15:00 MI standartizācija / Dainis Matulis, Latvijas standarts
15:00-15:30 Paneļdiskusija:
- Nozares pieredze MI standartu ieviešanā. MI uzticamības apliecināšana. Izaicinājumi eksportspējas veicināšanā
15:30-16:00 Paralēlās apaļā galda diskusijas:
- MI sistēmu atbilstība. Risku pārvaldība. Cilvēka uzraudzība, atbildība
- Caurskatāmība, izskaidrojamība, dokumentējamība (auditējamība)
- Nozaru specifika un primārās vajadzības
16:00-16:30 Diskusiju rezultātu prezentācija: kopsavilkums nozares redzējumam
16:30 Sesijas noslēgums

Pēcpusdienas tematiskā sesija #2
Standartizācija kvantu tehnoloģiju jomā. Nacionālās standartizācijas tehniskās komitejas “Kvantu tehnoloģijas” dibināšana
Moderators: Ingars Pilmanis, Latvijas standarts

14:00-14:10 Atklāšana un sesijas ietvars / Ingars Pilmanis, Latvijas standarts
14:10-14:30 Standartizācija kvantu tehnoloģijām / Vjačeslavs Kaščejevs, Latvijas Universitāte, tenūrprofesors fizikā
14:30-15:00 Nacionālās standartizācijas tehniskās komitejas dibināšana. CEN/CENELEC, ETSI un ISO tehniskās komitejas kvantu tehnoloģiju jomā / Reinis Rozenbergs, Ingars Pilmanis, Latvijas standarts
15:00-15:45 Standartu izstrādāšana – ko tas nozīmē praktiski? / John Devaney, CEN-CLC/JTC 22 Quantum Technologies”, Chair of WG02 “Quantum Metrology, Sensing and Enhanced Imaging, and Quantum Enabling Technologies, The National Physical Laboratory, UK
15:45-16:15 Nacionālās standartizācijas tehniskās komitejas dibināšana. Diskusijas
16:15-16:30 Standartizācijas loma informācijas un komunikāciju tehnoloģijās / Gabriele Perrone, ETSI, Technical Officer
16:30 Sesijas noslēgums

Pēcpusdienas tematiskā sesija #3
Standartizācijas jautājumi IKT jomu studiju programmās
Moderatore: Iveta Mežinska, Latvijas standarts

14:00-14:10 Atklāšana un sesijas ietvars / Iveta Mežinska, Latvijas standarts
14:10-14:45 Eiropas standarti un standartizācijas iniciatīvas IKT jomā. Eiropas standartizācijas organizācijās ETSI, CEN un CENELEC / Iveta Mežinska, Latvijas standarts
14:45-15:15 Standartizācijas jautājumu integrācija studiju kursos Rīgas Tehniskās universitātes bakalaura un maģistra līmeņa studiju programmā "Visaptverošā kvalitātes vadība" / Maija Kavosa, Būvniecības valsts kontroles birojs, Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļas vadītāja
15:15-16:00 Paneļdiskusija
16:00 Sesijas noslēgums

Reģistrācijas forma

 

Darbseminārs tiek organizēts ETSI projekta REGo ietvaros, kuru finansē EK / EISMEA un EFTA

                              

 

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Mon, 27 Apr 2026 16:01:02 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Pieejams atjaunotais vides pārvaldības sistēmu standarts ISO 14001</title>
                        <description><![CDATA[ 

16. aprīlī nacionālā standarta statusā reģistrēta pasaulē visplašāk izmantotā vides pārvaldības sistēmu standarta jaunā redakcija LVS EN ISO 14001:2026 “Vides pārvaldības sistēmas. Prasības vadlīniju lietošanai”, kas precīzāk atbilst aktuālajām vides prioritātēm, tostarp aktīvām rīcībām reakcijai uz klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

Vides pārvaldības sistēma, kas veidota atbilstoši šim standartam, ir viegli integrējama ar citām ISO vadības sistēmām, atvieglojot vides pārvaldības iekļaušanu organizācijas stratēģijā un objektīvi novērtējamu rezultātu sasniegšanu jebkura lieluma organizācijās.

Galvenie akcenti standartā ISO 14001:2026:


	fokuss uz klimatu: lielāka uzmanība riskiem un iespējām, ko rada klimata pārmaiņas, pielāgošanās pasākumiem un ieguldījumiem klimata mērķu sasniegšanā;
	dzīves cikla perspektīva: ņem vērā ietekmi visā vērtību ķēdē, sākot no izejvielām līdz ekspluatācijas beigām, un palielina uzsvaru uz sniegumu piegādes ķēdē;
	precizējumi un pārredzamība: precizējumi standartā kopumā un pārredzamas komunikācijas principi.


Vides riski kļūst arvien sarežģītāki un savstarpēji saistīti, un prasības attiecībā uz pārredzamību un atbildību turpina pieaugt. Turklāt pieaug likumdevēju, klientu, investoru un piegādes ķēžu prasības demonstrēt ticamu rīcību vides aizsardzības jomā.

ISO 14001:2026 organizācijām ir instruments, lai iestrādātu vides domāšanu stratēģijā, demonstrētu reālu atbildību un nodrošinātu izmērāmu ietekmi. Standarts atbalsta organizācijas to ietekmes pārvaldībā tādās jomās kā bioloģiskā daudzveidība, resursu izmantošana, atkritumi un piesārņojums, palīdzot veicināt ilgtspējīgāku praksi visā darbībā un vērtību ķēdēs. Tas arī nodrošina stabilu sistēmu vides datu vākšanai, pārvaldībai un ziņošanai, ļaujot organizācijām uzlabot savu ilgtspējības informācijas atklāšanas kvalitāti un ticamību.

Standarta pielietošanas ieguvumus apliecina divus gadus ilgušais Kanādas Standartu padomes (Standards Council of Canada) pētniecības projekts, kurā tika analizēti dati no 83 valstīm laikposmā no 1999. līdz 2022. gadam, nosakot spēcīgu un statistiski pamatotu korelāciju starp standarta ieviešanu un uzlabotu vides sniegumu.

Standarts ir pieejams LVS standartu katalogā – LVS EN ISO 14001:2026

Tulkojums latviešu valodā būs pieejams šī gada maijā.

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Fri, 17 Apr 2026 10:08:34 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Starptautiska konference par MI, kvantu tehnoloģijām un izglītību IKT standartizācijā</title>
                        <description><![CDATA[ 

2026. gada 13. maijā LU Zinātņu mājā LVS organizē starptautisku konferenci “Standartizācija jaunajām tehnoloģijām. Mākslīgais intelekts. Kvanti”.
Tajā Latvijas un ārvalstu lektori iepazīstinās ar standartizācijas iniciatīvām jauno tehnoloģiju attīstībai.

Plānotais konferences formāts:


	dienas pirmajā pusē: kopīga sesija par standartizācijas lomu straujās tehnoloģiju attīstības apstākļos;
	dienas otrajā pusē: trīs tematiskas darbnīcas: kvantu tehnoloģijas / mākslīgais intelekts / standartizācijas jautājumu iekļaušana IKT izglītībā.


Informācija par konferences programmu un reģistrāciju sekos drīzumā.

Ja vēlies saņemt informāciju par konferenci savā e-pastā, piesakies šeit!

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Tue, 31 Mar 2026 11:40:39 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>1. ceturksnī reģistrētie standartizācijas dokumenti</title>
                        <description><![CDATA[ 

2026. gada 1. ceturksnī reģistrēti 406 standartizācijas dokumenti, t.sk. 390 Eiropas standarti, 2 starptautiskie standarti, 4 tulkojumi latviešu valodā un 1 nacionālā standarta tulkojums angļu valodā, kā arī 9 nacionālie standarti:


	LVS 1098:2026 “Centralizētas siltumapgādes sistēmas. Ārējo siltumtīklu tehniskā apkope un remonts”;
	LVS 1099:2026 “Siltuma sadale ūdeni izmantojošās apsildes un dzesēšanas sistēmās. Vispārīgās prasības projektēšanai un uzstādīšanai”;
	LVS 416:2026 “Katliekārtas. Drošuma pārbaudes to lietošanas laikā”;
	LVS 1091:2026 “Māju apsaimniekošana. Gāzapgādes sistēma. Lietotāja gāzapgādes sistēmas hermētiskuma pārbaude”;
	LVS 1084:2024/A1:2026 “Gāzes iekārtas. Gāzes iekārtu ar siltuma jaudu no 130 kW līdz 5000 kW uzstādīšanas noteikumi”;
	LVS 1100:2026 “Drošības prasības, veicot darbus hidroelektrostaciju hidrotehniskajās būvēs un hidroietaisēs”;
	LVS 1101:2026 “Drošības prasības, veicot darbus siltumietaisēs ar uzstādīto siltuma jaudu virs 5 MW”;
	LVS 1102:2026 “Centralizēta siltumapgāde. Ārējo siltumtīklu avārijas/ neatliekamo remontu izsaukumu klasifikācija”;
	LVS 454:2026 “Degvielas uzpildes staciju tehnoloģiskās iekārtas. Tehniskās pārbaudes pirms nodošanas ekspluatācijā un lietošanas laikā”.


Janvāra mēnesī reģistrēti 142 standartizācijas dokumenti (saraksts)

Februārī reģistrēti 127 standartizācijas dokumenti (saraksts)

Martā reģistrēti 137 standartizācijas dokumenti (saraksts)

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Fri, 27 Mar 2026 12:37:23 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Publicēti 24 jauni otrās paaudzes Eirokodeksa standarti</title>
                        <description><![CDATA[2026. gada 26. martā publicēti 24 otrās paaudzes Eirokodeksa standartizācijas dokumenti:


	LVS EN 1991-1-1:2026 “1. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām. 1-1. daļa: Materiālu īpatnējais svars, būvju pašsvars un ēkām pieliktās slodzes”,
	LVS EN 1991-1-2:2026 “1. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām. 1-2. daļa: Uguns radītās iedarbes uz konstrukcijām”,
	LVS EN 1991-1-3:2026 “1. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām. 1-3. daļa: Sniega slodzes”,
	LVS EN 1991-1-5:2026 “1. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām. 1-5. daļa: Termiskās iedarbes”,
	LVS EN 1991-1-7:2026 “1. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām. 1-7. daļa: Ārkārtējas iedarbes”,
	LVS EN 1991-1-9:2026 “1. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām. 1-9. daļa: Atmosfēras radīts apledojums”,
	LVS EN 1993-1-4:2026 “3. Eirokodekss. Tērauda konstrukciju projektēšana. 1-4. daļa. Nerūsējošā tērauda konstrukcijas”,
	LVS EN 1993-1-6:2026 “3. Eirokodekss. Tērauda konstrukciju projektēšana. 1-6. daļa. Čaulveida konstrukciju stiprība un stabilitāte”,
	LVS EN 1993-1-7:2026 “3. Eirokodekss. Tērauda konstrukciju projektēšana. 1-7. daļa. Plākšņu konstrukcijas ar šķērsslodzei pakļautiem elementiem”,
	LVS EN 1993-1-9:2026 “3. Eirokodekss. Tērauda konstrukciju projektēšana. 1-9. daļa. Nogurums”,
	LVS EN 1993-1-10:2026 “3. Eirokodekss. Tērauda konstrukciju projektēšana. 1-10. daļa. Materiāla stigrība un īpašības biezuma virzienā”,
	LVS EN 1993-1-14:2026 “3. Eirokodekss. Tērauda konstrukciju projektēšana. 1-14. daļa: Projektēšana ar galīgo elementu aprēķiniem”,
	LVS EN 1993-5:2026 “3. Eirokodekss. Tērauda konstrukciju projektēšana. 5. daļa: Pāļi un rievsienas”,
	LVS EN 1995-1-1:2026 “5. Eirokodekss. Koka konstrukciju projektēšana. 1-1. daļa: Vispārīgi noteikumi un noteikumi ēkām”,
	LVS EN 1995-1-2:2026 “5. Eirokodekss. Koka konstrukciju projektēšana. 1-2. daļa: Konstrukciju projektēšana ugunsgrēku situācijām”,
	LVS EN 1995-3:2026 “5. Eirokodekss. Koka konstrukciju projektēšana. 3. daļa: Konstrukciju izbūve”,
	LVS EN 1996-1-2:2026 “6. Eirokodekss. Mūra konstrukciju projektēšana. 1-2. daļa: Konstrukciju projektēšana ugunsgrēku situācijām”,
	LVS EN 1996-2:2026 “6. Eirokodekss. Mūra konstrukciju projektēšana. 2. daļa: Apsvērumi projektēšanai, būvizstrādājumu izvēle un būvdarbu”,
	LVS EN 1998-2:2026 “8. Eirokodekss. Seismiski izturīgu konstrukciju projektēšana. 2. daļa: Tilti”,
	LVS EN 1998-3:2026 “8. Eirokodekss. Seismiski izturīgu konstrukciju projektēšana. 3. daļa: Ēku un tiltu novērtēšana un rekonstrukcija”,
	LVS EN 1998-4:2026 “8. Eirokodekss. Seismiski izturīgu konstrukciju projektēšana. 4. daļa: Silosi, tvertnes, cauruļvadi, torņi, masti un dūmeņi”,
	LVS EN 1998-5:2026 “8. Eirokodekss. Seismiski izturīgu konstrukciju projektēšana. 5. daļa: Ģeotehniskie aspekti, pamati, atbalstsienas un pazemes būves”,
	LVS CEN/TS 1994-1-101:2026 “4. Eirokodekss. Tērauda un betona kompozīto konstrukciju projektēšana. 1-101. daļa: Tērauda un betona kompozītās konstrukcijas ar vienkāršu vai divkāršu apšuvumu”,
	LVS CEN/TS 1994-1-102:2026 “4. Eirokodekss. Tērauda un betona kompozīto konstrukciju projektēšana. 1-102. daļa: Pretbīdņi”.


Līdz ar to ir atceltas standartu iepriekšējās redakcijas:


	LVS EN 1991-1-1:2003 “ 1. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām. 1-1. daļa: Vispārīgās iedarbes. Blīvums, pašsvars, ēku ekspluatācijas slodzes”,
	LVS EN 1991-1-2:2003 “ 1. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām. 1-2. daļa: Vispārīgās iedarbes. Uguns radītās iedarbes uz konstrukcijām”,
	LVS EN 1991-1-3:2003 “ 1. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām. 1-3.daļa: Vispārīgās iedarbes. Sniega radītās slodzes”,
	LVS EN 1991-1-5:2004 “ 1. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām. 1-5. daļa: Vispārīgās iedarbes. Termiskās iedarbes”,
	LVS EN 1991-1-7:2006 “ 1. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām. 1-7. daļa: Vispārīgās iedarbes. Ārkārtējās iedarbes”,
	LVS EN 1993-1-4:2007 “ 3. Eirokodekss. Tērauda konstrukciju projektēšana. 1-4. daļa: Vispārīgie noteikumi. Papildnoteikumi konstrukcijām no nerūsējošiem tēraudiem”,
	LVS EN 1993-1-6:2007 “3. Eirokodekss. Tērauda konstrukciju projektēšana. 1-6. daļa: Čaulveida konstrukciju stiprība un stabilitāte”,
	LVS EN 1993-1-7:2007 “3. Eirokodekss. Tērauda konstrukciju projektēšana. 1-7. daļa: Plākšņu konstrukcijas, kas pakļautas šķērsslodzei”,
	LVS EN 1993-1-9:2005 “3. Eirokodekss. Tērauda konstrukciju projektēšana. 1-9. daļa: Nogurums”,
	LVS EN 1993-1-10:2005 “3. Eirokodekss: Tērauda konstrukciju projektēšana. 1-10. daļa: Materiāla stigrība un īpašības biezuma virzienā”,
	LVS EN 1993-5:2007 “3. Eirokodekss. Tērauda konstrukciju projektēšana. 5. daļa: Pāļu pamati”,
	LVS EN 1995-1-1:2005 “5. Eirokodekss: Koka konstrukciju projektēšana. 1-1. daļa: Vispārīgi. Vispārīgie noteikumi un noteikumi būvēm”,
	LVS EN 1995-1-2:2005 “5. Eirokodekss. Koka konstrukciju projektēšana. 1-2. daļa: Vispārīgi. Ugunsdrošu konstrukciju projektēšana”,
	LVS EN 1996-1-2:2005 “6. Eirokodekss. Mūra konstrukciju projektēšana. 1-2. daļa: Apsvērumi projektēšanai, būvizstrādājumu izvēle un būvdarbu izpilde”,
	LVS EN 1996-2:2006 “6. Eirokodekss. Mūra konstrukciju projektēšana. 2. daļa: Apsvērumi projektēšanai, būvizstrādājumu izvēle un būvdarbu izpilde”,
	LVS EN 1998-2:2006 “8. Eirokodekss. Seismiski izturīgu konstrukciju projektēšana. 2. daļa: Tilti”,
	LVS EN 1998-3:2005 “8. Eirokodekss. Seismiski izturīgu konstrukciju projektēšana. 3. daļa: Ēku novērtēšana un rekonstrukcija”,
	LVS EN 1998-4:2006 “8. Eirokodekss. Seismiski izturīgu konstrukciju projektēšana. 4. daļa: Silosi, tvertnes un cauruļvadi”,
	LVS EN 1998-5:2005 “8. Eirokodekss. Seismiski izturīgu konstrukciju projektēšana. 5. daļa: Pamati, balsta konstrukcijas un ģeotehniskie nosacījumi”;
	LVS EN 1998-6:2025 “8. Eirokodekss - Seismiski izturīgu konstrukciju projektēšana. 6. daļa: Torņi, masti un dūmeņi”.


Jaunie standartizācijas dokumenti būs piemērojami projektēšanā ar brīdi, kad tie tiks norādīti attiecīgā Latvijas būvnormatīva piemērojamo standartu sarakstā (skat. Eirokodeksu, to tulkojumu un nacionālo pielikumu sarakstu).

Līdz tam projektēšana Latvijā joprojām veicama saskaņā ar standartiem LVS EN 1991-1-1:2003, LVS EN 1991-1-2:2003, LVS EN 1991-1-3:2003, LVS EN 1991-1-5:2004, LVS EN 1991-1-7:2006, LVS EN 1993-1-4:2007, LVS EN 1993-1-6:2007, LVS EN 1993-1-7:2007, LVS EN 1993-1-9:2005, LVS EN 1993-1-10:2005, LVS EN 1993-5:2007, LVS EN 1995-1-1:2005, LVS EN 1995-1-2:2005, LVS EN 1996-1-2:2005, LVS EN 1996-2:2006, LVS EN 1998-2:2006, LVS EN 1998-3:2005, LVS EN 1998-4:2006, LVS EN 1998-5:2005 un LVS EN 1998-6:2025, to grozījumiem un koriģējumiem, un nacionālajiem pielikumiem – saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 un LBN 217-24 piemērojamo standartu sarakstiem.

Atgādinām, ka standartu lietošana ir brīvprātīga, izņemot gadījumus, kad standartu (arī atcelto redakciju) obligātu piemērošanu nosaka normatīvie akti.

Jaunie standarti ir pieejami LVS e-veikalā un tiešsaistes standartu lasītavā sertificētiem būvspeciālistiem.

Ar standartiem bez maksas var iepazīties Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (Mūkusalas ielā 3) un LVS birojā (iepriekš piesakoties).

Plašāka informācija par Eirokodeksu otrās paaudzes standartiem un to pārņemšanu nacionālajā līmenī pieejama LVS vietnē, sadaļā Eirokodeksi.

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Thu, 26 Mar 2026 12:00:00 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Two new concrete standards registered</title>
                        <description><![CDATA[ 

On March 19, 2026, two new concrete standards were registered as Latvian national standards:


	LVS EN 206-1:2026 Concrete - Specification, performance, production and conformity - Part 1: Performance, requirements, factory production control and assessment criteria for individual values;
	LVS EN 206-2:2026 Concrete - Specification, performance, production and conformity - Part 2: Conformity assessment and certification.


The standards series also includes a third part, which is currently under development (Part 3: Additional requirements for specification and conformity of concrete for special geotechnical works).

The standard includes the following significant changes with respect to previous versions:


	Moving all aspects concerning conformity assessment and certification into a separate part, EN 206-2;
	Annex D on concrete for geotechnical purposes has been moved to a separate part, EN 206-3;
	Opening for national provisions on exposure resistance classes;
	Included new terminology for binder;
	Annex M “Guidance on provisions valid in the place of use” moved to Introduction;
	Annex L “Additional information for specific clauses” deleted or included in main text where appropriate;
	Informative content in Clause 5.1 “Exposure classes” moved to Annex C;
	New Clause 5.4 “Classes regarding CO2 emissions”;
	General updates to align with revised EN 1992-1-1:2023;
	General editorial changes.


The standards are available in the LVS e-shop.

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Mon, 23 Mar 2026 14:52:46 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Reģistrēti divi jauni betona standarti</title>
                        <description><![CDATA[ 

19. martā Latvijas nacionālo standartu statusā tika reģistrēti betona standarti:


	LVS EN 206-1:2026 "Betons. Specifikācija, ekspluatācijas īpašības, ražošana un atbilstība. 1.daļa: Ekspluatācijas īpašības, prasības, ražošanas procesa kontrole un atsevišķu vērtību vērtēšanas kritēriji";
	LVS EN 206-2:2026 "Betons. Specifikācija, ekspluatācijas īpašības, ražošana un atbilstība. 2.daļa: Atbilstības novērtēšana un sertifikācija".


Standartu sērijā ir paredzēta arī trešā daļa (Part 3: Additional requirements for specification and conformity of concrete for special geotechnical works), kas šobrīd ir izstrādes stadijā.

Būtiskākās izmaiņas jaunajos standartos, salīdzinot ar standartu iepriekšējām redakcijām:


	visi atbilstības novērtēšanas un sertifikācijas aspekti pārvietoti uz atsevišķu daļu – EN 206-2;
	D pielikums par betonu ģeotehniskiem mērķiem ir pārvietots uz atsevišķu daļu – EN 206-3;
	atvērts nacionālajiem noteikumiem par iedarbības izturības klasēm;
	iekļauts jauns saistvielas termins;
	M pielikums “Norādījumi par lietošanas vietā spēkā esošajiem noteikumiem” pārvietots uz ievadu;
	L pielikums “Papildinformācija par konkrētiem punktiem” dzēsts vai iekļauts pamattekstā, kur tas ir nepieciešams;
	5.1. punkta “Iedarbības klases” informatīvais saturs pārvietots uz C pielikumu;
	jauns 5.4. punkts “Klases attiecībā uz CO2 emisijām”;
	vispārīgi atjauninājumi, lai saskaņotu ar pārskatīto standartu EN 1992-1-1:2023;
	vispārīgas redakcionālas izmaiņas.


Standarta pirmā daļa attiecas uz betonu konstrukcijām, ko betonē uz vietas, saliekamajām konstrukcijām un izstrādājumiem ēkām un inženiertehniskajām konstrukcijām. Dokumentā ir definēti uzdevumi betona tehnisko specifikāciju izstrādātājiem, ražotājiem un lietotājiem. Tajā aplūkota arī nepieciešamā informācijas apmaiņa starp iesaistītajām pusēm.

Standartā ir noteiktas prasības:
> betona sastāvdaļām;
> svaiga un sacietējuša betona īpašībām;
> betona sastāva ierobežojumiem;
> betona specifikācijai;
> svaiga betona piegādei;
> ražošanas kontroles procedūrām;
> individuālo vērtību novērtēšanas kritērijiem.

Otrajā daļā  ir noteikta atbilstības novērtēšanas shēma un betona novērtēšanas kritēriji. Dokumentā ir sniegti tehniskie noteikumi betona veiktspējas novērtēšanai un darbības, kas jāveic produkta neatbilstības vai negatīva novērtējuma gadījumā. Šajā dokumentā ir sniegti noteikumi un norādījumi ražošanas kontroles un betona sertifikācijai.

Standarti ir pieejami LVS e-veikalā un tiešsaistes standartu lasītavā sertificētiem būvspeciālistiem.

Ar standartiem bez maksas var iepazīties Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (Mūkusalas ielā 3) un LVS birojā (iepriekš piesakoties).

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Mon, 23 Mar 2026 14:37:37 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>LVS stiprina kapacitāti un veicina Standartizācijas regulas principu īstenošanu</title>
                        <description><![CDATA[ 

LVS turpina aktīvu līdzdalību 2025. gadā uzsāktajā Eiropas Inovāciju padomes un MVU izpildaģentūras (EISMEA) granta projektā "Atbalsts ETSI Eiropas standartu jaunu procesu īstenošanai, ieviešot Regulu 1025/2012". Projekta mērķis ir stiprināt LVS institucionālo kapacitāti un veicināt Regulas (ES) 1025/2012 (Standartizācijas regula) principu īstenošanu.

Projektā, kuru īsteno Dānijas, Francijas, Grieķijas, Īrijas, Itālijas, Latvijas, Rumānijas un Zviedrijas nacionālās standartizācijas institūcija sadarbībā ar Eiropas Telesakaru institūtu (ETSI, www.etsi.org), LVS piedalās divās projekta darba pakotnēs, kas saistītas ar ekspertu iesaistīšanu ETSI standartu izstrādē un standartizācijas pieprasījumu izskatīšanā.

Uzdevums ir veidot izpratni par ETSI standartiem, tādējādi veicinot uzņēmumu, tostarp MVU pārstāvēto ekspertu interesi par inovācijām, to praktisko pielietojumu un telesakaru jomas standartiem. Konsultācijas ar nozares ekspertiem tādās jomās kā informācijas tehnoloģijas, mākslīgais intelekts, elektromagnētiskā saderība, elektroniskie sakari un radioiekārtas un regulāra informācijas publicēšana dažādos interneta resursos piedāvā plašam interesentu lokam gan iespēju iegūt agrīnu piekļuvi sagaidāmajām prasībām, gan izmantot konkurences priekšrocības Eiropas vienotajā tirgū.

Projekta ietvaros LVS plāno standartizācijas darbā iesaistīt pēc iespējas plašāku ekspertu darbam ne vien nacionālajās, bet arī ETSI tehniskajās komitejās. Piedaloties ETSI vai nacionālās tehniskās komitejas darbā eksperti var labāk izprast valsts un starptautiskās tendences savā darbības jomā, efektīvi aizstāvēt savas intereses, piedaloties nacionālo standartu izstrādē vai starptautisko standartu pieņemšanā, kas nosaka būtiskās prasības produktiem vai pakalpojumiem.

Liela priekšrocība ir arī iespēja vairākus gadus iepriekš piekļūt standartos iekļaujamajai informācijai par ražošanai un eksportam nepieciešamajām atbilstības novērtēšanas procedūrām, kā arī iespēja sadarboties ar savas jomas ekspertiem Eiropas līmenī un uzzināt par jaunākajām inovācijām savā darbības jomā.

Projekta kopējie mērķi:


	palielināt transponēto saskaņoto Eiropas standartu un standartizācijas dokumentu procentuālo daļu,
	palielināt valstu ieinteresēto personu, jo īpaši MVU un Standartizācijas regulas III pielikuma organizāciju pārstāvju skaitu un daudzveidību, kas piedalās komentēšanas, balsošanas u.c. procesos ar mērķi panākt plašāku vienprātību un uzlabot saskaņoto Eiropas standartu un standartizācijas dokumentu kvalitāti,
	paaugstināt nacionālo standartizācijas institūciju līdzdalības līmeni ETSI balsojumos, par kuriem tās ir atbildīgas (piemēram, standartizācijas pieprasījumu pieņemšana, nacionālie balsojumi ENAP (EN apstiprināšana) un SRdAP (standartizācijas pieprasījumu rezultātu apstiprināšana) procesos),
	palielināt valstu ieinteresēto personu, jo īpaši MVU un Standartizācijas regulas III pielikuma organizāciju informētību par standartizācijas procesiem un iespējām tajos iesaistīties,
	palielināt informētību par Eiropas politikas lēmumiem, kas ietekmē standartizācijas procesus,
	palīdzēt standartizācijas institūcijās veidot labākus pārvaldības procesus,
	uzlabot sadarbību starp standartizācijas institūcijām, tādējādi stiprinot standartizācijas sistēmu.


Projekta ilgums ir 24 mēneši (2025. gada 1. janvāris – 2026. gada 31. decembris).

Publikācija sagatavota ETSI projekta REGo ietvaros, kura finansē EK / EISMEA un EFTA

                              

 

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Tue, 03 Mar 2026 11:17:09 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>The role of standardisation in the compliance of radio equipment: from electromagnetic compatibility to efficient and safe use of radio spectrum</title>
                        <description><![CDATA[                              

 

 

 

 

 

 

Photo: The Electronic Communications Office of Latvia

Radio equipment today is an integral part of everyday and industrial infrastructure – from traditional means of communication to household appliances with wireless connectivity. As the number of these devices increases, the requirements for their conformity assessment, electromagnetic compatibility and efficient use of the radio frequency spectrum also increase significantly. Standards and standardization in this context serve as the main tool that ensures the application of uniform technical requirements and risk mitigation. This article was written in a conversation with Māris Čamanas, Head of the Conformity Assessment Department of The Electronic Communications Office of Latvia (SIA “Elektroniskie sakari”), explaining why compliance with the requirements of applicable standards is critically important for the safe, compatible and high-quality operation of radio equipment.

Before talking about standards and their importance in conformity assessment, I would like to start with an explanation, answering the question “What is radio equipment?”. It is any device that provides radio wave transmission - transmits and receives to provide radio communications (voice, sound, data) - even if it is not the basic function of the device, for example, an electric toothbrush or a household appliance with Wi-Fi or Bluetooth connection.

The most widely used radio equipment in the past was a television, a radio set and a mobile phone. Today, there are already a lot of such devices that include communication/data transmission functionality. It has been calculated that there are currently 9 radio devices per capita in Europe, including products equipped with radio communication functions. This means that the range of devices to which the requirements of the conformity assessment, placing on the market, installation, use and monitoring rules for radio equipment and the Radio Equipment Directive (RED) (2014/53/EU) apply has expanded significantly in recent years.

Forecasts show that within the next five years the number of radio devices per capita may reach several dozen. In such circumstances, it becomes particularly important to ensure the electromagnetic compatibility of these devices so that they do not interfere with each other and operate safely and efficiently. One of the most important tools for achieving this goal is thoughtful and consistent standardization, which allows for balanced technological development, ensures a common understanding of technical requirements in international markets, promotes technological competitiveness and at the same time guarantees a high level of safety.

The results of market surveillance in the European Union confirm that the issues of compliance with radio equipment are still very relevant. Both administrative non-compliances (for example, inadequate or incompletely prepared technical documentation, or inadequate equipment labeling) and significant technical non-compliances – equipment non-compliance with the requirements of applicable standards are regularly detected for radio equipment. When testing equipment in laboratories, technical non-compliances such as exceeding the operating power levels of the equipment or unwanted side emissions are most often detected. From the point of view of spectrum management, such non-compliances directly affect the effective use of the radio frequency spectrum and can cause harmful interference to other radio equipment and radio communication systems.

The rapid growth in the number of radio equipment is not only an indicator of technological development – it also means greater incompatibility and the risk of electromagnetic interference. The more devices operating in the same frequency space, the greater the likelihood of mutual interference, which can affect the quality of services, especially if radio equipment is used, the conformity of which has not been assessed. That is why the trend of increasing the number of radio equipment and the risks associated with it are systematically taken into account when planning a company&#39;s development strategy and developing a concept for monitoring radio equipment. This means targeted investments in both the competences of the company&#39;s employees and in technical resources and innovative solutions to ensure that the pace of innovation does not outpace the requirements for quality and compatibility. Sustainable growth in this sector is only possible if technological development goes hand in hand with clear and understandable rules for all participants.

The developed standards must ensure that radio equipment complies with the essential requirements of the RED Directive, namely that radio equipment must use the radio frequency spectrum efficiently, ensure electromagnetic compatibility and the use of the equipment must not cause harm to human health or life. Our competence includes the first two requirements.

It is important to mention that electromagnetic compatibility standards specify both emission limits and immunity requirements, as well as appropriate measurement and testing methods to ensure a uniform and objective assessment of conformity. Emission tests confirm that radio equipment does not cause interference to other equipment or communication systems, while immunity tests guarantee that the equipment is able to function reliably in the intended electromagnetic environment without malfunctions or deterioration of functionality.

Efficient use of the radio spectrum, in turn, means that radio equipment must operate in the specified frequency bands, observing the intended technical parameters, such as power levels, modulation types and channel widths, in order not to cause harmful radio interference to other radio equipment and to ensure rational use of the spectrum. Consequently, the developed standards serve as a practical tool for the implementation of the essential requirements of the directive, providing both manufacturers with clear technical guidelines and supervisory authorities with a uniform basis for assessing compliance.

The Electronic Communications Office of Latvia is the radio spectrum manager in Latvia, which plans the technical use of the radio spectrum and determines the allocation of radio frequencies for the operation of radio equipment, monitors the use of radio equipment, examines applications for harmful radio interference in the operation of radio equipment, identifies the sources of this interference and makes a decision on the elimination of interference.

National regulatory enactments stipulate that only radio equipment whose compliance has been assessed and certified in accordance with a certain procedure may be used. In practice, we have observed cases where manufacturers, when assessing the conformity of radio equipment, do not comply with the requirements set out in the standards or the standard used is not applicable to the intended use of the equipment or does not cover the operating frequency band of the equipment. In such cases, feedback is provided to the manufacturer, with reasoned information about the identified non-conformities and the fact that the placing on the market and use of the equipment is not permitted until the non-conformities are eliminated.

Special attention should be paid to situations where, in the case of new technologies, European harmonised standards have not yet been published or even have not yet been developed, or are in the development stage. In such cases, in order not to restrict the entry of new technology radio equipment into the market and later into use, the RED Directive provides for a specific conformity assessment procedure, which includes the involvement of an accredited notified body, which evaluates the technical documentation prepared by the manufacturer and prepares an opinion (certificate of examination) on the conformity of the equipment with the requirements of the directive. From a standardisation perspective, this is a transitional mechanism that ensures the development of innovations, while maintaining the objective of the regulation – safe and efficient use of the spectrum.

A significant part of our daily work in the radio equipment conformity assessment department is related to the work of the standardisation technical committee LVS/TC 18 “Sound and television broadcasting” – we review draft standards of the European Telecommunications Standards Institute (ETSI), which is time-consuming, but at the same time interesting and important work. Dozens of draft European standards are evaluated annually, with a particular focus on those planned as harmonised standards for the application of the RED Directive. During the evaluation process, we analyse the standard&#39;s compliance with the essential requirements of the directive as well as their coherence with the Latvian national radio frequency plan.

ETSI publishes more than 2,500 standards and technical specifications annually in areas such as wireless communications, cybersecurity, fixed networks, the Internet of Things (IoT), artificial intelligence, transport and smart mobility systems.

It should be acknowledged that the quality of wireless technology standards has improved significantly – technical requirements are detailed, testing methods are precisely defined. However, taking into account the rapid development of technologies, including artificial intelligence and, in the future, quantum technology solutions, a significant increase in the volume and complexity of standardisation work is expected.

From the perspective of a standardization expert, the main task is to ensure that standards not only technically correctly reflect the latest technologies, but also consistently and fully ensure the objective of the RED Directive – safe, compatible and efficient use of radio spectrum throughout the European Union.

The publication was prepared within the framework of the ETSI project REGo, funded by the EC/EISMEA and EFTA

                      

 

 

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Fri, 27 Feb 2026 12:48:55 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Standartizācijas loma radioiekārtu atbilstībā: no elektromagnētiskās saderības līdz radiofrekvenču spektra efektīvai un drošai izmantošanai</title>
                        <description><![CDATA[

 

 

 

 

 

 

Foto: SIA "Elektroniskie sakari"

Radioiekārtas šodien ir neatņemama ikdienas un industriālās infrastruktūras sastāvdaļa – no tradicionāliem sakaru līdzekļiem līdz sadzīves tehnikai ar bezvadu savienojamību. Pieaugot šo iekārtu skaitam, būtiski palielinās arī prasības attiecībā uz to atbilstības novērtēšanu, elektromagnētisko saderību un efektīvu radiofrekvenču spektra izmantošanu. Standarti un standartizācija šajā kontekstā kalpo kā galvenais instruments, kas nodrošina vienotu tehnisko prasību piemērošanu un risku mazināšanu. Šis raksts tapis sarunā ar SIA “Elektroniskie sakari” atbilstības novērtēšanas nodaļas vadītāju Māri Čamanu, skaidrojot, kāpēc atbilstība piemērojamo standartu prasībām ir kritiski svarīga drošai, savietojamai un kvalitatīvai radioiekārtu darbībai.

Pirms runāt par standartiem un to nozīmi atbilstības novērtēšanā, gribētu sākt ar skaidrojumu, atbildot uz jautājumu “Kas ir radioiekārta?”. Tā ir jebkura ierīce, kura nodrošina radioviļņu pārraidi – raida un uztver, lai nodrošinātu radiosakarus (balss, skaņa, dati) – arī tad, ja tā nav ierīces pamata funkcija, piemēram, elektriskā zobu birste vai sadzīves tehnika ar Wi-Fi vai Bluetooth savienojumu.

Kādreiz plašāk lietotās radioiekārtas bija televizors, radioaparāts un mobilais tālrunis. Mūsdienās šādu iekārtu, kas ietver saziņas/datu pārraides funkcionalitāti, jau ir ļoti daudz. Ir aprēķināts, ka Eiropā uz vienu iedzīvotāju šobrīd ir 9 radioiekārtas, tajā skaitā ar radiosakaru funkcijām aprīkoti produkti. Tas nozīmē, ka iekārtu klāsts, uz kurām attiecināmas radioiekārtu atbilstības novērtēšanas, piedāvāšanas tirgū, uzstādīšanas, lietošanas un uzraudzības noteikumu un radioiekārtu direktīvas (2014/53/ES) (turpmāk – RED direktīva) prasības, pēdējos gados ir būtiski paplašinājies.

Prognozes liecina, ka tuvāko piecu gadu laikā radioiekārtu skaits uz vienu iedzīvotāju var sasniegt jau vairākus desmitus. Šādos apstākļos īpaši būtiski kļūst nodrošināt šo iekārtu elektromagnētisko saderību, lai tās savstarpēji netraucētu cita citai un darbotos droši un efektīvi. Viens no svarīgākajiem instrumentiem šī mērķa sasniegšanai ir pārdomāta un konsekventa standartizācija, kas ļauj sabalansēt tehnoloģiju attīstību, nodrošina vienotu tehnisko prasību izpratni starptautiskajos tirgos, veicina tehnoloģiju konkurētspēju un vienlaikus garantē augstu drošības līmeni.

Tirgus uzraudzības rezultāti Eiropas Savienībā apliecina, ka radioiekārtu atbilstības jautājumi joprojām ir ļoti aktuāli. Radioiekārtām regulāri tiek konstatētas gan administratīvas neatbilstības (piemēram, neatbilstoša vai nepilnīgi sagatavota tehniskā dokumentācija, vai neatbilstošs iekārtas marķējums), gan būtiskas tehniskas neatbilstības – iekārtu neatbilstība piemērojamo standartu prasībām. Veicot iekārtu testus laboratorijās, visbiežāk tiek konstatētas tādas tehniskas neatbilstības, kā pārsniegti iekārtas darbības jaudas līmeņi vai nevēlami blakusizstarojumi. No spektra pārvaldības viedokļa šādas neatbilstības tieši ietekmē radiofrekvenču spektra efektīvu izmantošanu un var radīt kaitīgus traucējumus citām radioiekārtām un radiosakaru sistēmām.

Radioiekārtu skaita straujais pieaugums nav tikai tehnoloģiju attīstības rādītājs – tas vienlaikus nozīmē arī lielāku neatbilstību un elektromagnētisko traucējumu risku. Jo vairāk ierīču darbojas vienā frekvenču telpā, jo lielāka iespējamība, ka radīsies savstarpēji traucējumi, kas var ietekmēt pakalpojumu kvalitāti, īpaši, ja tiks lietotas radioiekārtas, kuru atbilstība nav novērtēta. Tieši tādēļ radioiekārtu skaita pieauguma tendence un ar to saistītie riski tiek sistemātiski ņemti vērā, plānojot uzņēmuma attīstības stratēģiju un izstrādājot radioiekārtu uzraudzības koncepciju. Tas nozīmē mērķtiecīgus ieguldījumus gan uzņēmuma darbinieku kompetencēs, gan tehniskajos resursos un inovatīvos risinājumos, lai nodrošinātu, ka inovāciju temps neapsteidz kvalitātes un saderības prasības. Ilgtspējīga izaugsme šajā nozarē ir iespējama tikai tad, ja tehnoloģiju attīstība iet roku rokā ar skaidriem un visiem dalībniekiem saprotamiem noteikumiem.

Izstrādātajiem standartiem ir jānodrošina radioiekārtu atbilstību RED direktīvas būtiskajām prasībām, proti, radioiekārtām efektīvi jāizmanto radiofrekvenču spektrs, jānodrošina elektromagnētiskā saderība un iekārtas lietošana nedrīkst nodarīt kaitējumu cilvēka veselībai vai dzīvībai. Mūsu kompetencē ir minētās pirmās divas prasības.

Būtiski pieminēt, ka elektromagnētiskās saderības standartos tiek noteikti gan izstarojumu (emisijas) robežlielumi, gan noturības (imunitātes) prasības, kā arī atbilstošas mērījumu un testēšanas metodes, lai nodrošinātu vienotu un objektīvu atbilstības novērtēšanu. Izstarojuma testi apliecina, ka radioiekārta nerada traucējumus citām iekārtām vai sakaru sistēmām, savukārt imunitātes testi garantē, ka iekārta spēj uzticami funkcionēt paredzētajā elektromagnētiskajā vidē bez darbības traucējumiem vai funkcionalitātes pasliktināšanās.

Efektīva radiofrekvenču spektra izmantošana savukārt nozīmē, ka radioiekārtām jādarbojas noteiktajās frekvenču joslās, ievērojot paredzētos tehniskos parametrus, piemēram, jaudas līmeņus, modulācijas veidus un kanālu platumus, lai neradītu kaitīgus radiotraucējumus citām radioiekārtām un nodrošinātu racionālu spektra izmantošanu. Līdz ar to izstrādātie standarti kalpo kā praktisks instruments direktīvas būtisko prasību ieviešanai, nodrošinot gan ražotājiem skaidras tehniskās vadlīnijas, gan uzraudzības iestādēm vienotu atbilstības izvērtēšanas pamatu.

SIA “Elektroniskie sakari” ir radiofrekvenču spektra pārvaldītājs Latvijā, kas plāno radiofrekvenču spektra tehnisko izmantošanu un nosaka radiofrekvences piešķīrumus radioiekārtu darbībai, uzrauga radioiekārtu lietošanu, pārbauda pieteikumus par kaitīgajiem radiotraucējumiem radioiekārtu darbībā, noskaidro šo traucējumu avotus un pieņem lēmumu par traucējumu novēršanu.

Nacionālie normatīvie akti nosaka, ka drīkst lietot tikai tādas radioiekārtas, kuru atbilstība noteiktā kārtībā ir novērtēta un apliecināta. Praksē esam novērojuši gadījumus, kad ražotāji, veicot radioiekārtas atbilstības novērtēšanu, neievēro standartos noteiktās prasības vai arī izmantotais standarts nav piemērojams iekārtas paredzētajam pielietojumam vai neaptver iekārtas darbības frekvenču joslu. Šādos gadījumos ražotājam tiek sniegta atgriezeniskā saite, argumentēti informējot par konstatētajām neatbilstībām, un to, ka līdz neatbilstību novēršanai iekārtas laišana tirgū un lietošana nav pieļaujama.

Īpaša uzmanība pievēršama situācijām, kad jaunu tehnoloģiju gadījumā Eiropas harmonizētie (saskaņotie) standarti vēl nav publicēti vai pat vēl nav izstrādāti, vai ir izstrādes stadijā. Šādos gadījumos, lai neierobežotu jauno tehnoloģiju radioiekārtu nonākšanu tirgū un vēlāk arī lietošanā, radioiekārtu RED direktīva paredz noteiktu atbilstības novērtēšanas procedūru, kas ietver akreditētas paziņotās institūcijas piesaistīšanu, kas izvērtē ražotāja sagatavoto tehnisko dokumentāciju un sagatavo atzinumu (pārbaudes sertifikātu) par iekārtas atbilstību direktīvas prasībām. No standartizācijas perspektīvas tas ir pārejas mehānisms, kas nodrošina inovāciju attīstību, vienlaikus saglabājot regulējuma mērķi – drošu un efektīvu spektra izmantošanu.

Būtiska daļa no mūsu ikdienas darba radioiekārtu atbilstības novērtēšanas nodaļā ir saistīta ar standartizācijas tehniskās komitejas LVS/STK 18 “Skaņas un televīzijas apraide” darbu – mēs izskatām Eiropas Telesakaru standartu institūta (ETSI) standartu projektus, kas ir laikapjomīgs, bet tajā pašā laikā interesants un nozīmīgs darbs. Gadā tiek izvērtēti desmitiem Eiropas standartu projektu, īpaši koncentrējoties uz tiem, kas plānoti kā harmonizētie standarti RED direktīvas piemērošanai. Izvērtēšanas procesā analizējam standarta atbilstību direktīvas būtiskajām prasībām kā arī to saskaņotību ar Latvijas nacionālo radiofrekvenču plānu.

ETSI gadā publicē vairāk kā 2500 standartu un tehnisko specifikāciju tādās sfērās, kā, piemēram, bezvadu sakari, kiberdrošība, fiksētie tīkli, lietu internets (IoT), mākslīgais intelekts, transporta un viedās mobilitātes sistēmas.

Jāatzīst, ka bezvadu tehnoloģiju standartu kvalitāte ir ievērojami uzlabojusies – tehniskās prasības ir detalizētas, testēšanas metodes precīzi definētas. Tomēr, ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību, tostarp mākslīgā intelekta un perspektīvā arī kvantu tehnoloģiju risinājumus, prognozējams būtisks standartizācijas darba apjoma un sarežģītības pieaugums.

No standartizācijas eksperta viedokļa galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai standarti ne tikai tehniski korekti atspoguļotu jaunākās tehnoloģijas, bet arī konsekventi un pilnvērtīgi nodrošinātu RED direktīvas mērķi – drošu, savietojamu un efektīvu radiofrekvenču spektra izmantošanu visā Eiropas Savienībā.

Publikācija sagatavota ETSI projekta REGo ietvaros, kura finansē EK / EISMEA un EFTA

                              

 

 

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Fri, 27 Feb 2026 11:50:42 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Pasaules Bankas attīstības ziņojums apliecina standartu nozīmi</title>
                        <description><![CDATA[ 

2025. gada decembrī Pasaules Bankas publicētais attīstības ziņojums (World Development Report 2025: Standards for Development) pirmo reizi galveno uzmanību velta starptautisko standartu lomai.

Ziņojums raksturo standartus kā ekonomiskās attīstības, tirdzniecības, inovāciju un ilgtspējas infrastruktūras pamatu, un uzsver globālas līdzdalības standartu izstrādē nozīmi. Pasaules Bankas galvenais ekonomists un attīstības ekonomikas vecākais viceprezidents Indermits Džils (Indermit Gill) atzīst: “Standarti ir spēcīgs instruments izaugsmei un nabadzības mazināšanai. Šis ziņojums ir pirmais standartu nozīmīguma novērtējums un aicinājums valstīm padarīt tos par galveno sastāvdaļu savās attīstības stratēģijās.”

Ziņojuma būtiskākie vēstījumi:


	Standarti ir labklājības &#39;neredzamie&#39; pamati: pasaules tirdzniecību veido procesi, lielākā daļa no kuriem ir saistīti ar standartiem. Jaunās tehnoloģijas var sniegt ieguvumus ekonomikai tikai tad, ja pastāv standarti.
	Standarti ir daudzpusīgs ekonomiskās politikas instruments: valdības var izmantot standartus, lai veicinātu inovācijas un nodrošinātu tehniskās vadlīnijas nozīmīgu jomu vai procesu attīstībai. Tās var arī padarīt standartus obligātus, ja vienota atbilstība ir nepieciešama veselības, drošības vai vides aizsardzībai. Valdības var izmantot standartus arī kā rūpniecības politikas instrumentu, neatsaucoties uz konkrētām tehnoloģijām vai uzņēmumiem.
	Standarti ir attīstības priekšnosacījums: valstis, kas tos uztver nopietni, gūst panākumus; valstis, kas tos ignorē, riskē atpalikt.


Viens no galvenajiem ziņojuma secinājumiem norāda, ka daudzas jaunattīstības valstis saskaras ar ekonomiskiem un institucionāliem ierobežojumiem, kas mazina to spēju piedalīties standartu izstrādes procesā. Lai gan Latvija ir attīstīto valstu saimē, tai savu izmēru un jaudas dēļ ir mazākas ietekmes iespējas, salīdzinot ar ekonomiski attīstītākām un lielākām valstīm. Līdzšinējā Latvijas uzņēmumu pārstāvju dalība Eiropas un starptautisko standartu izstrādes procesos (standartizācijas tehnisko komiteju ekspertu statusā) apliecina, ka arī nelielas valstis var dot pienesumu globāli pielietojamu standartizācijas dokumentu izstrādē.

Līdzdalība standartizācijas procesos sniedz uzņēmējiem būtisku priekšrocību – piekļuvi informācijai par &#39;spēles noteikumiem&#39; (standartiem), kas vēl tikai top. Tas nozīmē būt soli priekšā konkurentiem, spēt savlaicīgāk sagatavoties vai pielāgoties jaunajām prasībām, lai veicinātu iekļaušanos globālajās vērtību ķēdēs, kāpinātu eksportspēju vai sasniegtu citus mērķus. Turklāt, izmantojot standartos ietvertās zināšanas un inovatīvos risinājumus jeb labāko praksi (state of the art), uzņēmējiem ir iespēja samazināt izmaksas, paaugstināt preču un pakalpojumu kvalitāti un drošību, kā arī piekļūt jauniem eksporta tirgiem.

"Latvijas standarts" (LVS) nodrošina platformu uzņēmēju, zinātnieku, ekspertu u.c. ieinteresēto pušu iesaistei standartizācijas procesos – iespēju darboties standartizācijas tehniskajās komitejās (STK), komentēt standartu projektus utt. Lai veicinātu un atvieglotu iesaistīšanos, daudzi pakalpojumi ir pieejami e-vidē.

Pasaules Bankas attīstības ziņojums: https://www.worldbank.org/en/publication/wdr2025

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Tue, 17 Feb 2026 10:37:44 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Publicēti divi jauni mākslīgā intelekta jomas standarti</title>
                        <description><![CDATA[

 

 

 

Attēls: ISO

12. februārī publicēti divi jauni nacionālo standartu statusā pārņemtie mākslīgā intelekta (MI) jomas standarti – LVS ISO/IEC 42001:2026 "Informācijas tehnoloģija. Mākslīgais intelekts. Pārvaldības sistēma" un LVS ISO/IEC 42006:2026 "Informācijas tehnoloģija. Mākslīgais intelekts. Prasības institūcijām, kas veic mākslīgā intelekta pārvaldības sistēmu auditu un sertifikāciju".

LVS ISO/IEC 42001:2026 nosaka prasības MI pārvaldības sistēmai, proti, palīdz organizācijām strukturēti pārvaldīt MI mērķus, riskus, datus, modeļu dzīves ciklu un atbilstības pierādījumus.

Savukārt LVS ISO/IEC 42006:2026 precizē prasības un kompetences kritērijus sertifikācijas iestādēm un auditoriem, kas vērtē atbilstību standarta LVS ISO/IEC 42001 prasībām, nodrošinot konsekventu un uzticamu sertifikācijas praksi.

Kopā šie standarti veido praktisku rīku kopu organizācijām, kas ievieš vai uzrauga MI risinājumus no politikas un procesu formulēšanas līdz testēšanai, žurnālfailiem, uzraudzībai un nepārtrauktai uzlabošanai.

Tie ir īpaši aktuāli uzņēmumiem un iestādēm, kas gatavojas sertificēties vai vēlas pierādīt savu MI pārvaldības briedumu partneriem, klientiem un uzraugošajām iestādēm. Standartu izmantošana atvieglo arī atbilstības novērtēšanu (piemēram, ES Mākslīgā intelekta akta prasību kontekstā), jo nodrošina kopīgu valodu, skaidras kontroles un auditējamus pierādījumus.

Aicinām interesentus iepazīties ar abu standartu saturu un izvērtēt to ieviešanu savās organizācijās.

Abi dokumenti jau ir pieejami LVS standartu katalogā:
LVS ISO/IEC 42001:2026
LVS ISO/IEC 42006:2026

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Fri, 13 Feb 2026 12:52:38 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>The CEN and CENELEC Work Programme 2026</title>
                        <description><![CDATA[ 

2026 will be a pivotal year for European standardization. Against a backdrop of rapid technological, industrial, and global change, CEN and CENELEC remain clear in their mission: to make Europe’s Single Market stronger, more digital, and more sustainable through standards.

This year, the focus will be on the technologies that will shape the future: Artificial Intelligence, Cybersecurity, and the Digital Product Passport. The standards we will develop will give Europe the tools to lead the digital transition safely, responsibly, and with confidence. At the same time, supporting the green transition continues to be a priority: from clean tech to renewable energy and circular economy, standards are the invisible engine driving Europe’s transformation.

The progress happens when we work together - along with the European Commission and our stakeholders, undertaking an in-depth reflection on how to make the European Standardization System more efficient, more open, and ready for the future.

The CEN and CENELEC Work Programme 2026 helps navigate what lies ahead for European standardization. It gives an overview of the main standardization developments CEN and CENELEC are ready to implement in 2026 across 16 business sectors. For each sector, the reader will find a list of the technical bodies involved in carrying out the work, the number of standards published by CEN and CENELEC, and a detailed overview of the topics where standardization work is expected.

CEN and CENELEC will commit to working towards a European Standardization System that is effective, inclusive, and future-oriented to benefit Europe’s economy, industry, and citizens.

CEN and CENELEC Work Programme

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Thu, 12 Feb 2026 14:36:16 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>CEN un CENELEC darba programma 2026. gadam</title>
                        <description><![CDATA[

2026. gads būs izšķirošs gads Eiropas standartizācijai. Straujo tehnoloģisko, rūpniecisko un globālo pārmaiņu apstākļos CEN un CENELEC joprojām ir skaidri apņēmušies īstenot savu misiju: ar standartu palīdzību padarīt Eiropas vienoto tirgu spēcīgāku, digitālāku un ilgtspējīgāku.

Šogad paredzēts koncentrēties uz dažām tehnoloģijām, kas veidos nākotni: mākslīgo intelektu, kiberdrošību un digitālo produktu pasi. Standarti, ko plānots izstrādāt, sniegs Eiropai instrumentus, lai droši, atbildīgi un pārliecinoši vadītu digitālo pāreju. Vienlaikus kā prioritāte saglabājas arī atbalsts zaļajai pārejai: no tīrajām tehnoloģijām līdz atjaunīgajai enerģijai un aprites ekonomikai. Standarti ir neredzamais dzinējspēks, kas virza Eiropas pārveidi.

Progress tiek panākts, strādājot kopā – ar Eiropas Komisiju un ieinteresētajām personām un veicot padziļinātu izpēti par to, kā padarīt Eiropas standartizācijas sistēmu efektīvāku, atvērtāku un sagatavotāku nākotnei.

CEN un CENELEC darba programma 2026. gadam palīdz orientēties Eiropas standartizācijas nākotnē. Tajā sniegts pārskats par galvenajām standartizācijas norisēm 16 uzņēmējdarbības jomās. Katrai jomai ir norādīts saraksts ar standartizācijas tehniskajām komitejām, publicēto standartu skaitu un detalizētu pārskatu par tēmām, kurās sagaidāms standartizācijas darbs.

CEN un CENELEC apņemas strādāt pie tādas Eiropas standartizācijas sistēmas izveides, kas ir efektīva, iekļaujoša un uz nākotni orientēta, lai sniegtu labumu Eiropas ekonomikai, rūpniecībai un iedzīvotājiem.

CEN un CENELEC darba programma

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Thu, 12 Feb 2026 14:24:54 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>LVS apmācību kurss par inovāciju vadības sistēmas standartu ISO 56001</title>
                        <description><![CDATA[

 

 

 

 

Inovācija nav “nejauša darbība”, bet gan pārvaldīta spēja ar skaidru nolūku. Nevis oriģinālu un inovatīvu ideju, bet gan atkārtojama veida ideju pārvēršanai rezultātos trūkums ir iemesls, kāpēc organizācijas mēdz negūt panākumus.

2025. gadā trīs zinātnieki Džoels Mokirs (Joel Mokyr), Filips Agjons (Philippe Aghion) un Pīters Hovits (Peter Howitt) saņēma Nobela prēmiju ekonomikā. Viņu veiktie pētījumi demonstrēja inovāciju ietekmi uz ekonomikas izaugsmi. Autori izskaidroja, kā inovācijas rada priekšnoteikumus turpmākam progresam. Tas ir nozīmīgs apliecinājums tam, ka inovācijas balstās uz mērķtiecīgu darbu un inovāciju veicinošas vides radīšanu organizācijās.

Ir daudz piemēru, kas apliecina, ka inovācija ir bet stratēģiski pārvaldīta programma ar investīciju loģiku, testēšanu, piegādes ķēdēm un mērogošanu:


	Loģistika – standartizēts jūras konteiners, kas būtiski atvieglo un paātrina globālās piegādes (jūra / sauszeme / gaiss).
	GPS un navigācijas ekosistēma (satelīti + kartes + ierīces), kas pārvietošanos un piegādes padara efektīvākas, ātrākas un drošākas.
	LED apgaismojums (tehnoloģija + masveida ražošana + standarti), kas būtiski paaugstina energoefektivitāti, izmaksu ietaupījumu un samazina oglekļa pēdas nospiedumu.
	mRNA vakcīnu platformas, kas ievērojami saīsina vakcīnu izstrādes laiku un ļauj ātri pielāgot vakcīnu variantus, līdz ar to ātrāk reaģēt uz epidēmijām / pandēmijām.


LVS EN ISO 56001:2024 “Inovāciju vadības sistēma. Prasības” standarts ir instruments konsekventai inovāciju ieviešanai un pārvaldībai. Tas palīdz radīt sistēmu, kurā ir definētas lomas, procesi, resursi un darbības mehānismi, kas ļauj plānot, ieviest un uzlabot inovācijas, sākot no iespēju identificēšanas līdz izstrādei, mērogošanai un vērtības gūšanai.

Inovāciju vadība ir sistēma, kas savieno inovāciju darbu ar stratēģiskajiem mērķiem un nosaka, kā organizācija atlasa, finansē, pārvalda un mērogo inovācijas. Standarts atbalsta sistēmas pielāgošanu organizācijas kontekstam — nozares dinamikai, normatīvajai videi, briedumam, riska apetītei un stratēģiskajām ambīcijām.

Apmācību seminārs palīdzēs izprast inovācijas kā pārvaldītu disciplīnu un izveidot sistēmu izmērāmu rezultātu sasniegšanai.

MIKUS ZELMENIS, ISO standartizācijas tehniskās komitejas ISO/TC 279 Innovation management eksperts, piedaloties tehniskās komitejas darbā, sniegs vispusīgu un aktuālu informāciju par standartu un tā prasībām, sākot ar to interpretāciju līdz sistēmas izstrādei, ieviešanai, uzturēšanai un nepārtrauktai uzlabošanai.

Seminārs sniegs atbildes uz jautājumiem:


	kā saskaņot inovācijas ar stratēģiju (izaugsme, noturība, digitalizācija, ilgtspējība, klientu pieredze);
	kā veidot pārvaldību un lēmumu pieņemšanu, kas nodrošina uz pierādījumiem balstītu izvēli;
	kā izveidot līdzsvarotu inovāciju portfeli ar atbilstošu riska pārvaldību;
	kā integrēt inovāciju esošajās vadības sistēmās.


Norises laiki:
> 18. februāris plkst. 10:00 - 13:00
> 15. aprīlis plkst. 10:00 - 13:00

Formāts: tiešsaistes platformā MS Teams

Dalības maksa: 120 EUR + PVN (1 dalībnieks) / 180 EUR + PVN (2 dalībnieki)

Reģistrācija: saite

 

Papildu informācija: 27334460, standard@lvs.lv

 

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Mon, 09 Feb 2026 12:14:31 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>LVS apmācību kurss par izmaiņām ISO 14001 standartā</title>
                        <description><![CDATA[

 

 

 

 

2026. gada aprīlī ir gaidāma starptautiskā standarta ISO 14001 “Vides pārvaldības sistēmas. Prasības ar vadlīnijām lietošanai” jaunās redakcijas publicēšana. Standartu izstrādā starptautiskās standartizācijas tehniskās komitejas ISO/TC 207 "Vides pārvaldība" eksperti, un šobrīd ir pieejama standarta projekta gala versija (final draft international standard, FDIS).

Interese par vides pārvaldības sistēmu ieviešanu un pilnveidošanu joprojām ir augsta; šo sistēmu lietotāju skaits pasaulē turpina pieaugt. ISO 14000 standartu sērijā iekļautie standarti attiecināmi uz dažādiem vides pārvaldības jautājumiem. Sērijā ir vairāki Latvijā retāk lietoti vadlīniju standarti, kas ir paredzēti atsevišķu vides pārvaldību sistēmas elementu un jomu plašākam un detalizētākam skaidrojumam un ir praktiski izmantojami gan jaunu vides pārvaldības sistēmu izstrādei un ieviešanai, gan esošas sistēmas pilnveidei.

Iveta Mežinska, LVS standartizācijas nodaļas vadītāja un starptautiskās standartizācijas tehniskās komitejas ISO/TC 207 Environmental management eksperte iepazīstinās ar izmaiņām vides pārvaldības sistēmu standartā, kā arī sniegs ieskatu atsevišķu vides pārvaldības standartu saturā.

Seminārs sniegs atbildes uz jautājumiem:


	standarta ISO 14001 jaunā redakcija: izmaiņas, salīdzinot ar standartu ISO 14001:2015,  un to ietekme uz organizāciju vides pārvaldības sistēmām;
	ISO 14000 sērijas standarti vides pārvaldības sistēmu ieviešanai;
	standarti ISO 14002-2, ISO 14002-3, ISO 14002-4 vides aspektu jomās: ūdens patēriņš, klimats, resursi un atkritumi.


Norises laiki:
> 25. februāris plkst. 10:00 - 13:00
> 8. aprīlis plkst. 10:00 - 13:00

Formāts: tiešsaistes platformā MS Teams

Dalības maksa: 120 EUR + PVN (1 dalībnieks) / 180 EUR + PVN (2 dalībnieki)

Reģistrācija: saite

Papildu informācija: 27334460, standard@lvs.lv

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Tue, 03 Feb 2026 12:34:13 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Publicēti patvertņu semināra materiāli</title>
                        <description><![CDATA[ 

2025. gada 17. un 18. decembrī notika tiešsaistes seminārs “Patvertņu projektēšana, būvniecība un ekspluatācija”, ko organizēja LVS sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociāciju.

Seminārā vairāk nekā 400 dalībnieki guva teorētisku un praktisku informāciju par patvertņu projektēšanu, būvniecību un ekspluatāciju. Seminārā ar zināšanām un pieredzi dalījās lektori no Latvijas, Somijas un Igaunijas.

Semināra programma

Video - 1. diena
Video - 2. diena

Prezentācijas:


	Vadlīnijas par minimālajām prasībām III kategorijas patvertnes izveidošanai / Agrita Vītola
	Shelters – essential part of civil defence in Finland / Jyrki Ronkainen
	Observations concerning the Latvian Shelter Building Code LBN 210-25 / Jyrki Ronkainen
	Shelters and products in Finland / Linda Björklund
	S1 shelter products / Linda Björklund
	Estonia’s approach to implementing civil protection shelters / Uku Tuul
	Structural elements of civil protection shelters – General aspects, loads / Magnus Långstedt
	Structural elements of civil protection shelters – Ground shock, electromagnetic pulse, design considerations / Magnus Långstedt
	Structural elements of civil protection shelters – Civil shelter regulations in Finland/Latvia, layout examples / Magnus Långstedt
	Civil defence shelter – Structural analysis / Jussi Honkanen


 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Thu, 15 Jan 2026 11:51:50 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Eirokodeksu 2. paaudze: izmaiņas, kas jāņem vērā</title>
                        <description><![CDATA[ 

Noslēgumam tuvojas darbs pie Eirokodeksu otrās paaudzes izstrādes. Tie stāsies spēkā ar 2028. gadu. Ar daļu no jaunajiem standartiem var iepazīties jau tagad, jo ir svarīgi saprast, kas projektētājus un būvniekus sagaida.

Bet vispirms – īss ieskats Eirokodeksu attīstības vēsturē.

Līdz pat 20. gadsimta 70. gadiem katrai Eiropas valstij bija savi nacionālie konstrukciju projektēšanas noteikumi. Tas apgrūtināja pārrobežu būvniecības darbus un ES mēroga publiskos iepirkumus padarīja daudz haotiskākus. Nebija vienota veida, kā pierādīt, ka konstrukcijas atbilst drošības un lietojamības prasībām.

1975. gadā Eiropas Kopienu Komisija uzsāka rīcības programmu ar mērķi mazināt tirdzniecības tehniskos šķēršļus un saskaņot (harmonizēt) tehniskās specifikācijas būvniecībā. Šīs programmas ietvaros Komisija nolēma izveidot saskaņotu tehnisko noteikumu kopumu būvju projektēšanai, kas vēlāk kļuva par Eirokodeksiem. Sākotnējā iecere bija tos piedāvāt kā alternatīvu dalībvalstu nacionālajiem projektēšanas noteikumiem, bet vēlāk ar tiem tika aizstāti visi pretrunā esošie nacionālie standarti.

Aptuveni 15 gadus Eiropas Komisija pati koordinēja izstrādi pirmajiem Eirokodeksiem, kas tika publicēti 1984. gadā. Šie agrīnie Eirokodeksi sākotnēji nebija oficiāli Eiropas standarti (EN); tie lielā mērā balstījās uz jaunākajiem sasniegumiem (state of the art) un starptautisko asociāciju darbu un galvenokārt tika izmantoti kā atsauces dokumenti publiskajos iepirkumos.

1989. gadā Eiropas Komisija Eirokodeksu izstrādi uzticēja Eiropas Standartizācijas tehniskajai komitejai (CEN), kas izveidoja standartizācijas tehnisko komiteju CEN/TC 250 Structural Eurocodes. Tā tapa 10 Eiropas standartu (Eirokodeksu) sērija (EN 1990 – EN 1999) – kopumā gandrīz 60 daļas, kas tika publicētas, sākot ar 2002. gadu. Katrā Eirokodeksa daļā tika iekļauti parametri, kurus valstis varēja noteikt/izvēlēties atbilstoši nacionālajai specifikai, ņemot vērā ģeoloģiskos, klimatiskos u.c. apstākļus. Tā rezultātā katra valsts izstrādāja nacionālos pielikumus, kuros noteica valstī lietojamās vērtības, procedūras un informatīvos pielikumus.

Latvijā, sākot ar 2008. gadu, tika noteikts pārejas periods, kurā varēja piemērot gan esošos projektēšanas noteikumus, gan Eirokodeksus. Šis periods noslēdzās 2015. gadā, kad pēc grozījumu veikšanas Latvijas būvnormatīvos būvkonstrukciju projektēšana bija veicama tikai saskaņā ar Eirokodeksiem, izņemot dažus specifiskus gadījumus.

Tā kā standarti tiek regulāri pārskatīti un pilnveidoti, 2015. gadā CEN uzsāka darbu pie otrās paaudzes Eirokodeksu izstrādes. Šobrīd šis darbs tuvojas noslēgumam – jaunie standarti Eiropā tiks reģistrēti līdz 2027. gada septembrim. Līdz 2028. gada martam visām CEN dalībvalstīm šie standarti ir jāpārņem un jāatceļ visi pretrunā esošie nacionālie standarti – šajā gadījumā tie ir Eirokodeksu pirmās paaudzes standarti, ieskaitot koriģējumus, grozījumus un nacionālos pielikumus.

Lai uzzinātu sīkāk, kas projektētājus un būvniekus sagaida nākotnē, uz sarunu aicinājām LVS standartizācijas inženieri un standartizācijas tehniskās komitejas LVS/STK 30 “Būvniecība” koordinatori Aivu Kukuli un RTU profesori Dr.sc. ing. Līgu Gaili.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kāds ir Eirokodeksu pārņemšanas process Latvijā?

 

Vispirms Eirokodeksi tāpat kā visi Eiropas standarti bez pārveidojumiem to saturā tiek reģistrēti nacionālā standarta statusā. Pēc tam tiek veikta Eirokodeksu tulkošana, jo Eirokodeksu piemērošana Latvijā ir obligāta. Savukārt, lai būtu pieejama visa informācija, kas nepieciešama Latvijā būvējamu būvju projektēšanai, tiek izstrādāti nacionālie pielikumi – šo darbu veic standartizācijas tehnisko komiteju eksperti.

LVS standartizācijas sistēmā ir izveidota tehniskā komiteja LVS/STK 30 “Būvniecība” un apakškomitejas LVS/STK 30/AK 1 “Eirokodeksi” un LVS/STK 30/AK 2 "Ģeotehnika". Tajās darbojas eksperti, kuri pārstāv nevalstiskās, akadēmiskās, privātās u.c. organizācijas. Šie eksperti piedalās Eiropas standartizācijas tehniskās komitejas CEN/TC 250 Structural Eurocodes apakškomiteju un darba grupu sanāksmēs, kā arī seko līdzi to jaunākajai informācijai. Šobrīd CEN/TC 250 sastāv no šādām apakškomitejām (SC) un darba grupām (WG):


	CEN/TC 250/SC 1 Eurocode 1: Actions on structures;
	CEN/TC 250/SC 2 Eurocode 2: Design of concrete structures;
	CEN/TC 250/SC 3 Eurocode 3 - Design of steel structures;
	CEN/TC 250/SC 4 Eurocode 4: Design of composite steel and concrete structures;
	CEN/TC 250/SC 5 Eurocode 5: Design of timber structures;
	CEN/TC 250/SC 6 Eurocode 6: Design of masonry structures;
	CEN/TC 250/SC 7 Eurocode 7 - Geotechnical designv;
	CEN/TC 250/SC 8 Eurocode 8: Earthquake resistance design of structures;
	CEN/TC 250/SC 9 Eurocode 9: Design of aluminium structures;
	CEN/TC 250/SC 10 EN 1990 Basis of structural and geotechnical design;
	CEN/TC 250/SC 11 Structural Glass;
	CEN/TC 250/WG 1 Policy, procedures and links with other standards;
	CEN/TC 250/WG 4 Fibre reinforced polymer structures;
	CEN/TC 250/WG 5 Membrane Structures;
	CEN/TC 250/WG 6 Robustness.


Iesaiste šajā darbā un piekļuve darba dokumentiem Latvijas ekspertiem sniedz padziļinātas zināšanas un izpratni par Eirokodeksos aprakstītajām aprēķinu metodikām, kā arī iespēju komunicēt un īstenot pieredzes apmaiņu ar kolēģiem visā Eiropā.

Tehniskās komitejas eksperti izstrādā Eirokodeksu nacionālos pielikumus, lemjot par šādiem nacionālajā līmenī nosakāmajiem parametriem:


	vērtības un / vai klases, kurām Eirokodeksā dotas alternatīvas;
	piemērojamās procedūras, kurām Eirokodeksā dotas alternatīvas;
	vērtības, kurām Eirokodeksā doti tikai simboli;
	nacionālos klimatiskos un ģeoloģiskos parametrus;
	lēmumi par informatīvo pielikumu piemērošanu.


Nacionālo pielikumu izstrādes process paredz arī dokumentu projektu publisko apspriedi, kuras laikā priekšlikumus un komentārus var sniegt ikviens interesents (standartu projekti pieejami vietnē https://viedoklis.lvs.lv). Savukārt, ja ir interese arī piedalīties lēmumu pieņemšanā kā LVS/STK 30, LVS/STK 30/AK 1 un LVS/STK 30/AK 2 ekspertam, aicinām sazināties ar Aivu Kukuli, rakstot uz e-pastu aiva.kukule(at)lvs.lv.

Eirokodeksu otrā paaudze – kas mūs sagaida un kas mainīsies?

Otrās paaudzes Eirokodeksu izstrādes mērķis ir:


	harmonizēt drošības līmeni un precizēt prasības, balstoties uz jaunākajiem pētījumiem;
	precizēt un vienkāršot aprēķinu metodes praktiskajos projektēšanas gadījumos;
	samazināt nacionāli nosakāmo parametru skaitu;
	iekļaut jaunus materiālus un būvniecības metodes;
	iekļaut esošo konstrukciju novērtēšanu, atkārtotu izmantošanu un modernizāciju.


Eirokodeksu otro paaudzi veidos 11 standartu sērija ar vairāk nekā 60 daļām, kā arī papildus tiks publicētas vairākas tehniskās specifikācijas (CEN/TS) (dokumenti, par kuriem nākotnē iespējama vienošanās, ka tie kļūst par standartiem) un tehniskie ziņojumi (CEN/TR) (dokumenti ar informatīvu saturu, kas nav paredzēti publicēšanai standarta vai tehniskās specifikācijas statusā un kuru mērķis palīdzēt pielietot standartus).

Galvenās izmaiņas salīdzinājumā ar pirmās paaudzes Eirokodeksiem būs standartizācijas dokumenti par stikla, stiegrotu plastmasu kompozītu un spriegotu membrānu konstrukciju projektēšanu. Pašlaik šīs konstrukciju projektēšanas metodikas ir iekļauta tehniskajās specifikācijās (CEN/TS), bet vienlaicīgi turpinās darbs pie pilnvērtīgu standartu izstrādes.



 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vēl jāpiemin, ka Eirokodeksiem būs arī jaunas daļas, piemēram:


	EN 1993-1-13 “3. Eirokodekss. Tērauda konstrukciju projektēšana. 1-13. daļa: Sijas ar lieliem sieniņu atvērumiem”;
	EN 1995-3 “5. Eirokodekss. Koka konstrukciju projektēšana. 3. daļa: Motāža”;
	EN 1997-3 “7. Eirokodekss. Ģeotehniskā projektēšana. 3. daļa: Ģeotehniskās konstrukcijas” u. c.


2025. gada jūnijā darbseminārā "Otrās paaudzes Eirokodekss: galvenās izmaiņas un ieguvumi, izmantojot projektēšanas piemērus" tika prezentēti būtiskākie jaunumi un izmaiņas, projektēšanas piemēri un jaunās tehniskās specifikācijas (prezentācijas ir pieejamas ikvienam interesentam Joint Research Centre interneta vietnē – https://eurocodes.jrc.ec.europa.eu/).

Kāda ir Eirokodeksu sasaiste ar likumdošanu un kam ir jāpievērš uzmanība?

Svarīgi zināt, ka standartu būtiskākā atšķirība no likumdošanas ir tā, ka standarta statuss “atcelts” nenozīmē, ka dokuments nav piemērojams. Tas nozīmē vien to, ka ir reģistrēta jaunāka dokumenta versija. Jāņem vērā, ka likumdevējs normatīvajos aktos mēdz veidot atsaucas arī uz atceltiem standartiem.

Ja runājam par Eirokodeksiem, tad kopš 2024. gada 20. jūnija spēkā ir Būvkonstrukciju projektēšanas būvnormatīvs LBN 217-24, kas nosaka ievērojamās prasības attiecībā uz ēku un inženierbūvju būvkonstrukciju projektēšanu. Šo prasību izpilde īstenojama saskaņā ar LVS vietnē (sadaļā “Likumdošana”) publicēto piemērojamo standartu sarakstu, kurā pašlaik ir iekļauti tikai pirmās paaudzes Eirokodeksu standarti, kā arī to grozījumi, koriģējumi un nacionālie pielikumi.

Savukārt, otrās paaudzes Eirokodeksi nav piemērojami projektēšanā līdz brīdim, kad tie tiks norādīti piemērojamo standartu sarakstā. Eirokodeksa otrās paaudzes standarti reģistrēti nacionālā standarta statusā ar nolūku dot iespēju būvspeciālistiem iepazīties ar to saturu, pirms to piemērošanu nosaka normatīvie akti. Eirokodeksa otrās paaudzes standartu lietošana kopā ar pirmās paaudzes standartiem var novest pie bīstamām sekām. Ja projektēšana tomēr tiek veikta, piemērojot gan pirmās, gan otrās paaudzes Eirokodeksa standartus, par to pilnu atbildību uzņemas projektētājs.

Pašlaik Latvijā ir reģistrēti šādi Eirokodeksa otrās paaudzes standarti:


	LVS EN 1990:2023 “Eirokodekss. Konstrukciju un ģeotehniskās projektēšanas pamatprincipi”;
	LVS EN 1991-2:2024 “1. Eirokodekss: Iedarbes uz konstrukcijām. 2. daļa: Satiksmes slodzes tiltiem un citām inženierbūvēm”;
	LVS EN 1992-1-1:2023 “2. Eirokodekss: Betona konstrukciju projektēšana. 1-1. daļa: Vispārīgie noteikumi un noteikumi ēkām, tiltiem un inženierbūvēm”;
	LVS EN 1992-1-2:2023 “2. Eirokodekss. Betona konstrukciju projektēšana. 1-2. daļa: Konstrukciju projektēšana ugunsgrēku situācijām”;
	LVS EN 1993-1-1:2023 “3. Eirokodekss. Tērauda konstrukciju projektēšana. 1-1. daļa: Vispārīgi noteikumi un noteikumi ēkām”;
	LVS EN 1993-1-2:2025 “3. Eirokodekss. Tērauda konstrukciju projektēšana. 1-2. daļa: Konstrukciju projektēšana ugunsgrēku situācijām”;
	LVS EN 1993-1-3:2025 “3. Eirokodekss. Tērauda konstrukciju projektēšana. 1-3. daļa: Auksti veidoti profili un loksnes”;
	LVS EN 1993-1-5:2025 “3. Eirokodekss. Tērauda konstrukciju projektēšana. 1-5. daļa: Plākšņu konstrukciju elementi”;
	LVS EN 1993-1-8:2025 “3. Eirokodekss. Tērauda konstrukciju projektēšana. 1-8. daļa: Savienojumi”;
	LVS EN 1993-1-13:2025 “3. Eirokodekss. Tērauda konstrukciju projektēšana. 1-13. daļa: Sijas ar lieliem sieniņu atvērumiem”;
	LVS EN 1996-1-1:2022 “6. Eirokodekss. Mūra konstrukciju projektēšana. 1-1. daļa: Vispārīgie noteikumi stiegrotām un nestiegrotām mūra konstrukcijām”;
	LVS EN 1996-3:2023 “6. Eirokodekss. Mūra konstrukciju projektēšana. 3. daļa: Nestiegrotu mūra konstrukciju vienkāršotas aprēķina metodes”;
	LVS EN 1997-1:2025 “7. Eirokodekss. Ģeotehniskā projektēšana. 1. daļa: Vispārīgie noteikumi”;
	LVS EN 1997-2:2025 “7. Eirokodekss. Ģeotehniskā projektēšana. 2. daļa: Pamatnes masīva īpašības”;
	LVS EN 1997-3:2025 “7. Eirokodekss. Ģeotehniskā projektēšana. 3. daļa: Ģeotehniskās konstrukcijas”;
	LVS EN 1998-1-1:2025 “8. Eirokodekss. Seismiski izturīgu konstrukciju projektēšana. 1-1. daļa: Vispārīgie noteikumi un seismiskās iedarbes”;
	LVS EN 1999-1-1:2023 “9. Eirokodekss. Alumīnija konstrukciju projektēšana. 1-1. daļa: Vispārīgie noteikumi”;
	LVS EN 1999-1-2:2023 “9. Eirokodekss. Alumīnija konstrukciju projektēšana. 1-2. daļa: Konstrukciju projektēšana ugunsgrēku situācijām”;
	LVS EN 1999-1-3:2023 “9. Eirokodekss. Alumīnija konstrukciju projektēšana. 1-3. daļa: Nogurumam pakļautas konstrukcijas”;
	LVS EN 1999-1-4:2023 “9. Eirokodekss. Alumīnija konstrukciju projektēšana. 1-4. daļa: Konstrukcijas no auksti velmētām loksnēm”;
	LVS EN 1999-1-5:2023 “9. Eirokodekss. Alumīnija konstrukciju projektēšana. 1-5. daļa: Čaulveida konstrukcijas”.


Visi publicētie Eirokodeksi ir pieejami LVS tiešsaistes standartu lasītavā sertificētiem būvspeciālistiem. Savukārt, saraksts ar Latvijā reģistrētajiem Eirokodeksiem (gan pirmās paaudzes, gan otrās), to tulkojumiem un nacionālajiem pielikumiem atrodams LVS interneta vietnes sadaļā “Eirokodeksi”, kur atrodams arī Eirokodeksu otrās paaudzes ieviešanas plāns u.c. aktuālā informācija.

Kāpēc nevar lietot kopā veco un jauno paaudzi?

1. Atšķirības projektēšanas pamatprincipos

Otrās paaudzes Eirokodekss EN 1990 ir pārstrukturēts, kā arī ir paplašināti projektēšanas pamatprincipi. Piemēram, tajā ir integrēti ģeotehniskās projektēšanas pamatprincipi un ir sniegta skaidrāka pieeja gan esošo konstrukciju novērtēšanai un pārprojektēšanai, gan arī projektēšanai, kurā par pamatu tiek izmantota testēšana. Tā rezultātā pamatpieņēmumi var atšķirties no pirmajā paaudzē noteiktajiem. Ja abas paaudzes Eirokodeksi tiek piemēroti vienlaicīgi, var rasties būtiskas kļūdas, kuras veicina iespējamās atšķirības parciālajos faktoros un nesaderīgas slodžu kombinācijas. Līdz ar to noteiktie drošuma mērķi var netikt sasniegti.

2. Atšķirīgi iedarbju modeļi

Otrās paaudzes EN 1991 “1. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām” ietver uzlabotus modeļus sniega un vēja iedarbju noteikšanai, kā arī iedarbēm uz tvertnēm, silosiem, celtņiem. Dažos gadījumos ir izveidotas pat pilnīgi jaunas projektēšanas pieejas. Tādejādi, piemērojot iedarbju modeļus no pirmās paaudzes kopā ar otrās paaudzes projektēšanas pamatprincipiem, atšķirīgās statistiskās apstrādes rezultātā var tikt uzprojektētas konstrukcijas ar nekorektiem drošuma līmeņiem.

3. Būtiski mainīta ģeotehniskā projektēšana

Pirmās paaudzes EN 1997 izmantošana kopā ar otrās paaudzes EN 1990 var radīt neskaidrības par to, kura projektēšanas pieeja ir piemērojama. Savukārt, lietojot otrās paaudzes EN 1997, kamēr pārējā projekta daļa balstās uz pirmās paaudzes EN 1990, var iegūt globālos drošības līmeņus, kas nav saskaņoti ar pārējo konstrukciju.

Lielākais risks ir tas, ka pastāv iespēja ķēdes vidū (iedarbju definēšana → robežstāvokļu izvēle → kombināciju izveide → pretestību noteikšana un grunts mijiedarbība → ģeotehnikās pārbaudes) netīšām mainīt drošuma līmeni vai projektēšanas pamatpieņēmumus, kā rezultātā konstrukcijas daļas faktiski netiek projektētas saskaņā ar vieniem un tiem pašiem principiem, pat ja visi ķēdes posmi atbilst Eirokodeksam.

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Tue, 06 Jan 2026 12:31:19 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Season&#039;s gretings</title>
                        <description><![CDATA[

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Mon, 22 Dec 2025 16:31:22 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Priecīgus svētkus!</title>
                        <description><![CDATA[

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Lai Jaunajā 2026. gadā mums visiem izdodas sasniegt iecerētos mērķus un gūt gandarījumu par sasniegtajiem rezultātiem!

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Mon, 22 Dec 2025 16:22:32 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Training seminar “Shelter design, construction and operation”</title>
                        <description><![CDATA[
On December 17 and 18, 2025, a two-day online training seminar “Shelter Design, Construction and Operation” will be held.

Registration (for each day separately):


	1st day / 17th December
	2nd day / 18th December


After registering, you will receive a confirmation email with a login link from the Zoom platform (no-reply@zoom.us). If you do not see the email, please check your spam folder.

If there is any issue with joining the seminar, please call: (+371) 26 632 535

Semminar program

Participation: free of charge.

The seminar aims to provide a practical, example-based overview of the design, construction and operation of shelters in accordance with the regulations in force in Latvia, with the participation of foreign experts.




 

 

 

 

 

 

 

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Tue, 16 Dec 2025 18:04:51 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Apbalvoti konkursa &quot;Digitālās būvniecības ekselences balva 2025&quot; uzvarētāji</title>
                        <description><![CDATA[ 

2025. gada 5. decembrī Tab Fab kino paviljonā Rīgā noslēdzās pirmais konkurss “Digitālās būvniecības ekselences balva 2025” un labāko Latvijas BIM un digitālo risinājumu projektu autoru apbalvošana. Noslēgums pasākumā, kurā pulcējās gan projektu autori, gan nozares profesionāļi, deva iespēju iepazīt labās prakses piemērus un kolēģu pieredzi digitalizācijas risinājumu izstrādē un ieviešanā.

Konkursam tika iesniegti 20 projektu pieteikumi. Žūrija projektus vērtēja trīs kategorijās. Konkursa laureāti:

“BIM projekts”:
1. vieta – Satekles biznesa centrs (SIA “Forma 2”)
2. vieta – Lidaparātu apkopes un remonta angārs ar biroja telpām (SIA “Arhitekta Gundara Vīksnas birojs”)
3. vieta – Preses nama kvartāls (2. kārta) (SIA “ARHIS Arhitekti”)
Speciālbalva – Jaunais Liepājas cietuma komplekss

“Digitālā inovācija”:
1. vieta – Vienotā datu vide BAUKOR (SIA “Artehus”)
2. vieta – Latvijas Nacionālā teātra piebūve (SIA “AB3D”)
3. ieta – Digitālā platforma NĪ pārvaldīšanai “PŪCE” (SIA “Owner”)

“BIM būvobjekts”:
1. vieta – Satekles biznesa centrs (SIA “Forma 2”)
2. vieta – Baltic Cargo Hub (SIA “UPB”)
3. vieta – Kaivas kvartāls (SIA “YIT Latvija”)

YIT simpātiju balvu konkursa žūrijas pārstāvis Rodrigo Strautiņš piešķīra SIA “Forma 2” inženieru komandai par maksimāli apjomīgāko digitālo funkcionalitāšu izmantošanu visas būves cikla pārvaldīšanā, demonstrējot augstu profesionalitāti, inovācijas un nozīmīgu ieguldījumu nozares attīstībā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Konkursu organizēja VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un SIA "Latvijas standarts" (LVS). Žūriju veidoja profesionāļi no “Latvijas Arhitektu savienības”, Latvijas Būvuzņēmēju apvienības, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses, Būvniecības valsts kontroles biroja un citām nozares organizācijām. Konkursa uzdevums bija ne tikai atrast veiksmīgākos projektus, bet kalpot par platformu, kas iedvesmo izmantot modernas tehnoloģijas būvniecības procesā.

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Tue, 09 Dec 2025 14:18:26 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Uzsākta reģistrācija semināram par patvertņu projektēšanu 17.-18. decembrī</title>
                        <description><![CDATA[
Aicinām reģistrēties divu dienu tiešsaistes apmācību semināram “Patvertņu projektēšana, būvniecība un ekspluatācija” 17. un 18. decembrī.

Reģistrācija katrai dienai ir jāveic atsevišķi:


	1. diena / 17. decembris
	2. diena / 18. decembris


Pēc reģistrācijas saņemsiet apstiprinājuma e-pastu ar pieslēgšanās saiti no Zoom platformas (no-reply@zoom.us). Ja vēstuli neredzat, pārbaudiet mēstuļu mapi.

Ja neizdodas pievienoties semināram, lūdzam zvanīt: (+371) 26 632 535
If there is any issue with joining the seminar, please call: (+371) 26 632 535

Programma (LV)

Program (EN)

Dalība seminārā: bez maksas.

Apmācību mērķis ir sniegt praktisku, uz piemēriem balstītu pārskatu par patvertņu projektēšanu, būvniecību un ekspluatāciju atbilstoši Latvijā spēkā esošajam regulējumam, ar ārvalstu ekspertu līdzdalību.

Papildu informācija par semināru




 

 

 

 

 

 

 

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Mon, 01 Dec 2025 11:20:38 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Tiks paziņoti konkursa “Digitālās būvniecības ekselences balva 2025” uzvarētāji</title>
                        <description><![CDATA[
5. decembrī plkst. 15:00 TAB FAB kvartālā, Miera ielā 58a, Rīgā, Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas Kino paviljonā būvniecības nozares profesionāļi ir aicināti uz pieredzes apmaiņas forumu, lai iepazītos ar labākajiem digitālās būvniecības prakses piemēriem un sveiktu konkursa “Digitālās būvniecības ekselences balva 2025” uzvarētājus.

Konkursa organizatori VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un SIA “Latvijas standarts” (LVS) izvēlējušies finālistus trīs kategorijās: “BIM projekts”, “BIM Būvobjekts” un “Digitālā inovācija”. Konkursa mērķis ir izcelt efektīvākos BIM (Būvniecības informācijas modelēšanas) risinājumus un digitālās inovācijas, veicinot pieredzes apmaiņu starp privāto un publisko sektoru.

Pasākuma laikā notiks konkursa finālistu projektu prezentācijas, izskanēs BIM un digitālo inovāciju pieredzes stāsti, kā arī būs iespēja neformālai tīklošanai ar nozares līderiem un ekspertiem.

Konkursa pieteikumus vērtēja žūrija - profesionāļi no “Latvijas Arhitektu savienības”, Latvijas Būvuzņēmēju apvienības, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses, Būvniecības valsts kontroles biroja un citām nozares organizācijām.

Dalība pasākumā ir bez maksas, taču vietu skaits ir ierobežots. Aicinām nozares pārstāvjus, studentus un citus interesentus reģistrēt savu dalību, aizpildot pieteikuma anketu.

Pasākums tiks pārraidīts tiešraidē VNĪ Facebook lapā un RTU YouTube kanālā.

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Fri, 28 Nov 2025 10:28:10 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Notiks apmācību seminārs “Patvertņu projektēšana, būvniecība un ekspluatācija”</title>
                        <description><![CDATA[
2025. gada 17. un 18. decembrī notiks divu dienu tiešsaistes apmācību seminārs “Patvertņu projektēšana, būvniecība un ekspluatācija”, ko organizē LVS sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociāciju.

Apmācību mērķis ir sniegt praktisku, uz piemēriem balstītu pārskatu par patvertņu projektēšanu, būvniecību un ekspluatāciju atbilstoši Latvijā spēkā esošajam regulējumam, ar ārvalstu ekspertu līdzdalību.

Reģistrācija tiks atvērta 01.12.2025.:


	reģistrācija katrai dienai notiks atsevišķi,
	katrai dienai būs sava pieslēguma saite.


Semināra programma (LV)

Seminar program (EN)

Mērķauditorija: būvkonstrukciju un inženiertehnisko sistēmu projektētāji, arhitekti, būvuzņēmēji, pasūtītāji, valsts un pašvaldību iestāžu un uzraugošo institūciju pārstāvji.

Dalība: bez maksas.

Darba valoda: Latvijas ekspertu ziņojumi - latviešu valodā, ārvalstu ekspertu prezentācijas - angļu valodā.

Apliecinājumi par dalību: tiks izsniegti apliecinājumi, kas derīgi profesionālās pilnveides kvalifikācijas punktu saņemšanai Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centrā, Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijā, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas centrā un Būvniecības valsts kontroles biroja Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļā.

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Fri, 21 Nov 2025 11:34:03 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Aicinām iesaistīties standartizācijas tehniskajā komitejā “Mākslīgais intelekts”</title>
                        <description><![CDATA[
Šobrīd Eiropas standartizācijas organizāciju (CEN, CENELEC, ETSI) un starptautisko standartizācijas organizāciju (ISO, IEC) tehniskās komitejas aktīvi strādā pie jaunu standartizācijas dokumentu izstrādes mākslīgā intelekta jomā, veidojot terminoloģijas, principu, sistēmu, atbilstības novērtēšanas un ētisku un sabiedrisku aspektu pārvaldības standartus.

Latvijas standarts (LVS) uzsāk jaunas standartizācijas tehniskās komitejas LVS/STK „Mākslīgais intelekts” veidošanu un aicina ieinteresētās puses deleģēt ekspertus dalībai dibināšanas sanāksmē, kas notiks š.g. 5.  novembrī plkst. 10:00 Rīgā, K. Valdemāra ielā 157. Dibināšanas sanāksme notiks klātienē.

Dibināšanas sanāksmē:


	tiks apstiprināts tehniskās komitejas nolikums,
	tiks ievēlēts STK priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks,
	norisināsies diskusijas par STK darba plānu.


Gaidīsim pieteikumus dalībai sanāksmē brīvā formā līdz 1.novembrim (standard@lvs.lv), un, apstiprinot pieteikuma saņemšanu, nosūtīsim papildu informāciju.



 

 

 

 

 

 

Standartizācijas tehniskā komiteja (STK) ir standartu izstrādāšanas pamatstruktūra. STK darbā piedalās ieinteresēto pušu (juridisku personu) deleģēti eksperti, pamatojoties uz brīvprātības, atvērtības, paritātes un konsensa principiem.

Piedalīties var ikviens, kas ir ieinteresēts standartizācijas dokumentu veidošanā mākslīgā intelekta jomā – komercuzņēmumi, valsts un nevalstiskās, akadēmiskās un pētniecības un citu jomu organizācijas.

Līdzdalība standartizācijas aktivitātēs ļauj ieinteresētajām pusēm:


	piedalīties standartu satura veidošanā,
	iegūt detalizētas zināšanas par publicētajiem un izstrādē esošajiem standartiem,
	sekot nozares attīstības tendencēm,
	veidot un uzturēt kontaktus ar citām ieinteresētajām pusēm un ekspertiem.


Sīkāka informācija par STK pieejama LVS tīmekļvietnē, sadaļā Palīgrīki STK darbam.

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Tue, 14 Oct 2025 12:04:39 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>14th October - World Standards Day</title>
                        <description><![CDATA[
Standards are a cornerstone of global collaboration, ensuring interoperability, fostering trust, and accelerating multi-stakeholder cooperation to drive sustainable development.
Standards facilitate productive collaboration among industries, governments, and organisations to achieve shared objectives.

Happy World Standards Day!

 



 

 

 

 

 

 

 

 

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Tue, 14 Oct 2025 11:42:03 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>14. oktobris - Pasaules standartu diena</title>
                        <description><![CDATA[
Standarti ir globālās sadarbības stūrakmens, kas nodrošina sadarbspēju, uzticēšanos un ieinteresēto pušu sadarbību un veicina ilgtspējīgu attīstību.
Standarti ļauj īstenot auglīgu sadarbību starp nozarēm, valdībām un organizācijām, lai sasniegtu kopīgus mērķus.

Sveicam Pasaules standartu dienā!

 



 

 

 

 

 

 

 

 

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Tue, 14 Oct 2025 11:37:14 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Vides produktu deklarācijas – iespējas, izaicinājumi un prakse (2. daļa)</title>
                        <description><![CDATA[Ilgtspējīga ražošana ar cieņu pret vidi un atbildību pret nākamajām paaudzēm

Vides un juridiskā direktore Evita Goša | Materiālu biznesa vienības direktors Jegors Golubevs

 

SCHWENK Latvija neapšaubāmi ir viens no nozares flagmaņiem attiecībā uz rūpēm par apkārtējo vidi un klimatneitralitāti. Kāda ir uzņēmuma kopējā filozofija un nostāja?

Ar šiem jautājumiem strādājam jau ilgstoši. Uz šo brīdi Brocēnos esošā cementa rūpnīca ir jaunākā un modernākā Eiropā. Jau sen strādājam pie dekarbonizācijas, piemērojot visas pieejamās tradicionālās metodes, piemēram, aizstājot fosilo kurināmo ar alternatīvo un izmantojot tādus izejmateriālus, kas ļautu samazināt emisiju ietilpīgākā cementa ražošanas starpprodukta – klinkera – apjomu cementā. Šobrīd Brocēnos dabasgāze un ogles jau 98% apmērā tiek aizstātas ar kurināmo, kas ražots no atkritumiem, smalcinātām riepām, riepu pūku u. c. Piedalījāmies arī Inčukalna gudrona dīķu sanācijā, kā kurināmo izmantojot tur iegūtu un neitralizētu materiālu.

Aktīvi īstenojam pilotprojektu, kurā izmantojam jaunās tehnoloģijas oglekļa emisiju uztveršanā, ar mērķi no 2030. gada gandrīz pilnībā (virs 95%) uztvert cementa starpprodukta – klinkera – ražošanā radīto oglekli, pēc tam to iespēju robežās izmantojot tālāk vai uzglabājot Latvijā vai citur.

Ar savu darbību mēs iestājamies par biznesa ilgtspēju visplašākajā tvērumā – gan klimata un vides ietvarā, gan arī attiecībā uz labu pārvaldību un sociālajiem jautājumiem. Katru gadu publicējam ilgtspējas pārskatu, kurā atspoguļoti mūsu galvenie darbības rādītāji un sasniegumi ilgtspējas jomā.

Kā vides ilgtspējas jautājumus īstenojat praksē?

Ja runājam par cementu, mūsu galvenie eksporta tirgi ir Zviedrija, Somija. Nozīmīgs tirgus ir arī Igaunija. Bez produkta vides deklarācijām (EPD) eksports uz šīm valstīm nebūtu iedomājams. Tā mums ir pašsaprotama lieta, tā tas ir arī jebkuram citam uzņēmumam, kas eksportē produkciju uz Ziemeļvalstīm un citām valstīm, kurās vides un klimata jautājumi ir pašsaprotami un ikdiena.

EPD izstrāde ir notikusi jau senāk; aprēķinus veicām gan paši, gan sadarbībā ar citu valstu kolēģiem. Ņemot vērā mūsu vēsturisko pieredzi, esam uzkrājuši bagātīgas zināšanas. Tostarp mums ir kolēģi, kas ikdienā strādā ar šiem aprēķiniem gan emisiju, gan dažādu resursu kontekstā.

Esam iesaistīti arī standartizācijas procesos, konkrēti – Construction Products Regulation Acquis darba grupā –, kas sagatavoja pieprasījumu Eiropas Komisijai (EK) izstrādāt jaunu cementa standartu. (Balstoties uz šo pieprasījumu, EK izsniegs mandātu Eiropas standartizācijas organizācijai izstrādāt jauno saskaņoto (harmonizēto) standartu. – LVS komentārs). Tā izstrāde paredzēta jau tuvākajā laikā.

Eiropas cementa (EN 197 sērija) standarti ir novecojuši. Jaunajā dokumentā tiks iekļautas aktuālās tehniskās prasības ar lielu fokusu uz vidi un ilgtspēju, līdz ar to tas būtiski atšķirsies no līdzšinējā standarta. Mēs aktīvi sekojam šiem procesiem līdzi, un būsim vieni no pirmajiem Eiropā, kas izmantos oglekļa uztveršanas tehnoloģijas.

Vai Latvijā ir pieprasījums pēc ‘zaļākiem’ produktiem?

Pašlaik pieprasījums izteikti jūtams eksporta tirgos Ziemeļeiropā un līdz ar to arī to Latvijas ražotāju vidū, kas savus produktus eksportē. Arī citu starptautisku uzņēmumu standarti pieprasa caurspīdīgumu un atbilstību ilgtspējas aspektiem. Kopumā varam redzēt, ka pieprasījums pieaug un šī dinamika ar katru gadu kļūst straujāka. Labs piemērs ir Ziemeļvalstis – kad 2019. gadā SCHWENK sāka strādāt šajā tirgū, pieprasījums pēc dekarbonizēta cementa tikai parādījās. Tagad klienti šajās valstīs jau pēc tā jautā.

Kopumā viss mūsu darbs ir vērsts uz to, lai mēs ne tikai iestrādātu vides un klimata ilgtspējas elementus mūsu darbībā, bet arī politiskajā un publiskajā līmenī īstenojam aktivitātes, lai veicinātu šāda pieprasījuma pēc ‘zaļākiem’ produktiem rašanos. Uzskatām arī, ka nepieciešams veidot regulējumu, ar kuru tiktu veicināta šāda tirgus attīstība, kā arī īstenot stingrāku uzraudzību, lai izskaustu ēnu ekonomiku būvmateriālu ražošanas un saistītajās nozarēs.

Cenšamies arī atspēkot mītu par to, ka ‘zaļāki’ produkti automātiski saistāmi ar ļoti augstām izmaksām. Varam apliecināt, ka ar attiecīgām zināšanām, izpratnes un attieksmes maiņu ir iespējams radīt konkurētspējīgus ilgtspējīgus produktus.

Ir nepieciešams saredzēt ieguvumus plašākā mērogā, jo ilgtspēja ir runa par resursiem – spēja efektīvi darboties, novērtējot to, kas mums ir, un raudzīties ilgtermiņā.



 

 

 

 

 

 

 

 

 

Attēli: SCHWENK Latvija

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Mon, 13 Oct 2025 12:06:19 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Vides produktu deklarācijas – iespējas, izaicinājumi un prakse (1. daļa)</title>
                        <description><![CDATA[
2024. gada nogalē tika pieņemta jauna Būvizstrādājumu regula (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/3110, 2024. gada 27. novembris) (Construction Products Regulation, CPR), kas nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības noteikumus. Viena no regulas prasībām nosaka būvizstrādājumu snieguma un atbilstības deklarācijas (declaration of performance and conformity) sagatavošanu, norādot būtiskos vides raksturlielumus (environmetal characteristics), kas saistās ar būvizstrādājuma dzīves cikla novērtējumu.

Uz sarunu par būvzistrādājumu dzīves cikla novērtējumu, tostarp jaunās Būvizstrādājumu regulas prasību īstenošanu aicinājām ilgtspējas jomas praktiķi un RTU lektoru Fabianu Diazu (Fabian Diaz, lcadynamics.com).

Nozarē pieaug spiediens ‘dekarbonizēties’




Fabian, lūdzu, pastāstiet nedaudz par sevi!

Esmu Fabians Diazs, ķīmijas inženieris ar vairāk nekā desmit gadu pieredzi un doktora grāda kandidāts vides inženierijā. Esmu vairāk nekā sešus gadus strādājis ilgtspējas jomā kā zinātniskais pētnieks, dzīves cikla novērtēšanas (life cycle assessment, LCA) vadītājs un vecākais produktu vides deklarāciju (environmental product declaration, EPD) izstrādātājs energosistēmu, pārtikas piegādes ķēžu, ķīmijas un būvniecības jomās. Šobrīd esmu arī pasniedzējs Rīgas Tehniskajā universitātē.

Mana aizraušanās ir tīrākas ražošanas (cleaner production) un ilgtspējas iniciatīvu veicināšana. Mana kompetence ir piegādes ķēžu un produktu ilgtspējas novērtēšana, izstrādājot dzīves cikla novērtējuma modeļus, vides deklarācijas, ilgtspējas novērtējumus, korporatīvās ilgtspējas pārskatus, oglekļa pēdas un siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) aprēķinus.

Kā tieši esat iesaistīts ilgtspējas iniciatīvu īstenošanā?

Esmu iesaistīts divos veidos. Pirmkārt, esmu ECO platformas (www.eco-platform.org) dalībnieks. Tā ir jumta organizācija, kas apvieno visus dalībniekus, kam ir interese par vides produktu deklarāciju (environmental product declaration, EPD) tematiku. Piedalos darba grupā, kas sniedz Eiropas Komisijai atbalstu Būvizstrādājumu regulas jomā, tostarp standartizācijas jautājumos.

Otrkārt, plānoju iekļauties arī Eiropas Standartizācijas komitejas standartizācijas tehniskajā komitejā CEN/TC 350 Sustainability of construction works (Ilgtspējīga būvniecība).

Jūsu pašreizējais fokuss ir produktu vides deklarācijas. Kāpēc tas šobrīd ir aktuāls temats?

Vispirms jāpiemin divi standarti. Starptautiskais standarts ISO 14025:2006 (LVS EN ISO 14025 “Vides marķējumi un deklarācijas. Trešā tipa vides deklarācijas. Principi un procedūras”) nosaka principus un precizē procedūras, lai izstrādātu III tipa vides deklarācijas programmas un deklarācijas, tostarp produkta vides deklarāciju (EPD). Eiropas standarts EN 15804 (LVS EN 15804+A2+AC:2022) "Ilgtspējīga būvniecība. Izstrādājumu vides deklarācijas. Pamatnoteikumi būvizstrādājumu kategoriju noteikšanai" paredz pamatproduktu kategoriju noteikumus (PCR) III tipa vides deklarācijām būvizstrādājumiem un būvniecības pakalpojumiem.

Abi standarti ir aktuāli un tiek aktīvi lietoti būvniecības nozarē. Tās ir ļoti labas ziņas, jo tas parāda, ka būvniecības nozare un būvmateriālu ražotāji patiešām apzinās ietekmi uz vidi.

Zinātnisko pētījumu dati apstiprina, ka būvniecības nozare ir atbildīga par lielu daļu siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) pasaulē. Ja saliek kopā būvmateriālus (cementu, betonu, tēraudu) un ēku būvniecību, tie ir gandrīz 40 procenti no kopējām SEG emisijām. Tāpēc nozarei ir milzīgs spiediens ‘dekarbonizēties’.

Iespējams, tāpēc EPD kļuva populārs dažādos reģionos – ASV, Ziemeļvalstīs, Francijā un citur Eiropā. Pirms vairākiem gadiem dažādas ilgtspējīgas būvniecības novērtēšanas shēmas, kā piemēram, BREEAM, LEED, WELL utt. sāka pieprasīt EPD, lai iegūtu papildu punktus un iespēju lietot marķējumu, piemēram, "Ilgtspējīga ēka", "Zaļā ēka" un citus. Līdz šim tā ir bijusi brīvprātīga iniciatīva.

Šis brīvprātības princips ir radījis situāciju, ka dažādās valstīs tiek atšķirīgi interpretēti šie standarti un nereti tiek izvirzītas papildus prasības. Atšķirīgā pieeja rada harmonizācijas trūkumu un ietekmē ražotājus. Piemēram, ja ražotājs sagatavo Ziemeļvalstīm paredzētu EPD un vēlas piekļūt arī, piemēram, Francijas tirgum, sagatavotais EPD neder, jo tie neatbilst Francijā noteiktajām prasībām. Realitātē ražotājiem nākas tērēt ievērojamas naudas summas un laika resursus LCA un EPD sagatavošanā dažādiem tirgiem.

Vai ir pamats cerēt, ka šī situācija varētu mainīties?

2024. gada nogalē pieņemta jaunā Būvizstrādājumu regula, kuras II pielikumā ir norādīti iepriekš noteiktie būtiskie vides raksturlielumi (predetermined environmental essential characteristics). Raksturlielumu iegūšanai un deklarēšanai var pielietot metodi , kas noteikta standartā EN 15804. Vides raksturlielumu aprēķināšanas metode paliek nemainīga, līdz ar to var teikt, ka lielu izmaiņu nav.

Tomēr ir papildus dokumenti, kas jāņem vērā, proti, produktu kategoriju noteikumi (Construction Product Category Rules, CPCR), kas ir specifiski noteiktai būvizstrādājumu saimei. Dzīves cikla novērtējums, piemēram, betona izstrādājumiem un logiem, ir atšķirīgs, jo katram no tiem ir unikālas īpašības ražošanas procesā, to izmantošanā vai enerģijas patēriņā ēkas ekspluatācijas fāzē.

Un kādi ir izaicinājumi?

Eiropas standarts EN 15804 ir saskanīgs ar starptautisko standartu ISO 21930 (LVS ISO 21930:2020 “Ēku un inženierbūvju ilgtspējība. Pamatnoteikumi būvizstrādājumu un būvniecības pakalpojumu vides deklarācijām”), kas paredz noteikumus būvizstrādājumu EPD. Taču pastāv atšķirības, līdz ar to, piemēram, EPD Ziemeļamerikā nav līdzvērtīga EPD Eiropā. Trūkst harmonizācijas, un tā ir problēma.

Šobrīd lielākais izaicinājums ir pāreja no brīvprātīgas sistēmas uz obligātu regulējumu. Līdz šim EPD izstrādāšana bija brīvprātīga. Būvizstrādājumu ražotāji savus produktus marķēja ar CE zīmi un gatavoja ekspluatācijas īpašību deklarāciju (DoP). Atbilstoši jaunajai Būvizstrādājumu regulai tiks gatavotas ekspluatācijas īpašību un atbilstības deklarācijas (DoPC) un tā ietvers vides raksturlielumus.

Šobrīd daudzi būvizstrādājumu ražotāji Latvijā nav pilnvērtīgi informēti par gaidāmajām izmaiņām. Tomēr ražotājiem, kuru būvizstrādājumi ir Būvizstrādājumu regulas jomā, būtu jāiepazīst prasības, kas attiecināmas uz viņu ražotajiem būvizstrādājumiem. Vienkāršoti sakot, ražotāji, kas neveiks būvizstrādājumu LCA un nevarēs deklarēt vides raksturlielumus, būtībā tiks izslēgti no Eiropas tirgus, jo nevarēs būvizstrādājumus marķēt ar CE zīmi.

Kādi ir izaicinājumi attiecībā uz EPD?

Viens no galvenajiem šķēršļiem EPD izstrādē ir izmaksas. Ir pieejamas dažādas iespējas, kā izveidot EPD, tostarp, uzņēmuma paša spēkiem, izmantojot pieejamās programmatūras. Tomēr, lai to darītu, labi jāpārzina LCA veidošanas pamati, lai nepieļautu kļūdas. Ir arī konsultanti, kas var izveidot EPD, un tomēr konsultantu pakalpojumu izmaksas var sasniegt vairākus tūkstošus eiro.

Atbilstoši standartam ISO 14025, EPD ir jāverificē. Vairumā gadījumu tā ir trešās puses veikta verifikācija. Organizācijas, ko sauc par programmu operatoriem, ir atbildīgas par to, lai EPD verifikāciju veiktu kompetenta neatkarīga trešā puse (verifikācijas institūcija). Pēc verifikācijas EPD dokumentācija tiek ievietota programmu operatora tīmekļa vietnē un tā ir publiski pieejama.

Atbilstoši jaunajai Būvizstrādājumu regulai verifikācijas vietā ir validācija, ko veic paziņotās institūcijas. Process zināmos aspektos līdzīgs, tomēr vienlaikus atšķirīgs. Joprojām jāveic LCA, bet tā vietā, lai iekļautu šo informāciju EPD, tā būs jāiekļauj DoPC.

Būvizstrādājumu regulā (IX pielikums, Novērtēšanas un verifikācijas sistēmas) ir iekļauta sistēma 3+, kas paredz vides ilgtspējas novērtēšanas kontroli, ko veic paziņotā institūcija. Sistēmas 3+ ietvaros:


	ražotājs veic produkta vides raksturlielumu novērtējumu, pamatojoties uz modelēšanu, datiem un pieņēmumiem un īsteno ražošanas kontroli;
	paziņotā institūcija validē izmantotās metodes, datus, programmatūru un standartus.


Paziņotā institūcija ražotnes sākotnējās inspekcijas ietvaros validē ražotāja sniegtos datus, un, pamatojoties uz novērtējuma rezultātiem, lemj, vai izdot, ierobežot, apturēt vai atsaukt validācijas ziņojumu.

Esošajām paziņotajām institūcijām un organizācijām, kas vēlas par tādām kļūt, būs jāveic novērtēšanas un validācijas sistēma 3+, lai novērtētu vides ilgtspējības pamatīpašības. Novērtēšanas un validācijas 3+ sistēma ievieš sākotnējo rūpnīcas apmeklējumu. Tādēļ pāreja no verifikācijas (kā vides produktu deklarācijās) uz validāciju saskaņā ar CPR var kļūt par izaicinājumu.

Kādas ir aktuālās izmaiņas attiecībā uz CPR?

CPR tika publicēta 2024. gada decembrī un stājās spēkā 2025. gada janvārī. Ir noteikts laika grafiks, kas ir atkarīgs no prioritārajām produktu grupām, tāpēc ne visi produkti tiek aptverti vienlaikus. Pirmā prioritāte ir dzelzsbetons (precast concrete) un citi betona elementi. Jo tiem ir diezgan liela ietekme uz oglekļa pēdas nospiedumu.

Otrā prioritāte ir metāla konstrukcijas, tām seko cements, logi, plātnes un citi materiāli. Tas būs ļoti ilgs process, līdz visas šīs būvizstrādājumu saimes tiks iekļautas jaunajā tvērumā. Ir paredzams, ka līdz šī gada novembrim tiks publicēts jaunais saskaņotais standarts saliekamajam betonam. 2026. gada janvārī tam vajadzētu stāties spēkā (līdz ar publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (EJOV)).

Kāda ir ražotāju un tirgus dalībnieku loma šajos procesos?

Ražotājiem nākas gaidīt, līdz tiks izstrādāti un pieņemti saskaņotie standarti. Tomēr pastāv iespēja piedalīties rīkoties jau tagad un iesaistīties šo standartu izstrādes procesā. Standartus izstrādā ieinteresētās puses, tostarp nozaru pārstāvji, un šis darbs notiek standartizācijas tehniskajās komitejās. Tā ir vienošanās starp tirgus dalībniekiem par standarta saturu jeb "spēles noteikumiem". Ieinteresētajām pusēm ir ļoti svarīga loma standarta izstrādē, jo ražotāji vēlas pārliecināties, ka viņu balss tiek uzklausīta.

Dalība standartu izstrādē ir brīvprātīga, un tā ir iespēja ietekmēt to saturu. Ja nav iespēju iesaistīties, tad ir svarīgi vismaz sekot līdzi un būt informētiem, lai savlaicīgi spētu sagatavoties jaunajām prasībām un tādējādi iegūt konkurences priekšrocības.

Uzņēmumi, kas jau šobrīd ir izveidojuši vai sākuši veidot darbplūsmu ar LCA konsultantiem, paziņotajām iestādēm vai programmu operatoriem, tā darbosies, bet jaunpienācējiem būs jāsāk no nulles, turklāt atlikušais laiks, līdz reglamentētās prasības stāsies spēkā, būs ļoti ierobežots.

LCA lielākais izaicinājums ir datu vākšana. Jūs varat domāt, ka jums ir dati. Bet lielākoties dati ir izkliedēti, nepilnīgi vai neprecīzi. Ir zināmi gadījumi, kad bija nepieciešami astoņi mēneši, lai apkopotu datus LCA uzsākšanai. Piemēram, ja jums ir daudz piegādātāju, jūs varat izdarīt dažus vispārīgus pieņēmumus, bet jums joprojām ir jāidentificē, kuri no tiem ir jūsu tiešie piegādātāji un kur tie atrodas, vai tie ir tikai starpposma piegādātāji, jeb tas patiesībā ir šī materiāla ražotājs. Darba apjoms lielākoties ir ievērojams.

Liela loma ir arī augstskolām, jo ir nepieciešams vairāk LCA praktiķu. LCA praktiķis neveidojas pēc dažām lekcijām augstskolā. Ir vajadzīgs laiks.

Tupinājumā: 2. daļa - saruna ar “Schwenk Latvia” valdes locekļiem Evitu Gošu un Jegoru Golubevu par ilgtspējīgas ražošanas praksi.

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Mon, 13 Oct 2025 11:42:46 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>ISO un &#039;GHG Protocol&#039; paziņo par stratēģisku partnerību vienotu siltumnīcefekta gāzu emisiju uzskaites un ziņošanas standartu ieviešanai</title>
                        <description><![CDATA[ 

Šā gada 9. septembrī Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO) un &#39;Greenhouse Gas Protocol&#39; (GHG Protocol) vienojušies kopīgi izstrādāt jaunus standartus siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju uzskaitei un ziņošanai. Līdz šim SEG standarti tika izstrādāti atsevišķi ar atšķirīgu darbības jomu un verifikācijas vadlīnijām.

Saskaņā ar vienošanos ISO un GHG Protocol apvienos savus plašāk lietotos SEG standartus, veidojot saskaņotus starptautiskos standartus. Sadarbības ietvaros plānots apvienot ISO 1406X standartu saimes, GHG Protocol korporatīvās grāmatvedības un pārskatu sniegšanas, kā arī 2. un 3. tvēruma emisiju uzskaites standartus.

Organizācijas ir vienojušās izstrādāt kopīgu produktu oglekļa pēdas standarta. Tā nepieciešamību nosaka pieaugošais uzņēmumu skaits, kuri vēlas iegūt precīzākus datus par emisijām vērtību ķēdē. Precīzāki dati nodrošinās pamatotu dekarbonizācijas lēmumu pieņemšanu.

ISO un GHG Protocol partnerības rezultātā tiks izveidota vienota pieeja emisiju uzskaitei, vienkāršojot procesus uzņēmumiem, palielinot konsekvenci politikas veidotājiem un samazinot uzskaites un ziņošanas slogu visiem iesaistītajiem.

Vienotu standartu izstrāde SEG emisiju terminoloģijai, mērīšanai un ziņošanai nodrošinās ilgi gaidīto un uzticamo risinājumu uzņēmumiem, investoriem, verificētājiem, auditoriem un politikas veidotājiem, kas atbilst nesenajam aicinājumam pēc harmonizācijas gan no regulatoru, gan uzņēmēju puses.

GHG Protocol ir Pasaules resursu institūta (World Resources Institute) un Pasaules biznesa padomes ilgtspējīgai attīstībai (World Business Council for Sustainable Development) iniciatīva.
www.ghgprotocol.org.

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Thu, 11 Sep 2025 12:33:10 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Komentēšanai pieejams būvprojekta sastāva standarta projekts</title>
                        <description><![CDATA[ 

Līdz 1. oktobrim standartu publiskās apspriešanas vietnē viedoklis.lvs.lv pieejams nacionālā standarta projekts prLVS 1097 "Ēku būvprojekta sastāvs konceptuālā projekta, skiču projekta, izvērstā skiču projekta un tehniskā projekta stadijās".

Standarta projekts ietver būvprojekta sastāva aprakstu, būvprojekta daļu uzskatījumu, daļu saturu un detalizāciju būvprojekta stadijām: konceptuālais projekts, skiču projekts, izvērstais skiču projekts un tehniskais projekts.

Standarta projekts ir attiecināms uz:


	otrās un trešās grupas ēku būvprojektu un ārējiem (teritorijas) inženiertīkliem attiecīgā zemes gabala robežās;
	inženierbūvēm, kurām tiek izstrādāta arhitektūras risinājumu daļa vai ir noteiktas prasības arhitektoniskai kvalitātei, piemēram, brīvdabas estrādes vai sporta tribīnes.


Pirmās grupas ēkām, vai otrās grupas viena dzīvokļa mājām standartā norādītās prasības piemēro pēc samērīguma principa.

Aicinām visas ieinteresētās puses, jo īpaši projektētājus, iesaistīties standarta satura veidošanā, iesniedzot savus komentārus un ierosinājumus.

Dokumentu var komentēt, reģistrējoties vietnē viedoklis.lvs.lv.

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Thu, 04 Sep 2025 11:10:15 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Uzbekistānas pārstāvju vizīte Rīgā</title>
                        <description><![CDATA[ 

No šā gada 25. līdz 28. augustam Rīgā viesojās Uzbekistānas Tehniskā regulējuma aģentūras (Uzstandart) vadības pārstāvji ar mērķi iepazīt Latvijas pieredzi un praksi tirgus uzraudzības un atbilstības novērtēšanas politikas īstenošanā.

Vizītes pirmajā dienās uzbeku delegācija tikās ar LVS. Tikšanās laikā valdes loceklis Ingars Pilmanis un standartizācijas nodaļas vadītāja Iveta Mežinska iepazīstināja ar Latvijas nacionālās standartizācijas sistēmas darbību un LVS pieredzi standartizācijas darbā un vēsturisko pāreju no GOST standartiem uz Eiropas standartizācijas sistēmu.



 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Otrajā dienā viesi tikās ar Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvjiem. Konkurences, patērētāju tiesību un ilgtspējīgas rūpniecības departamenta direktore Marina Blašķe, direktora vietnieks patērētāju tiesību aizsardzības, tirgus uzraudzības, metroloģijas un bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jomās Didzis Brūklītis un vecākais eksperts Normunds Freibergs iepazīstināja ar tirgus uzraudzības produktu drošības politikas veidošanu Latvijā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Turpinājumā sekoja tikšanās ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta būvizstrādājumu, elektroiekārtu un energoefektivitātes uzraudzības daļas vadītāju Ivaru Jorniņu, patēriņa preču uzraudzības daļas vadītāju Līgu Kauliņu un tehnisko preču uzraudzības daļas vadītāja vietnieci Grenadu Sofiju Demakinu. Viņi viesus iepazīstināja ar tirgus uzraudzības sistēmu Latvijā un Eiropas Savienībā (ES), PTAC darbību, tirgus uzraudzības principiem, procedūrām un programmām, kā arī ES Produktu vispārējas drošuma regulu (GPSR).

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vizītes trešajā dienā uzbeku delegācija viesojās divās testēšanas, inspicēšanas un sertifikācijas institūcijās – “Kiwa Latvia” un “TÜV NORD Latvija”, kas iepazīstināja ar savu darbību, pakalpojumiem un pieredzi Latvijas un starptautiskajos tirgos. Viesiem tika sniegta iespēja arī iepazīties ar laboratorijām un to darba procesu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Uzbekistāna ir viens no Latvijas svarīgākajiem sadarbības partneriem un lielākais tirdzniecības partneris Centrālāzijā. Latvija un Uzbekistāna uztur labas attiecības, veido regulāru un aktīvu politisko dialogu, kā arī konstruktīvu nozaru sadarbību. Latvija atzinīgi vērtē Uzbekistānā uzsākto reformu procesu un sniedz atbalstu reformu īstenošanai.

Uzbeku delegācijas sastāvs:
Ansabkhon Zakirov, Uzbekistānas Republikas prezidenta administrācijas koordinators
Abdullah Orifboev, starptautisko attiecību un integrācijas departamenta vadītājs
Sardor Khamidov, valsts kontroles koordinācijas departamenta galvenais speciālists
Abdujamol Safaev, laboratorijas vadītājs
Nuriddin Tokhirjonov, kontroles inspekcijas, riska analīzes un IKT ieviešanas departamenta vadītājs
Shakhnoza Yuldashova, akreditācijas centra direktora vietniece

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Fri, 29 Aug 2025 15:06:00 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Standartizācijas darbseminārs Tīro ostu iniciatīvas aktivitāšu atbalstam</title>
                        <description><![CDATA[ 

Francijas nacionālā standartizācija institūcija (AFNOR) 2025. gada 3. oktobrī organizē CEN darbsemināru, kas veicinās Tīro ostu iniciatīvas (Clean Harbours initiative) aktivitātes komerciālajos pasažieru termināļos (GREEN BAY). Projekta mērķis ir izveidot un nodrošināt jaunu Eiropas vides standartu komerciālajām ostām ar pasažieru termināļiem.

Ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi uz piekrastes un ostu teritorijām, paaugstinoties jūras līmenim un ekstremāliem laikapstākļiem, nepieciešams steidzami reaģēt uz aicinājumu īstenot vienotu vides aizsardzības praksi un ieviest standartizētas vadlīnijas jūras teritoriju ilgtspējas jomā.

Ir dažādi Eiropas un starptautiskie noteikumi attiecībā uz vidi ostās, kas mēdz radīt pretrunas. Tādēļ standartizētu un praktisku vadlīniju izstrāde palīdzēs novērst neefektivitāti un neatbilstību. Darbsemināra rezultātā izstrādātais standartizācijas dokuments (CEN Workshop Agreement, CWA) risinās tādus kritiskus jautājumus kā vides degradācija, tostarp gaisa un ūdens piesārņojums un atkritumu apsaimniekošanas problēmas pasažieru termināļos. Tādējādi tas veicinās &#39;zaļāku&#39; jūrniecības nozari visā Eiropā.

Atklāšanas sanāksme ir plānota 2025. gada 3. oktobrī no plkst. 9.00 līdz 12.00 (CET) AFNOR galvenajā mītnē Parīzē un tiešsaistē.

Interesenti tiek aicināti arī iesniegt komentārus par Projekta plāna projektu, izmantojot zemāk esošo komentāru veidlapu, nosūtot to Maksimam Bonnelam (maxime.bonnel@afnor.org) līdz 2025. gada 19. septembrim.

Projekta apraksts, komentāru forma, darsemināra programma un reģistrācija pieejama CEN-CENELEC vietnē.

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Fri, 29 Aug 2025 15:01:09 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Spānijas makroekonomikas pētījums: standartizācija ir stratēģisks instruments izaugsmes veicināšanai</title>
                        <description><![CDATA[ 

Šā gada jūlijā tika prezentēts ziņojums "Standartizācijas ekonomiskā ietekme Spānijā". To sagatavoja Rūpniecības stratēģijas un prognozēšanas centrs (CEPI) ar Rūpniecības un tūrisma ministrijas un EOI fonda atbalstu.

Pētījums atklāj, ka standartizācija veido 14,7 % no Spānijas vidējā IKP gada pieauguma, kas pēdējo četru desmitgažu laikā ir vairāk nekā 140 miljardu eiro ieguldījums.

Ziņojumā ir apvienota makroekonomiskā analīze saskaņā ar ISO starptautiskajām metodoloģiskajām vadlīnijām, aptaujājot 600 uzņēmumus. Rezultāti apstiprina, ka standartizācija ir stratēģisks instruments Spānijas uzņēmējdarbības sektora produktivitātes, konkurētspējas un starptautiskās izaugsmes veicināšanai.

Standartu ieviešanas veicināšana un atvieglošana, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu vidū, ir stratēģiska iespēja Spānijai nostiprināt savu pozīciju starp attīstītākajām ekonomikām standartizācijas jomā, stiprinot galvenās ražošanas nozares un ilgtermiņā palielinot uzņēmumu konkurētspēju.

Ziņojums (spāņu val.)

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Mon, 04 Aug 2025 10:36:02 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Seminārs par Kibernoturības aktu un standartiem</title>
                        <description><![CDATA[ 

Eiropas standartizācijas organizācijas Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) un Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komiteja (CENELEC) sadarbībā ar Spānijas standartizācijas asociāciju (UNE) rīko semināru par Kibernoturības aktu (Cyber Security Act) un standartiem, kas tiek izstrādāti, lai īstenotu aktā noteiktās prasības.

Semināra mērķauditorija ir produktu ar digitālajiem elementiem ražotāji un izplatītāji, kiberdrošības un standartizācijas profesionāļi, dažādu ražojošu nozaru un atbilstības novērtēšanas institūciju pārstāvji, kiberdrošības risinājumu konsultanti un auditori, augstskolu un pētniecības organizāciju pārstāvji, kā arī citas standartizācijā ieinteresētās puses, kas vēlas piedalīties kiberdrošības standartu veidošanā.

Kibernoturības akts ir 2024.gada 23.oktobra EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2024/2847 par horizontālajām kiberdrošības prasībām attiecībā uz produktiem ar digitāliem elementiem.

Vairāk informācijas: Workshop &#39;Cyber Resilience Act and Horizontal Standards&#39;

Papildu jautājumiem: comunicacion@une.org

Reģistrācija: Formulario Workshop CRA

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Tue, 29 Jul 2025 12:41:03 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Austrijas makroekonomikas pētījums: standarti rada konkurētspējas priekšrocības</title>
                        <description><![CDATA[ 

Makroekonomikas pētījums, ko pasūtīja Austrijas nacionālā standartizācijas institūcija (ASI) un veica Austrijas Lietišķās ekonomikas pētījumu institūts (GAW), demonstrē standartizācijas ieguldījumu Austrijas ekonomikas sniegumā pēdējo desmit gadu laikā (2013.–2023. g.). Pētījums atklāj miljardu eiro ietekmi uz Austrijas ekonomiku.

Galvenie secinājumi:


	Standarti veicinājuši 20% no Austrijas reālā IKP pieauguma, kas atbilst vairāk nekā 1 miljardam eiro gadā.
	Standartizācija veidojusi 6,5% no ikgadējā nodarbinātības pieauguma, kas atbilst 1500 pilnas slodzes darbavietām.
	Aptuveni 30% no darba ražīguma pieaugums attiecināms uz standartu izmantošanu.




 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pētījums apliecina, ka standarti ir galvenais Austrijas ekonomikas panākumu faktors, īpaši 579 500 mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas veido tirgus orientētās korporatīvās vides mugurkaulu ar 99,7 % tirgus daļu.

“Standarti ne tikai rada drošību un uzticēšanos aptuveni 9 miljoniem cilvēku Austrijā, bet arī kalpo kā kopīga valoda – vienots ietvars, kas veicina īpaši mazo un vidējo uzņēmumu integrāciju globālajās piegādes ķēdēs,” skaidro ASI izpilddirektore Valērija Helingere, un piebilst: “Uzņēmumi, kas izmanto standartus, strādā ne tikai efektīvāk, bet arī ilgtspējīgāk. Tādai eksportorientētai valstij kā Austrijai tie ir atslēga uz piekļuvi tirgum, tehnisko saderību un nemainīgu kvalitāti visā pasaulē.”

Pētījuma rezultātu video

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Wed, 09 Jul 2025 13:55:07 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Arhitektūra un standarti</title>
                        <description><![CDATA[ 

Arhitekti ir profesionāļi, kuri apvieno radošumu, tehniskās zināšanas un praktisku domāšanu, lai radītu ēkas un telpiskus risinājumus, kas ir gan estētiski pievilcīgi, gan funkcionāli un droši. Viņu darbs aptver visu projektēšanas procesu — no sākotnējās idejas līdz būvniecības uzraudzībai. Arhitekta uzdevums ir saprast klienta vēlmes, ņemt vērā vides, pilsētplānošanas un būvnormatīvu prasības, kā arī pielāgot dizainu konkrētajam kontekstam.

Arhitektu ikdienas darbā bieži sastopami dažādi izaicinājumi — jāspēj līdzsvarot estētiku un budžetu, jārisina tehniski sarežģījumi un jāspēj pielāgoties dažādu iesaistīto pušu interesēm. Tāpat arhitektiem jāseko līdzi jaunākajām tehnoloģijām un materiālu attīstībai, kā arī jārēķinās ar klimata pārmaiņu ietekmi un ilgtspējīgas būvniecības principiem. Gala rezultāts — ēka vai objekts, kas kalpo cilvēkiem un videi — ir redzams, taustāms, ilgstošs un arī drošs.

Vai un kā arhitektu darbā tiek izmantoti standarti, uz sarunu aicināju divus arhitektus, kas piekrita dalīties savā pieredzē – Marija Katrīna Dambe (&#39;NOMAD architects&#39;) un Gatis Didrihsons (‘Didrihsons arhitekti’).

Arhitektūra un ilgtspēja

Saskaņā ar Eurostat datiem katrs eiropietis 2022. gadā radīja vidēji piecas tonnas atkritumu, kas kopā veido vairāk nekā 2,2 miljardus tonnu. Aptuveni 38,4% no visiem atkritumiem rodas būvniecībā. Dominējošo lineāro modeli (“ņem-patērē-izmet”) pamazām nomaina aprites ekonomikas modelis, kura mērķis novērst atkritumu radīšanu un veicināt resursu atkārtotu izmantošanu. Tas ir īpaši svarīgi nozarēs ar augstu resursu patēriņu un atkritumu radīšanu.

Pieaugot globālajām problēmām, piemēram, klimata pārmaiņām un resursu trūkumam, aprites ekonomika piedāvā dzīvotspējīgu ceļu uz noturīgāku un ilgtspējīgāku nākotni. Modeļa ieviešana paredz praktiskus soļus – patēriņa mazināšanu, lietu atkārtotu izmantošanu, šķirošanu, materiālu pārstrādi utt. Tomēr viss sākas ar domāšanas maiņu. Tā ir apzināta izvēle meklēt ilgtspējīgus risinājumus.

Standarti aprites ekonomikas jomā nodrošina vienotu izpratni par modeli, sniedzot organizācijām virkni ieguvumu, piemēram, ilgtspējīga resursu pārvaldība, reputācija un uzlabotas attiecības ar ieinteresētajām pusēm, atbilstība vides aizsardzības prasībām un noteikumiem u.c.

Ilgtspēju kā galveno principu ir izvēlējies arhitektu birojs &#39;NOMAD architects&#39;, kura darbs ir veltīts tam, lai apvienotu dizainu ar ilgtspējību un pieejamību. Piedāvājam arhitektes Marijas Katrīnas Dambes ieskatu, kā standartu izmantošana palīdz ikdienas praksē un arī darbā ar studentiem Vidzemes Augstskolā.



Ikdienas darbā nākas regulāri saskarties ar dažādām prasībām, kas minētas standartos. Aprites ekonomikas jomā, kurā mēs darbojamies, nav izveidojusies vienota pieeja attiecībā uz projektēšanu, materiālu plūsmām, materiālu uzskaites metodēm u.c. Konkrēta prakse veidojas no atsevišķām iestrādēm, īstenojot starptautiskus projektus.

Šobrīd viens no paraugiem, ko izmantojam ir vācu (DIN) standarts DIN SPEC 91484:2023-09 par ēku pirmsnojaukšanas auditu – struktūra un principi, kā demontēt un novērtēt dažādus elementus. Pirms šī standarta izmantojām Interreg NWE projekta FCRBE izstrādāto materiālu atgūšanas metodoloģiju. Ja nav standartu, tad ir grūti novērtēt un salīdzināt dažādās prakses un pieejas, cik efektīvi un precīzi kuram ir izdevies sakartēt un novirzīt materiālu plūsmas. Ja ir vienots paraugs, tad var izvērtēt, kuras metodes strādā un kuras ir mazāk veiksmīgas. Tāpēc standarti ir svarīgs atskaites punkts.

Pirmā nozīmīgā pieredze aprites ekonomikā bija sadarbībā ar Rīgas Enerģētikas aģentūru, kur viņu īstenotajā projektā URGE 2019.-2022. gadā veidojām gan vadlīnijas apritīgai būvniecībai, gan arī Ziepju ielas 11 ēkas apritīgu pirmsrenovācijas auditu, kurā atsaucāmies uz tobrīd aktuālo FCRBE metodoloģiju. Vēlāk, Rīgas Nami konkursā par ēkas pārbūves projektu tika iekļauta arī atsauce uz starptautisko standartu LVS ISO 20887:2022 “Ilgtspējība ēkās un inženierbūvēs. Demontāžas un pielāgojamības dizains. Principi, prasības un vadlīnijas (ISO 20887:2020)”.

Šo standartu esam arī iekļāvuši Vidzemes Augstskolas Ilgtspējīgu ēku būvniecības programmas kvalifikācijas darba prasībās topošajiem ēku būvdarbu vadītājiem. Viņiem ir uzdevums salīdzināt reālu 3. vai 2. grupas ēku būvprojektu atbilstību standarta prasībām un neatbilstības gadījumā izvēlēties trīs principus, kurus būtu visvieglāk izmainīt projektā, lai nodrošinātu atbilstību. Darba ietvaros šiem izvēlētajiem principiem nepieciešams izstrādāt arī tehnisku priekšlikumu.

Šo pašu standartu izmantojām arī, kad Igaunijas Mākslas akadēmijas koka pētniecības centrs PAKK mums pasūtīja izstrādāt ražotu koka ēku būvniecības sistēmu. Izstrādājot 3cycle sistēmu (https://nomadarchitects.lv/3cycle/), izmantojām standartu ISO 20887:2020, kā arī sistēmas vadlīnijās iekļauta atsauce, ka, veicot kādas adaptācijas, nepieciešams saglabāt saskanību ar šo standartu. Šobrīd 3cycle sistēmā projektējam diezgan lielu bērnudārzu Tallinā (https://nomadarchitects.lv/hiiepuu-lasteaed/).

Aprites ekonomikā standarti attiecināmi uz dažādām stadijām. Ir standarti par materiālu atbilstības novērtēšanu to otrreizējai izmantošanai, bet šī procedūra ir sarežģīta un ilga, līdz ar to praksē tiek reti izmantota. Ņemot vērā nesenās diskusijas par zaļā publiskā iepirkuma nepieciešamību, ja tomēr tiks lemts no tā atteikties, noteikti būtu vērts izstrādāt nacionālo standartu, kas varētu tikt pielietots vietējā praksē tieši prasībām par apritīgu būvniecību. Mēs varam vietējā līmenī diskutēt, kuras zaļās prasības mums patīk vai nepatīk, bet tas nemaina būvniecības ietekmes uz vidi būtību. Jau šobrīd Eiropa izvirza prasības samazināt resursu patēriņa apjomu un radīto atkritumu īpatsvaru, un mums tās būs jāievēro.

Ikdienā uzņēmumā veicam arī dzīves cikla aprēķinus, kas arī ir aprakstīti standartos, piemēram, LVS EN 15978 “Ilgtspējīga būvniecība. Ēku ekoloģiskās veiktspējas novērtējums”. Šobrīd MeKA vadībā, kopā ar RTU, LBTU un Silava strādājam pie projekta par būvizstrādājumu un būvniecības pakalpojumu ietekmi uz klimatu, kura ietvaros modelējam arī būvmateriālu datu katalogu, kas atspoguļotu CO2 vērtības tieši Latvijas kontekstā. Projektā pētām dažādās pieejas un starptautiskos vai nacionālos standartus, lai atrastu veiksmīgāko modeli Latvijai. Šobrīd arhitektiem ēku dzīves cikla aprēķinam ir pieejamas dažādas maksas un bezmaksas programmas. Es izvēlos tos risinājumus, kas atbilst standartam EN 15978, jo tas dod paļāvību, ka aprēķini būs korekti un droši izmantojami tālākajā projektēšanas darbā.

Manā darbā ir svarīga arī terminoloģija un definīcijas, lai izvairītos no zaļmaldināšanas. Aprites ekonomikā ne visi termini latviski ir ieviesti. Tāpēc daudzos gadījumos atsaucamies uz angļu valodā pieejamajiem (ISO 59004:2024 Circular economy – Vocabulary, principles and guidance for implementation) un mēģinām paši tos latviskot, laika gaitā vērojot, kuri lietojas labāk un kuri ne.

 

Ar kāju pie zems, ar galvu mākoņos

 

Arhitektūras profesijā pastāv būtiska dilemma starp radošo brīvību un normatīvo ierobežojumu ievērošanu. No vienas puses, arhitekts ir radošs autors, kurš veido vidi, iemiesojot idejas, estētiku un kultūras vērtības. Šī radošā puse pieprasa brīvību izpausmei, inovācijām un mākslinieciskam skatījumam uz telpu.

No otras puses, arhitekta darbu stingri reglamentē būvnormatīvi, drošības prasības, vides aizsardzības noteikumi un klientu ekonomiskās intereses. Arhitektam jāspēj ievērot šos ierobežojumus, vienlaikus saglabājot radošo pieeju, kas bieži vien prasa kompromisus starp ideālo un iespējamo. Arhitektam jāpārzina tik daudz dažādu birokrātisko procedūru, daudz laika jāpatērē dokumentu juridiskajai precizitātei, ka nereti tikai divdesmit, trīsdesmit procentu no darba laika var veltīt projektēšanai. Arhitekts Gatis Didrihsons piedāvā savu redzējumu, kā atrast pareizo līdzsvaru.



Arhitektu mūsdienās var salīdzināt ar orķestra diriģentu. Katrā projektā ir iesaistīti daudzi cilvēki gan tehniskā projekta izstrādes, gan būvniecības periodā, veicot autoruzraudzību. Lai projekts būtu kvalitatīvs, ļoti svarīgs ir komandas darbs un pēctecība – saskaņošana ar dažādām institūcijām, uzraudzība. Arhitekta atbildība ir liela, būtībā – mūža atbildība.

Manā komandā darbojas 12 speciālisti, to vidū 8 arhitekti, kas strādā ar dažādiem projektiem, tostarp ar ēku pārbūvēm. Ikdienā lietojam daudz un dažādus noteikumus un vadlīnijas (TIAN, Neufert), tehnoloģiskos rīkus (BIM), un programmas (Madaster, PHP) , kas kopumā projektēšanu padara sarežģītāku, bet būvniecībā un jo īpaši būvju ekspluatācijā dod savu pozitīvo pienesumu.

Arhitekta profesija ir salīdzinoši lēna, tās augļi nenāk tik ātri. Tā, piemēram, Magdelēnas kvartāla projektu uzsākām 2006. gadā, bet pirmo projekta kārtu pabeidzām 2018. gadā. Tomēr ikdienas ritms ir spraigs un intensīvs.

Saskarsme ar standartiem nav ļoti bieža; lielākoties tā ir mani komandai lielajos – biroju ēku vai apbūves kvartālu projektos un visbiežāk ar mērķi pārliecināties par risinājumiem un to atbilstību prasībām. Mūsu darbu process paredz sadarbību ar būvinženieriem, un standarti palīdz izvērtēt viņu veikumu, piemēram, attiecībā uz dažādām konkrētām ventilācijas, apkures, būvkonstrukciju vai ugunsdrošības prasībām, kas ir ļoti augstas.

Mēdz būt arī specifiski gadījumi, kad, piemēram, klients vēlas ēkas ārsienā iebūvētus stiprinājumus industriālajiem alpīnistiem, kas veic fasādes tīrīšanas darbus. Šajā gadījumā bija jāievēro atbilstība standartam LVS EN 795:2022 “Individuālie pretkritiena aizsardzības līdzekļi. Enkurierīces”. Arī jumtu izbūvē esam saskārušies ar prasībām un to atbilstību dažādiem standartiem, piemēram:


	LVS EN 1928:2002 "Ūdensnecaurlaidīgās lokanās loksnes - Jumta hidroizolācijas bitumena, gumijas un plastmasas loksnes - Ūdens necaurlaidības noteikšana";
	LVS EN ISO 11058:2019 "Ģeotekstilmateriāli un tiem radniecīgi izstrādājumi. Ūdens caurlaidības raksturojuma noteikšana perpendikulāri plaknei, bez slodzes (ISO 11058:2010)";
	LVS EN 12691:2018 "Ūdensnecaurlaidīgas lokanās loksnes. Jumta hidroizolācijas bitumena, plastmasas un gumijas loksnes. Triecienizturības noteikšana".


Ikdienā man pašam plauktā stāv un lietoju nacionālo standartu LVS 190-7:2002 “Vienlīmeņa autostāvvietu projektēšanas noteikumi”. Tajā pārliecinos par nepieciešamiem gabarītiem, lai stāvvietas būtu drošas un ērtas. Tie nosaka satiksmes organizācijas shēmu, elementus, parametrus un to, kā izstrādā rekonstrukcijas un būvniecības projektus sabiedriski pieejamām vietām. Standarts arī apraksta prasības, kuru ievērošana garantē, ka ekspluatācijā stāvvietas būs drošas.

Šo dokumentu izmantoju samērā bieži, un man tas palīdz. Savulaik pat paši braucām ar automašīnu, izmēģinājām un pārliecinājāmies, ka šie parametri – cik ērti ir iebraukt, apgriezties vai atvērt durvis – atbilst reālajām vajadzībām.

Arhitektu darbā ir svarīga izpratne par detaļām, ergonomiku un dizainu, un standarti palīdz to īstenot. Mūsu sabiedrībā, manuprāt, pārlieku dominē juridiskais domāšanas veids, kā rezultātā obligātās prasības ne vienmēr noved pie labākā rezultāta. Tāpēc man patīk, ka standarti, kas vairumā gadījumu ir brīvprātīgi lietojami, ir kā vadlīnijas, kas man kā arhitektam sniedz brīvību izvēlēties visoptimālāko risinājumu.

Arhitektiem ir svarīga radošā brīvība. Man patīk pieeja “ar kāju pie zemes, ar galvu – mākoņos”. Standarti ir tie, kas notur pie zemes. Tajā pat laikā tu saproti, ka nav katrreiz jāizgudro divritenis no jauna. Priekš tam ir standarti, kas tev sniedz gatavu risinājumu.

* * *

Standarti aprites ekonomikas un ilgtspējas jomā:


	LVS EN ISO 14002-2:2023 "Vides pārvaldības sistēmas. Vadlīnijas ISO 14001 piemērošanai vides aspektiem un apstākļiem vides tematiskajā jomā. 2.daļa: Ūdens (ISO 14002-2:2023)"
	LVS EN ISO 14006:2020 "Vides pārvaldības sistēmas. Ekodizaina iekļaušanas vadlīnijas (ISO 14006:2020)"
	ISO 14009:2020 Environmental management systems – Guidelines for incorporating material circulation in design and development
	LVS EN 15643:2021 "Ilgtspējīga būvniecība. Ēku un inženierbūvju novērtēšanas pamatnostādnes"*
	LVS EN 17680:2023 "Ilgtspējīga būvniecība. Ēku ilgtspējīgas renovācijas potenciāla izvērtējums"*
	LVS ISO 20887:2022 “Ilgtspējība ēkās un inženierbūvēs. Demontāžas un pielāgojamības dizains. Principi, prasības un vadlīnijas (ISO 20887:2020)”*
	LVS EN 45560:2024 "Metode izstrādājumu dizaina atbilstībai aprites principam"
	ISO 59004:2024 Circular economy – Vocabulary, principles and guidance for implementation
	ISO 59010 Circular economy – Guidance on the transition of business models and value networks
	ISO 59014:2024 Environmental management and circular economy – Sustainability and traceability of the recovery of secondary materials – Principles, requirements and guidance
	ISO 59020 Circular economy – Measuring and assessing circularity performance
	ISO/TR 59032:2024 Circular economy – Review of existing value networks
	ISO 59040:2025 Circular economy – Product circularity data sheet


* Standarti pieejami LVS tiešsaistes lasītavā sertificētiem būvinženieriem.

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Wed, 02 Jul 2025 16:13:01 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Publicēts CEN un CENELEC 2024. gada pārskats</title>
                        <description><![CDATA[ 

2024. gada pārskats sniedz pārskatu par paveikto un sasniegtajiem panākumiem. Ziņojums ir pieejams pilnībā digitālā formātā, un tas atspoguļo CEN un CENELEC apņemšanos īstenot zaļo un digitālo pāreju.

Daži svarīgākie aspekti, kas uzsver CEN un CENELEC kopienas paveikto darbu:


	atbalsts Eiropas rūpniecības zaļajai pārejai un jaunu tīro tehnoloģiju un ilgtspējīgo enerģijas avotu attīstībai;
	ieguldījums Eiropas digitālajā pārejā ar mākslīgā intelekta un IKT standartiem, kas ir visu ekonomikas nozaru digitālās pārveides pamats;
	neatlaidīga CEN un CENELEC stratēģijas 2030. gadam īstenošana;
	īstenotas iekļaujošākas un atvērtākas standartizācijas sistēmas izveides iniciatīvas.


2024. gadā tika panākts ievērojams progress galveno prioritāšu īstenošanā, tostarp ilgtspējas, digitalizācijas, inovāciju un starptautiskās sadarbības jomās. Uzmanības centrā tika izvirzītas tādas jomas kā mākslīgais intelekts, kibernoturība, kvantu tehnoloģijas un datu pārvaldība, atbalstot zaļo un digitālo pāreju, kas ir Eiropas stratēģiskās programmas centrā.

CEN un CENELEC 2024. gada pārskats

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Fri, 27 Jun 2025 16:10:47 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>LVS/STK 54 “Elektroniskie rēķini” plāno atsākt darbību</title>
                        <description><![CDATA[ 

Šī gada 8. maijā notika standartizācijas tehniskās komitejas LVS/STK 54 “Elektroniskie rēķini” atjaunošanas sanāksme, kurā piedalījās šīs nozares speciālisti. Par STK priekšsēdētāju tika ievēlēts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks Jānis Upmanis.

Lai pilnveidotu un attīstītu elektronisko rēķinu ieviešanu atbilstoši Eiropas standartiem, tika nolemts sasaukt nākamo sēdi 30. maijā plkst. 10:00.

Sēde paredzēta hibrīda formātā – klātienē Latvijas Standarta telpās Kr. Valdemāra ielā 157, Rīgā un attālināt ar Ms Teams starpniecību.

Aicinām interesentus pieteikties dalībai STK: standard@lvs.lv, tālrunis: 27334460.

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Tue, 13 May 2025 11:28:57 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Publiskai apspriedei nodots nacionālā BIM pasūtītāja informācijas prasību standarta projekts</title>
                        <description><![CDATA[ 

Publiskai apspriedei nodots nacionālā standarta LVS 1095:2025 “Būvju informācijas modelēšana (BIM). Pasūtītāja informācijas prasības (PIP)” projekts. Komentāru iesniegšanas termiņš: 7. jūlijs.

Projekta darbības joma:
Standarts definē darba uzdevumu, t.sk. kvalitātes prasības un darba plūsmas un procedūras būvniecības projektu īstenošanai BIM vidē, t.sk. prasības būves informāciju modeļu izstrādei, aktualizēšanai un papildināšanai projektēšanas un būvdarbu laikā. Standarts paredzēts izmantošanai kā pasūtītāja tehniskās specifikācijas sastāvdaļa, kas reglamentē ar BIM procesu saistītos jautājumus.

Plānoto Eiropas standartu mērķis ir veicināt dialogu starp ieinteresētajām personām, tostarp lietotājiem, atbildīgajām iestādēm, valsts vai privātajiem operatoriem, pētniecības iestādēm un laboratorijām un projektēšanas / būvniecības specifikāciju radīšanu dzeramā ūdens, ūdens atkārtotas izmantošanas, lietus un notekūdeņu sistēmām un pakalpojumiem.

Standarts definē tikai pamata prasības būves informācijas modelēšanas procesam. Attiecīgi, iekļaujot standartu tehniskajā specifikācija, pasūtītājs var papildināt standarta prasības ar papildus prasībām BIM nodevumiem un procesiem, piemērām, informācijas detalizācijai, BIM izpildmodeļa izstrādei, 3D punktu mākoņu izmantošanai, VR/AR tehnoloģiju pielietošanai, simulāciju izstrādei, utt.

Pasūtītājs var izmantot šo standartu arī neveicot nekādas papildu darbības ar standarta dokumentāciju. Šādā gadījumā pasūtītājs var iekļaut tikai atsauci uz šo standartu (proti, prasību ievērot šī standarta noteikumus), nepievienojot pašu standartu pie tehniskās specifikācijās. Šajā gadījumā piegādātājam ir saistošas tikai šī standarta obligātas prasības (piemērām, regulārā informācijas apmaiņa, minimālais informācijas detalizācijas līmenis, VDV izmantošana, failu formāti, utt.).

Standarts paredz pieeju, kad projektēšanas komanda ir atbildīga par BIM atjaunošanu un papildināšanu arī būvdarbu fāzē. Attiecīgi, Standarts ir izmantojams gan apvienotā projektēšanas un būvniecības līguma ietvaros (princips “projektē un būvē)”, gan pielietojot pieeju, kad būvprojekta izstrādi un būvdarbus nodrošina atšķirīgi piegādātāji atšķirīgu līgumu ietvaros (princips “projekts-iepirkums-būvdarbi”).

Standarts definē pienākumus ne tikai piegādātājam, bet arī pasūtītājam.

Dokuments ietver arī trīs pielikumus: “Speciālo prasību veidne”, “Informācijas detalizācijas prasību veidne”, “Pēc-kontrakta BIM īstenošanas plāna veidne”. Pielikumu izmantošana nav obligāta.

Plašāka informācija par iesaistes iespējām standartizācijas aktivitātēs, sazinoties LVS Standartizācijas nodaļu:
E-pasts: standard@lvs.lv
Tālrunis: 27334460

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Wed, 07 May 2025 13:20:07 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Rosina izveidot jaunu CEN tehnisko komiteju “Ūdensapgādes noturība un ilgtspējīga izmantošana”</title>
                        <description><![CDATA[ 

Francijas nacionālā standartizācijas institūcija (AFNOR) rosina veidot jaunu Eiropas Standartizācijas (CEN) tehnisko komiteju (CEN/TC) “Ūdensapgādes noturība un ilgtspējīga izmantošana” (Water Resilience and Sustainable Use).

Darbības joma: standartizācija ūdensapgādes apsaimniekošanas, pārvaldības, ūdens saglabāšanas, atkārtotas izmantošanas un ar pakalpojumiem saistītu dzeramā ūdens apgādes koncepciju un procesu, lietus un notekūdeņu un ūdensapgādes efektivitātes pārvaldības sistēmu jomā, lai sasniegtu efektīvas apsaimniekošanas un ūdens patēriņa samazināšanas mērķus.



 

 

 

 

 

 

 

 

Plānoto Eiropas standartu mērķis ir veicināt dialogu starp ieinteresētajām personām, tostarp lietotājiem, atbildīgajām iestādēm, valsts vai privātajiem operatoriem, pētniecības iestādēm un laboratorijām un projektēšanas / būvniecības specifikāciju radīšanu dzeramā ūdens, ūdens atkārtotas izmantošanas, lietus un notekūdeņu sistēmām un pakalpojumiem.

Jaunās CEN tehniskās komitejas darba programmas galvenie mērķi un prioritātes:


	vienotas terminoloģijas izveide;
	vadlīniju izveide par ūdens efektivitātes pārvaldības sistēmām;
	aktīvu pārvaldības optimizēšana;
	metodoloģijas izveide pakalpojumu kvalitātes kritēriju mērīšanai;
	krīžu vadība;
	vadlīniju izveide par klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanu un pielāgošanos;
	digitālo infrastruktūru attīstība drošai datu pārvaldībai;
	lietus un notekūdeņu apsaimniekošanas prakses pilnveide;
	ūdens patēriņa datu pārvaldība un modelēšana;
	vadlīniju izveide par ūdens atkārtotu izmantošanu apūdeņošanai, notekūdeņiem pilsētu teritorijās un rūpnieciskā ūdens pārstrādei;
	ūdens pārstrādes sistēmu riska un veiktspējas novērtēšana;
	ūdens atkārtotas izmantošanas sistēmu izvēle;
	atkārtoti izmantotā ūdens kvalitātes novērtēšana.


Plašāka informācija par iesaistes iespējām standartizācijas aktivitātēs, sazinoties LVS Standartizācijas nodaļu:

E-pasts: standard@lvs.lv
Tālrunis: 27334460

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Tue, 29 Apr 2025 12:03:15 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Baltijas koka būvniecības forums 2025</title>
                        <description><![CDATA[24. un 25. aprīlī Rīgas Tehniskās universitātē (RTU) notika Baltijas koka būvniecības forums 2025 (Forum Wood Building Baltic / FWBB), ko organizēja RTU Arhitektūras un dizaina institūts, Būvniecības un mašīnzinību fakultātes Būvniecības inženierzinātņu institūts un Zinātnes un inovāciju centrs sadarbībā ar Latvijas Koka būvniecības klasteri un Meža un koksnes izpētes institūtu un FORUM HOLZBAU atbalstu.



Foruma - starptautiskas zinātniskās konferences - moto šogad bija koka būvniecības konkurētspēja un ilgtspēja. Tajā vadošie ārvalstu un Latvijas eksperti iepazīstināja ar jaunākajām tendencēm Eiropas un Baltijas koka būvniecībā un zinātnes sasniegumiem. Eksperti forumā diskutēja par koka arhitektūras veicināšanas stratēģiju un politiku, ilgtspējīgas būvniecības izglītību, koka konstrukciju izmantošanu, to ugunsdrošību un ekspluatācijas ilgumu.

Vienlaikus ar konferenci bija apskatāma arī koka būvniecības uzņēmumu izstāde, kas iepazīstināja ar inovatīviem koka būvizstrādājumiem.

Baltijas koka būvniecības forums tika rīkots jau sesto reizi ar mērķi stiprināt akadēmiskās vides un industrijas sadarbību un iepazīstināt nozares profesionāļus, tostarp arhitektus, inženierus, būvuzņēmējus, apsaimniekotājus, attīstītājus, ražotājus un pilsētplānotājus, ar jaunākajām starptautiskajām tendencēm un attīstību koka arhitektūrā, inženierzinātnēs un tehnoloģijās.

Plašāka informācija: https://forumwoodbuilding.rtu.lv/

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Mon, 28 Apr 2025 16:50:43 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Standarti un to lietošana BIM projektos – praktiskās pieredzes stāsti (2. daļa)</title>
                        <description><![CDATA[Piedāvājam otro no diviem pieredzes stāstiem par praktisko pieredzi BIM standartu izmantošanā.

Aivars Ozoliņš, "BIM Solutions" BIM projektu vadītājs



Ceļš uz modelēšanu būvniecībā man sākās aptuveni 2003. gadā, kad uzzināju, ka ir pieejama 3D modelēšanas programma SketchUp. Es ar to modelēju visādus ‘brīnumus’, kaut gan jau tajā laikā draugi būvinženieri strādāja programmā Tekla. Tajā laikā tā nebija tik pieejama kā šobrīd, un es arī nevarēju to atļauties. Vēlāk, ap 2014. gadu, kad nodibināju savu uzņēmumu un izveidoju vieglo tērauda konstrukciju ražošanas darbnīcu, tad gan sāku apgūt šo programmu. Tā krietni atviegloja rasējumu izstrādi ražošanai.

Gan tērauda, gan koka, gan dzelzsbetona, gan arī citas konstrukcijas jau sen tiek modelētas digitālajā vidē, un pārsvara tiek izmantota tieši programma Tekla. Kādreiz tā skaitījās sarežģīta, taču mūsdienās tā ir viegli apgūstama. Tā ir ļoti piemērota modelēšanai atšķirībā no sarežģītākajām arhitektūras programmām, ko nereti izmanto būvinženieri.

Modelēšana kļuva arvien pieprasītāka, speciālistu trūkums bija un ir joprojām, tāpēc programmas nācās apgūt pašam. Ražotne sākumā bija neliela, daudz darīju pats, tostarp modelēju, taisīju rasējumus. Tā pamazām veidojās pieredze. 2019. gadā BIM kursos iepazinos ar SIA “BIM Solutions” vadītāju Ēriku Vītolu. Kopš tā laika strādājam kopā, un nu jau sešus gadus mana diena sākas un beidzas ar BIM.

Ar modeļiem ir ērti strādāt, jo vienreiz izstrādāto, piemēram, kāpņu komponenti var viegli izmantot citā projektā. Tas ietaupa laiku un izmaksas. Ir bijuši gadījumi, kad arhitektūras vai būvkonstrukciju rasējumos pamanu neatbilstības. Pārliekot to visu 3D modelī, šīs kļūdas ir uzreiz redzamas.

BIM modeļus ir nepieciešams strukturēt, jo arhitektūras projektā, kas top pirmais, ir arī būvkonstrukciju elementi, piemēram, sienas, kolonnas, sijas utt. Tikai pēc tam pieslēdzas būvkonstruktors. Šo modeļu klasificēšana ir apjomīgs darbs. 2021. gadā tika izsludināts iepirkums par Būvniecības klasifikācijas sistēmas novērtēšanu BIM projektos. Tā rezultātā tapa pētījums, kas ietvēra arī priekšlikumus būvniecības klasifikācijas sistēmas pilnveidošanai Latvijā.

Apkopojot starptautisko pieredzi, nonācām pie standarta LVS EN ISO 12006-2:2021 "Ēku būvniecība. Būvdarbu informācijas organizēšana. 2.daļa: Klasifikācijas pamatnostādnes". Tas bija labs ietvars nacionālā standarta LVS 1078:2024 "Ēku būvniecības klasifikācijas sistēmas ietvars" izveidei.

Standarta izstrādē mēs fokusējāmies uz būvelementu klasifikāciju, bet iestrādājām tajā arī būvizstrādājumus. Izmantojot klasifikācijas kodus un pievienojot to pie elementiem BIM modeļu veidošanā, tiek iegūti sastrukturēti dati. Pēc klasifikācijas kodiem ļoti ātri un viegli var atlasīt nepieciešamo informāciju, piemēram, kādi ir objektā izmantoto tērauda konstrukciju vai saliekamā dzelzsbetona apjomi.

Šādi dati ir ļoti vērtīgi, un statistikas formā tie kļūst par ekonomikas sastāvdaļu. Ja tie tiktu konsekventi apkopoti, tad ar šo klasifikācijas kodu palīdzību būtu ļoti viegli konstatēt, piemēram, cik gada laikā Latvijā tiek saražotas / izmantotas koka konstrukcijas.

Ikdienā darbojos arī kā apmācību kursu pasniedzējs. Teoriju mācu minimāli, galvenokārt praksi. Kad es demonstrēju, kā dažu minūšu laikā no modeļa var izveidot rasējumu ar visiem griezumiem, piemēram, privātmājas lentveida pamatiem, visbiežākā reakcija ir – es nezināju, ka kaut kas tāds ir iespējams. Ar modeļu palīdzību ļoti ātri var tikt līdz būvprojektam, no kura var ērti izeksportēt rasējumus. Līdz ar to ir iespējams iegūt ļoti augstu efektivitāti.

Vienā no meistarklasēm rādīju arī, kā strādāt ar punktu mākoni. Tā ir jauna tehnoloģija, kas paver plašas iespējas. Lielākais objekts līdz šim, kur to esmu pielietojis, ir Preses Nama kvartāla būvniecība. Pēc tam, kad nomainījās būvnieks, man tika uzticēts uzdevums veikt inventarizāciju un noskaidrot apjomu, kas jau ir uzbūvēts. Būvobjekts tika noskenēts ar īpašu tehniku, un iegūtais punktu mākonis tika salīdzināts ar projektā esošajiem modeļiem. Tā rezultātā atlasījām un salīdzinājām visus elementus. Tas bija liels izaicinājums, kas kopumā tika paveikts divu nedēļu laikā. Pēc šī darba veikšanas sapratu, ka esmu atklājis jaunu nodaļu BIM praksē Latvijā.



 

 

 

 

 

 

 

 

 


Attēls: SIA "BIM solutions"

Punktu mākonis ļauj arī konstatēt neatbilstības. Tāpēc varu apgalvot, ka tas ir milzīgs ieguvums būvuzraudzībā vai ekspertīzē, lai pārliecinātos, vai objekts ir uzbūvēts atbilstoši būvprojektam. Ar atsevišķu programmu palīdzību var arī aprēķināt toleranci, vai un cik lielas ir nobīdes.

Visi šie digitālie risinājumi kopā ar dažādām tehnoloģijām ir fantastiski palīgi. Tāpēc es visur vienmēr citēju un uzsveru standarta LVS EN ISO 19650-1 terminu un definīciju sadaļā esošo skaidrojumu, ka BIM ir “būves aktīva koplietojama digitāla attēlojuma izmantošana, lai atvieglotu projektēšanas, būvniecības un ekspluatācijas procesus uzticamu pamatu radīšanai lēmumu pieņemšanā” (3.3.14. punkts).

Turklāt, tagad mums visiem nāk talkā vēl viens palīgs – mākslīgais intelekts. Tas kļūst neaizstājams asistents, piemēram, dažādu kalkulāciju vai apjomu aprēķinu veikšanai, balstoties uz konkrētiem izejas datiem. Ir skaidrs, ka tas nebūs aizstājējs visās situācijās, bet specifiskos gadījums var būtiski atvieglot un paātrināt darba procesu.

Būvniecība bez standartiem nav iedomājama. Tas attiecas arī uz BIM, kur visam pamatā ir terminoloģijas standarts LVS 1052 “Būvju informācijas modelēšanas (BIM) terminoloģija”, ko izstrādājusi standartizācijas tehniskā komiteja LVS/STK 56 “Būvju informācijas modelēšana”. Dokuments apraksta BIM procesos lietoto terminoloģiju, kas izmantojama projektu, darba uzdevumu, līgumu, likumu, IT u.c. dokumentu izstrādē un ikdienas saziņā.

Tāpat BIM darbā nozīmīga ir arī starptautiskā standarta ISO 19650 2. daļa (LVS EN ISO 19650-2:2019 "Informācijas par būvēm un inženierbūvēm organizēšana un digitalizācija, ieskaitot būvju informācijas modelēšanu (BIM). Informācijas pārvaldība, izmantojot būvju informācijas modelēšanu. 2.daļa: Aktīvu piegādes posms"), kas palīdz pasūtītājam noteikt savas prasības attiecībā uz informāciju aktīvu piegādes posmā. Ļoti svarīgs nosacījums ir vienotas datu vides izveide, lai īstenotu drošu un precīzu informācijas apmaiņu ar visām iesaistītajām pusēm.

Nozarē tiek lietots arī standarts LVS EN ISO 16739-1:2024 "Nozares pamatklases (IFC) datu apmaiņai būvniecības un ēku vadības nozarēs. 1.daļa: Datu struktūra (ISO 16739-1:2024) (HTML)". Tā ir struktūrshēma – IFC (Industry Foundation Classes) modelis, kurā ietilpst projekts, vieta, ēka, stāvi un elementi. IFC tiek dēvēts par ‘Open BIM’, un tas ir svarīgi gadījumos, kad būvniecība procesa dalībnieki izmanto atšķirīgas programmas. Eksportējot datus uz IFC modeli, tas kļūst pieejams ikvienam, jo ir atverams ar jebkura programmu.

Savos kursos es parasti dalībniekus iedrošinu un mācu apgūt trīs galvenās prasmes. Pirmā ir izmantot skatīkli – jebkuru IFC modeli var atvērt kādā bezmaksas programmā (piemēram, Trimble Connect), lai iegūtu dažādus datus. Otrā – strādāt vienotā datu vidē. Trešā prasme ir darbs ar Excel tabulas datiem, lai arī cik tas neizklausītos banāli. Rakurstabulas (pivot tables) ir ļoti efektīvs datu analīzes rīks.

Runājot par BIM attīstību un nākotni, es redzu, ka nozare ļoti strauji attīstās. Un man ir prieks, ka visas šīs jaunās lietas māca studentiem. Turklāt jau pirmajos kursos viņi iepazīst modelēšanu. Tajā pat laikā ir jāņem vērā paaudžu maiņa un jārespektē ‘vecie’ jeb pieredzējuši eksperti, kas varbūt nav gatavi apgūt jaunās, digitālās lietas, bet viņi ir spējīgi uzprojektēt vai uzbūvēt to, ko jaunie speciālisti nemāk.

Tāpēc es cenšos mierināt viņus un aicinu veidot sinerģiju – darboties kopā, apvienojot pieredzi un zināšanas ar mūsdienu iespējām un tehnoloģijām nebaidoties, ka tās izkonkurēs vai atņems darbu. Ne vienmēr pašam ir jāapgūst jaunās lietas, bet nevajag baidīties pieņemt darbā speciālistus, kas tās ir apguvušas un ar šīm prasmēm var palīdzēt uzlabot darba procesus.

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Tue, 22 Apr 2025 14:07:30 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Standarti un to lietošana BIM projektos – praktiskās pieredzes stāsti (1. daļa)</title>
                        <description><![CDATA[Būvju informācijas modelēšana (BIM) ir kļuvusi par neatņemamu būvniecības nozares sastāvdaļu, nodrošinot efektīvāku informācijas apmaiņu, precīzāku projektu izstrādi un labāku sadarbību starp visām iesaistītajām pusēm. Tomēr BIM ieviešana un pielietošana nav tikai par tehnoloģiju izmantošanu – liela nozīme ir standartiem, kas palīdz strukturēt un organizēt procesus.

Starptautiskie un nacionālie standarti, piemēram, ISO 19650 un LVS 1078:2024, nodrošina skaidru ietvaru un sistēmu BIM procesu pārvaldībai, klasifikācijai un informācijas koordinācijai, kas savukārt uzlabo projektu izpildes efektivitāti.

Divi praktizējoši eksperti - “E.R.B. Rail” reģionālais BIM koordinators Agnis Mārtiņš Bērziņš un "BIM Solutions" BIM projektu vadītājs Aivars Ozoliņš - padalījās ar praktisko pieredzi BIM standartu izmantošanā, parādot, kā tie palīdz sakārtot projektēšanas un būvniecības darbu plūsmas, optimizēt informācijas vadību un nodrošināt vienotu pieeju visiem iesaistītajiem.

Piedāvājam pirmo no diviem pieredzes stāstiem.

 

Agnis Mārtiņš Bērziņš, “E.R.B. Rail” reģionālais BIM koordinators



Mans ceļš BIM pasaulē sākās vēl tad, kad mūsu reģionā 3D BIM modeļi bija kaut kas ekskluzīvs un nepierasts. Pēc studijām RTU Automobiļu transporta programmā un dalības 3D printēšanas konkursā, kur radās patiesa interese un tika iegūtas zināšanas par modelēšanu, uzsāku veidot BIM modeļus būvkonstrukcijām un arhitektūras projektiem – modelējām gan no punktu mākoņiem, lai attēlotu reālo situāciju, gan arī no 2D rasējumiem. Jau tolaik bija pasūtītāji, kas saskatīja un apzinājās vērtības, ko sniedz kvalitatīvs modelis.

Nozares priekšstats par BIM pirms vairāk nekā pieciem gadiem bija diezgan abstrakts. Latvijā nebija arī tādas profesijas vai studiju programmas, kur to apgūt. Man personīgi palīdzēja pieredze darbā ar dažādām datorprogrammām un izpratne par galvenajiem principiem dažādu modeļu un struktūru izveidei. Daudz lasīju, pētīju pieejamo literatūru un pašmācības ceļā guvu zināšanas, tostarp par dažādām klasifikācijas sistēmām un standartiem.

Ar standartiem pirmo reizi saskāros un iepazinos studiju laikā vispārīgā līmenī. Sākot darboties praktiski, standarti nebija īpaši jāmeklē – tie paši ‘atnāca’ kā pašsaprotama lieta, sākot ar korekti nosauktas informācijas glabāšanu kopīgotā serverī (agrīna vienotā datu vide), elementu veidošanu atbilstoši pasūtītāja prasībās definētai detalizācijas pakāpei, turpinot ar elementu klasifikāciju un apjomu izgūšanu, izmantojot klasificētos datus.

Kā BIM modelētājam un koordinatoram pirmā nopietnā saskarsme bija ar starptautisko standartu ISO 19650 "Informācijas par būvēm un inženiertehniskajiem darbiem organizēšana un digitalizācija, ieskaitot būvju informācijas modelēšanu (BIM). Informācijas pārvaldība, izmantojot būvju informācijas modelēšanu". Tam ir sešas daļas, kas ietver gan principus un jēdzienus, gan organizācijas un projektu izstrādes prasības, gan arī drošības principus, komunikāciju un informācijas apmaiņu.

Veidojot savas darba plūsmas, standarta lietošana bija pašsaprotama, nevis kā apgrūtinājums vai nevajadzīga prasība. Tas palīdz izveidot noteiktu kārtību, kā strādāt ar informāciju, kas ievērojami sakārto un atvieglo darbu visām projekta pusēm. Speciālistiem, kas tikai sāk savu ceļu BIM pasaulē, manuprāt, pareizā pieeja ir nevis uzstādīt mērķi burtiski ievērot katru standarta punktu, bet gan iepazīties, virzīties soli pa solim un saprast, ko standarts var dot un kādi ir ieguvumi.

Nekas no tā nav lieks vai bezjēdzīgs. Tieši pretēji – tas palīdz apzināt nepieciešamās darbības un atbildību katram projektā iesaistītajam, palīdz izvairīties no neskaidrībām un laicīgi sasniegt plānotos mērķus. Mazākos projektos bieži vien tiešām nav nepieciešams izstrādāt plašo organizācijas, aktīvu, informācijas apmaiņas un citu prasību dokumentāciju, tomēr visos no šiem dokumentiem var atrast padomus un pieeju, ko aizgūt no standarta un veiksmīgi izmantot jebkurā projektā.

Darbā saskaros arī ar nacionālo standartu LVS 1078:2024 “Ēku būvniecības klasifikācijas sistēmas ietvars”, kas izstrādāts ar mērķi uzlabot informācijas pārvaldību un BIM ieviešanu būvniecības procesos. Lai arī tieši iesaistīties standarta izstrādes darba grupā neizdevās aizņemtības dēļ, zinu, ka tajā piedalījās paši zinošākie nozares speciālisti Latvijā, konsultējoties arī ar citiem jomas pārzinātājiem. Aktīvi sekoju līdzi grupas darbībai un ar prieku vēroju, kā kopdarba rezultātā tiek izveidota uz nozares pieredzi un reālām prasībām balstīta klasifikācijas sistēma. Tika paveikts milzīgs darbs, ziedojot daudzas stundas speciālistu laika, pieredzes un zināšanu.

Ieguvumi no standarta ir vairāki. Lielākais no tiem – iespēja salīdzināt dažādas tāmes, izmaksas, apjomus un projekta elementus. Svarīgi, ka šis standarts ir ‘dzīvs’, tiek pielietots nozarē un ir ērti izmantojams. Plānoti regulāri papildinājumi klasifikācijai, atsaucoties uz tās lietotāju praksi un vajadzībām.

Jo vairāk industrijas pārstāvju iepazītos ar standartiem un uzdrīkstētos tos plašāk izmantot, jo ātrāk tas kļūtu par vispārpieņemtu normu. Kā piemēram, “Rail Baltica” projektā, ar kuru pašlaik darbojos, prasības tika veidotas, pirms vēl ISO 19650 standarts tiks izstrādāts. Tomēr tās lielā mērā sasaucās ar standartā definētajām prasībām, ņemot vērā projekta izstrādātāju iepriekšējo pieredzi un akcentējot ISO standarta pietuvināto saturu reālām projekta vajadzībām.

Līdz ar to iepazīšanās ar standartu nebija ‘šoks’ vai milzīgs pārsteigums. Tieši pretēji, tas palīdzēja precīzi definēt labās prakses vērtības un piemērus. Manā darbā svarīgākais ir informācijas sakārtotība un pārliecība, ka cilvēki savu darbu ir izdarījuši pareizi – piegādājuši vajadzīgās lietas, novietojuši pareizajās koordinātās un pievienojuši pareizo informāciju atbilstoši pasūtītāja un projekta detalizācijas prasībām. Tās ir dažādas darbības no visu projektā iesaistīto pušu puses, kuru veikšanu definē atbilstoši standartam. Atliek vien ‘audzēt’ visu pušu spēju lietas veikt kārtīgi un apzinīgi, ko vislabāk raksturot ar vienu vārdu – disciplīna.

Nu jau vairāk nekā piecus gadus ‘lielie’ projekti tiek veidoti BIM vidē. Tas nozīmē, ka projektētājs veido savu projekta sadaļu BIM vidē ar BIM modeli, kurā tiek izveidota ģeometrija. Tas dod iespēju savietot vairāku sadaļu modeļus un pievienot dažādus informācijas atribūtus un specifiskās īpatnības vai materiālus. No modeļa tiek veidoti un eksportēti plāni, griezumi, detalizācijas, izslēdzot iespēju informācijas nesaistēm starp rasējumiem (un pašu modeli). Tas ir īpaši svarīgi brīžos, kad, piemēram, projektā tiek mainīti atsevišķi risinājumi – visus rasējumus un specifikācijas var ātri izeksportēt no koriģētā modeļa. Tas palīdz ievērojami ietaupīt laiku un izmaksas. Digitālā modelī ir arī mazāk iespēju pieļaut kļūdas, kas mēdz rasties, veidojot izmaiņas ‘ar roku uz papīra’.

Viennozīmīgi, BIM sniedz ļoti daudz priekšrocību – tiem, kas māk to izmantot. Šobrīd arvien vairāk būvniecības speciālistu apgūst BIM un nozare strauji attīstās šajā virzienā. Lielu lomu spēlē arī standarti, kas ļauj sakārtot procesus – kā projektēji saņem izejas datus, kā apmainās ar informāciju un sadarbojas, kā tālāk informācija tiek nodota būvniekam un kā viņš to nodod apsaimniekotājam. Standartos paredzētās arī drošības prasības, tostarp informācijas pieejamība un piekļuve datiem vienotajā datu vidē. Īpaši būtiski, lai aizsargātu informāciju no neautorizētas piekļuves vai izsekotu veiktajām darbībām neskaidrību situācijās.

Kopumā situācija gadu no gada uzlabojas. Aug pasūtītāju izpratne par BIM, un prasības iepirkumos ir pamatotas. Ne vienmēr ir nepieciešama augsta ģeometriskā detalizācija, lielāku vērtību sniedz korekti pievienota atribūtu informācija – uz to manāms izteikts nozares fokuss pēdējos gados. Arī projektētāji seko līdzi tendencēm un pielāgojas pasūtītāju prasībām. Lielākie pārvalda BIM, mazākie – cītīgi apgūst.

Pats arī nodarbojos ar apmācību vadīšanu un cenšos nodot tālāk savas zināšanas un pieredzi gan par BIM, gan arī projektēšanu digitālajā vidē. Pārsvarā tie ir esošie būvspeciālisti un projektētāji, kas tiecas uz izaugsmi un saprot, ka bez BIM lietotprasmēm nākotnē būs grūti iztikt. Mācās arī pasūtītāji – kā korekti projektētājam un būvniekam pieprasīt informāciju tā, lai tas izmaksātu pēc iespējas mazāk, sniedzot pēc iespējas lielāko pievienoto vērtību.

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Thu, 17 Apr 2025 10:12:32 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>LVS, VNĪ un RTU paraksta sadarbības memorandu par būvniecības digitalizācijas balvas konkursu</title>
                        <description><![CDATA[SIA “Latvijas standarts” (LVS), VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) parakstīja sadarbības memorandu par jauna konkursa “Digitālās būvniecības ekselences balva” izveidi.

Konkursa mērķis ir parādīt Latvijā ieviestos inovatīvos risinājumus, motivēt būvniecības nozares pārstāvjus izmantot modernās tehnoloģijas, akcentēt BIM projektu ieguvumus, veicināt pieredzes apmaiņu un rosināt jaunu BIM projektu īstenošanu publiskajā sektorā.





 

 

 

 

 

 

 

 

Konkursam iesniegtie projekti tiks vērtēti piecās nominācijās: BIM projekts, BIM būvobjekts, Digitālais dvīnis, Ilgtspējīgs BIM un Digitālā inovācija. Dalība konkursā ir bezmaksas, un pieteikumu drīkst iesniegt jebkura persona. Pieteikumu iesniegšana atvērta līdz 31. jūlijam. Plašāk par konkursu skatīt šeit.

Konkursa žūriju veido nozares profesionāļi no publiskā un privātā sektora organizācijām: VNĪ, RTU, Latvijas Arhitektu savienība, Latvijas Būvuzņēmēju apvienība, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse, Būvniecības valsts kontroles birojs, biedrība “Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība”, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācija un SIA “BIM Solutions”.

“Memorandu paraksta trīs nozīmīgi publiskā sektora pārstāvji – katrs ar savu kompetenci, bet vienotu mērķi par nepieciešamību veidot ilgtspējīgāku nākotni caur inovācijām un digitalizāciju. Digitālā brieduma līmenim nozarē strauji augot, arī projektus jāvērtē detalizētāk un pilnīgāk, turklāt konkurss iecerēts ne tikai kā rīks, lai sveiktu veiksmīgākos projektus, bet arī kā platforma informācijas un ideju apmaiņai nozares dalībnieku vidū,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

LVS valdes loceklis Ingars Pilmanis uzsver: “Raugoties nākotnē, šis jaunais konkurss BIM projektiem kalpos kā labāko ideju skate. Vēl svarīgāk, ka tas palīdzēs iedvesmot visu būvniecības sabiedrību domāt radoši un izvirzīt augstākus mērķus, ieviešot digitālās metodes.”

Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes inovāciju prorektore Liene Briede pauž: “Memoranda parakstīšana ir nozīmīgas sadarbības turpinājums, veicinot digitālo risinājumu integrēšanu būvniecības sektorā un drosmīgu, inovatīvu ideju izcelšanu. Digitalizācija ir priekšnoteikums ilgtspējīgai nozares attīstībai un pamats Latvijas konkurētspējai. Rīgas Tehniskā universitāte vēlas “Digitālās būvniecības ekselences balvu 2025” iedibināt kā tradīciju, izceļot izcilākos projektus un veicinot veselīgu konkurenci industrijā.”

Memoranda parakstītāji apņemas izstrādāt konkursa nolikumu ar atklātiem vērtēšanas kritērijiem, kas atbildīs labās prakses principiem un nodrošinās objektīvu vērtēšanu. Puses arī apņemas regulāri pārskatīt un pilnveidot konkursu, ņemot vērā nozares attīstību un aktuālās tendences.

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Mon, 14 Apr 2025 15:52:36 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>LVS welcomes colleagues from Ukraine</title>
                        <description><![CDATA[From March 31 to April 4, 2025, representatives of the Ukrainian Scientific Research and Training Center for Standardization, Certification and Quality (UkrNDNC) visited Riga, continuing the implementation of the grant project of the Ministry of Foreign Affairs of the Republic of Latvia Support to the National Standardization Institution of Ukraine in the creation of standards translation infrastructure, using effective language technology and automatic translation solutions.

The aim of the working visit was to continue the cooperation initiated in 2024 in the development and implementation of standards translation solutions. During the visit, UkrNDNC Director Nataliia Oliinyk and Head of the International Cooperation and European Integration Department Sofiia Bezugla gained detailed knowledge about the LVS translation process management model and the experience of standards translation.

  

The Ukrainian colleagues also met with the management and experts of the project&#39;s cooperation partner, language technology company "Tilde", to learn more about the development, capabilities and management of the standards translation platform launched within the project. Chairman of the Board Artūrs Vasiļevskis and Business Development Director Kaspars Kauliņš presented the progress of the development of the standards translation workflow model.

At the end of the visit, the parties agreed on further steps and actions for the implementation of the activities envisaged in the project, including training of translation platform users and the launch of a translation pilot project.

The project aims to identify, collect, and process Ukrainian language data (terminology, dictionaries, historical translations), provide support for the creation of a translation process development strategy (road map), as well as develop an AI-based machine translation (MT) solution for the translation of standardization documents.

The project has received funding from the Ministry of Foreign Affairs of the Republic of Latvia development cooperation budget in 2025.
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Tue, 08 Apr 2025 13:15:57 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>LVS uzņem kolēģus no Ukrainas</title>
                        <description><![CDATA[No 2025. gada 31. marta līdz 4. aprīlim Rīgā viesojās Ukrainas Zinātniskās pētniecības un mācību centrs standartizācijas, sertifikācijas un kvalitātes jautājumos (UkrNDNC) pārstāvji, turpinot LR Ārlietu ministrijas granta projekta “Atbalsts Ukrainas Nacionālajai standartizācijas institūcijai ar mākslīgā intelektā balstītu automātiskās tulkošanas risinājuma izveidi standartu tulkošanai” īstenošanu.

Darba vizītes mērķis bija turpināt 2024. gadā iesākto sadarbību standartu tulkošanas risinājumu izstrādē un ieviešanā. Vizītes laikā UkrNDNC direktore Natālija Olijnika un starptautiskās sadarbības un Eiropas integrācijas nodaļas vadītāja Sofija Bezugla detalizēti izzināja LVS tulkošanas procesu pārvaldības modeli un standartu tulkošanas pieredzi.

  

 

 

 

 

 

 

Ukraiņu kolēģi tikās arī ar projekta sadarbības partnera, valodu tehnoloģiju kompānijas “Tilde” vadību un ekspertiem, lai sīkāk uzzinātu par projekta ietvaros uzsākto standartu tulkošanas platformas izstrādi, iespējām un pārvaldību. Valdes priekšsēdētājs Artūrs Vasiļevskis un biznesa attīstības direktors Kaspars Kauliņš prezentēja standartu tulkošanas darba plūsmas modeļa izstrādes gaitu.

Vizītes noslēgumā puses vienojās par turpmākajiem soļiem un darbībām projektā paredzēto aktivitāšu īstenošanai, tostarp tulkošanas platformas lietotāju apmācībām un tulkošanas pilotprojekta uzsākšanu.

Projekta mērķis ir izveidot mākslīgā intelektā balstītu mašīntulkošanas risinājumu kā daļu no modernas un efektīvas standartu tulkošanas darba plūsmas, kas veicinās Ukrainas ekonomikas integrāciju Eiropas vienotajā tirgū un kas kalpos kā piemērs ātrai un produktīvai dokumentu tulkošanai, lai sniegtu atbalstu Ukrainas iestāšanās procesam Eiropas Savienībā.

Projekts saņēmis Ārlietu ministrijas finansējumu 2025. gadā no attīstības sadarbības budžeta.

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Tue, 08 Apr 2025 13:05:38 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Rosina izveidot jaunu CEN tehnisko komiteju “Piekļuves līdzekļi rūpnieciskiem nolūkiem”</title>
                        <description><![CDATA[Francijas nacionālā standartizācijas institūcija (AFNOR) rosina veidot jaunu Eiropas Standartizācijas (CEN) tehnisko komiteju (CEN/TC) “Piekļuves līdzekļi rūpnieciskiem nolūkiem” (Means of access for industrial purposes).

Darbības joma: instalācijas elementu standartizācija, piemēram, fiksēti vai pārvietojami piekļuves līdzekļi (kāpnes, trepes, aizsargmargas, darba platformas, pretielaušanās aizsardzības ierīces u.c.), kas paredzēti rūpnieciskām ēkām un objektiem.

Ņemot vērā to, ka kritieni no augstuma ir liels izaicinājums, lielā nelaimes gadījumu skaita dēļ ir svarīgi izstrādāt standartus, lai ieviestu vienotu praksi Eiropā un samazinātu negadījumu riskus.

Pēc AFNOR iniciatīvas tika izveidota ad hoc grupa, lai izpētītu iespēju paplašināt tehniskās komitejas CEN/TC 93 “Kāpnes” (Ladders) darbības jomu. Darba grupa secināja, ka darbības jomā ir iekļaujamas ne tikai stacionārās kāpnes, bet arī instalācijas industriālajām ēkām (darbnīcām, rūpnīcām), rūpnieciskām iekārtām (statīviem, skursteņiem) un tvertnēm (izņemot tās, uz kurām attiecas sabiedriskie un mašīnbūves noteikumi). Tāpēc jaunas tehniskās komitejas izveide uzskatāma par labāko veidu, kā risināt šo problēmu.

Ierosinātajā darba programmā ir ierosināts izstrādāt vismaz 6 standartus:


	Droši elementi objektiem. Pastāvīgi piekļuves līdzekļi. Stacionāras kāpnes
	Droši elementi objektiem. Pastāvīgi piekļuves līdzekļi. Stacionāras kāpnes. Pretielaušanās aizsardzības ierīce, kas liedz piekļuvi kāpnēm
	Droši elementi objektiem. Pastāvīgi piekļuves līdzekļi. Ejas un darba platformas
	Droši elementi objektiem. Pastāvīgi piekļuves līdzekļi. Kāpnes, trepes un aizsargmargas
	Droši elementi objektiem. Pārvietojami piekļuves līdzekļi, ejas un darba platformas
	Droši elementi objektiem. Pastāvīgi piekļuves līdzekļi, Piekļuves līdzekļa izvēle


Plašāka informācija par iesaistes iespējām standartizācijas aktivitātēs, sazinoties LVS Standartizācijas nodaļu:

E-pasts: standard@lvs.lv
Tālrunis: 27334460

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Wed, 26 Mar 2025 12:01:03 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Terminoloģijas portālā publicēta notekūdeņu jomas terminu kolekcija</title>
                        <description><![CDATA[Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā publicēta jauna – notekūdeņu jomas – saskaņoto terminu kolekcija. Tas ir ar LVS Standartizācijas tehniskās komitejas LVS/STK 1 “Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija” pārstāvjiem saskaņots latviešu valodas terminu saraksts standartam LVS EN 16323:2025 “Notekūdeņu tehnisko terminu vārdnīca”.

Sarakstā ir 501 šķirklis ar atbilsmēm latviešu, angļu un franču valodā, kā arī ar definīcijām un atsaucēm uz standartiem.

Portālā ir pieejamas terminu kolekcijas arī ģeotehnikas, zibensaizsardzības, gāzes/gāzapgādes un liftu jomās. Turpinās darbs pie jaunu kolekciju izveides.

Kolekcija pieejama šeit: https://termini.gov.lv/kolekcijas/133

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Fri, 07 Mar 2025 10:26:21 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Publicēta pretkorupcijas standarta ISO 37001 jaunā versija</title>
                        <description><![CDATA[

Kukuļošana joprojām ir viena no postošākajām problēmām, ar ko saskaras organizācijas un valdības visā pasaulē. Neskatoties uz centieniem apkarot, tā turpina graut politisko stabilitāti, palielina uzņēmējdarbības izmaksas un veicina nabadzību.

Standarta LVS ISO 37001:2025 "Kukuļošanas apkarošanas pārvaldības sistēmas. Prasības un lietošanas norādījumi (ISO 37001:2025)" jaunākā versija sniedz atjauninātas vadlīnijas un prasības, lai palīdzētu organizācijām stiprināt kukuļošanas apkarošanas pasākumus un veicinātu integritātes kultūru. Dokuments sniedz norādījumus kukuļošanas apkarošanas pārvaldības sistēmas izveidei, ieviešanai, uzturēšanai un uzlabošanai.

Standarts paredz arī ieviest atbilstošas kontroles, lai uzlabotu kukuļošanas atklāšanu un novērstu incidentus, pirms tie notiek. Izvēloties ieviest šo standartu, organizācija un tās darbinieki apliecina ētisku un atbildīgu rīcību, tādējādi veicinot reputāciju un sadarbības partneru uzticību.

Dokuments piemērojams visu veidu organizācijām publiskajā, privātajā un bezpeļņas sektorā neatkarīgi no darbības veida un lieluma, tostarp arī kukuļiem, kas tiek piedāvāti vai pieņemti ar trešo pušu starpniecību, gūstot gan finansiālas, gan nefinansiālas priekšrocības vai ieguvumus.

Jaunajā standarta versijā ir iekļauti arī mūsdienās aktuālie ilgtspējas un klimata faktori. Šī integrācija nodrošina, ka ētiskā prakse atbilst arī organizācijas saistībām vides, sociālās un pārvaldības (ESG) jomā.

Pretkorupcijas sistēma ir viegli integrējama jau esošajās organizācijas vadības sistēmās, jo visiem vadības sistēmu standartiem ir kopīga pamata struktūra. Savukārt neatkarīgas trešās puses sertifikācija demonstrē apņemšanos veikt caurspīdīgu un godīgu organizācijas darbību.

Citi ar pretkukuļošanu saistītie standarti:


	ISO 37301:2021 Compliance management systems — Requirements with guidance for use. Standarts piemērots organizācijām, kuras savā darbībā vēlas ievērot juridiskos, normatīvos un ētikas standartus;
	ISO 37002:2021 Whistleblowing management systems — Guidelines. Standarts sniedz norādījumus efektīvas trauksmes celšanas pārvaldības sistēmas izveidei, ieviešanai un uzturēšanai, pamatojoties uz uzticēšanās, objektivitātes un aizsardzības principiem.


Jaunais standarts LVS ISO 37001:2025 pieejams LVS e-veikalā.

Ar standartiem bez maksas var iepazīties Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (Mūkusalas ielā 3) un LVS birojā (iepriekš piesakoties).

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Thu, 06 Mar 2025 14:21:00 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Publicēta brošūra par standartiem vides prasību atbalstam</title>
                        <description><![CDATA[

Patērētājiem nav viegli saprast informāciju produktu marķējumos, kas norāda uz ilgtspējību vai to ietekmi uz vidi. Turklāt pieaug arī zaļmaldināšanas (greenwasshing) gadījumi, kas ietekmē patērētāju izvēli. Lai to risinātu, Eiropas standartizācijas organizācijas CEN un CENELEC ir sagatavojušas brošūru “Standarti uzticamu vides prasību atbalstam”, kas palīdz organizācijām sasniegt &#39;zaļos&#39; mērķus un vienlaikus sniegt patērētājiem skaidru un pārbaudāmu informāciju.

Eiropas Komisija (EK) šobrīd izstrādā Zaļo prasību direktīvu (Green Claims Directive), lai padarītu tās uzticamas, salīdzināmas un pārbaudāmas, veicinātu aprites un zaļo ekonomiku un aizsargātu patērētājus no zaļmaldināšanas. EK centienus atbalsta jau esošie tehniskie standarti. Tie palīdz uzlabot organizāciju ilgtspējības rādītājus un nodrošina, ka patērētājiem sniegtā informācija ir skaidra un saprotama.

Brošūrā, kas paredzēta gan uzņēmumiem, gan patērētājiem, ir izskaidrotas tehnisko standartu izmantošanas priekšrocības zaļo prasību izstrādē, atvieglojot darbu arī revidentiem un verificētājiem. Tajā arī sniegts indikatīvs esošo vides standartu apkopojums.

Sarakstā ir iekļauti standarti šādās jomās:


	aprites ekonomika;
	bioloģiskās izcelsmes un bioloģiskās noārdīšanās prasības;
	ar klimatu saistītas prasības;
	ar lauksaimniecību saistītas prasības;
	vadības līmeņa prasības;
	dzīves cikla novērtējums.


Lasītāju ērtībai standartu uzskaitījums ir sadalīts pa jomām.

Brošūra izstrādāta sadarbībā ar Francijas (AFNOR), Vācijas (DIN) un Nīderlandes (NEN) standartizācijas organizācijām.

Brošūra lejuplādei

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Tue, 04 Mar 2025 12:45:37 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Publicēti jaunie otrās paaudzes Eirokodeksi</title>
                        <description><![CDATA[2025. gada 27. februārī publicēti 9 jaunie otrās paaudzes Eirokodeksu standarti:


	LVS EN 1993-1-2:2025 “3. Eirokodekss. Tērauda konstrukciju projektēšana. 1-2. daļa: Konstrukciju projektēšana ugunsgrēku situācijām”,
	LVS EN 1993-1-3:2025 “3. Eirokodekss. Tērauda konstrukciju projektēšana. 1-3. daļa: Auksti veidoti profili un loksnes”,
	LVS EN 1993-1-5:2025 “3. Eirokodekss. Tērauda konstrukciju projektēšana. 1-5. daļa: Plākšņu konstrukciju elementi”,
	LVS EN 1993-1-8:2025 “3. Eirokodekss. Tērauda konstrukciju projektēšana. 1-8. daļa: Savienojumi”,
	LVS EN 1993-1-13:2025 “3. Eirokodekss. Tērauda konstrukciju projektēšana. 1-13. daļa: Sijas ar lieliem sieniņu atvērumiem”,
	LVS EN 1997-1:2025 “7. Eirokodekss. Ģeotehniskā projektēšana. 1. daļa: Vispārīgie noteikumi”,
	LVS EN 1997-2:2025 “7. Eirokodekss. Ģeotehniskā projektēšana. 2. daļa: Pamatnes masīva īpašības”,
	LVS EN 1998-1-1:2025 “8. Eirokodekss. Seismiski izturīgu konstrukciju projektēšana. 1-1. daļa: Vispārīgie noteikumi un seismiskās iedarbes”,
	LVS CEN/TS 19100-4:2025 “Stikla konstrukciju projektēšana. 4. daļa: Stikla izvēle, ņemot vērā cilvēku savainošanās risku. Norādījumi specifikācijām”.


Līdz ar to ir atceltas dokumentu iepriekšējās redakcijas:


	LVS EN 1993-1-2:2005 “3. Eirokodekss. Tērauda konstrukciju projektēšana. 1-2. daļa: Vispārīgie noteikumi - Konstrukciju ugunsdrošības projektēšana”,
	LVS EN 1993-1-3:2007 “3. Eirokodekss. Tērauda konstrukciju projektēšana. 1-3. daļa: Vispārīgie noteikumi. Papildnoteikumi auksti velmētiem būvelementiem un loksnēm”,
	LVS EN 1993-1-5:2007 “3. Eirokodekss. Tērauda konstrukciju projektēšana. 1-5. daļa: No tērauda loksnēm veidoti (plaketēti) konstrukciju elementi”,
	LVS EN 1993-1-8:2005 “3. Eirokodekss. Tērauda konstrukciju projektēšana. 1-8. daļa: Savienojumu projektēšana”,
	LVS EN 1997-1:2005 “7. Eirokodekss. Ģeotehniskā projektēšana. 1. daļa: Vispārīgie noteikumi”,
	LVS EN 1997-2:2007 “7. Eirokodekss. Ģeotehniskā projektēšana. 2. daļa: Pamatnes grunts izpēte un testēšana”,
	LVS EN 1998-1:2005 “ 8. Eirokodekss. Seismiski izturīgu konstrukciju projektēšana. 1. daļa: Vispārīgie noteikumi - Seismiskās iedarbes un noteikumi ēkām”,
	kā arī to grozījumi, koriģējumi, tulkojumi un nacionālie pielikumi.


Atgādinām, ka standartu lietošana ir brīvprātīga, izņemot gadījumus, kad standartu (un to atcelto redakciju) obligātu piemērošanu nosaka normatīvie akti. Saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība”, LBN 204-14 “Tērauda būvkonstrukciju projektēšana”, LBN 207-15 “Ģeotehniskā projektēšana”, LBN 215-15 “Seismiski izturīgu būvkonstrukciju projektēšana” un Būvkonstrukciju projektēšanas būvnormatīva LBN 217-24 piemērojamo standartu sarakstiem projektēšana Latvijā joprojām veicama saskaņā ar standartiem LVS EN 1993-1-2:2005, LVS EN 1993-1-3:2007, LVS EN 1993-1-5:2007, LVS EN 1993-1-8:2005, LVS EN 1997-1:2005, LVS EN 1997-2:2007 un LVS EN 1998-1:2005, to grozījumiem un koriģējumiem, un nacionālajiem pielikumiem.

Savukārt, tikko reģistrētās standartu jaunās redakcijas nav piemērojamas projektēšanā līdz brīdim, kad tās tiks norādītas attiecīgā Latvijas būvnormatīva piemērojamo standartu sarakstā (skat. Eirokodeksu, to tulkojumu un nacionālo pielikumu sarakstu).

Lai laikus iepazītos ar jaunajiem dokumentiem, tos jau tagad ir iespējams iegādāties LVS e-veikalā, kā arī tie ir pieejami tiešsaistes standartu lasītavā sertificētiem būvspeciālistiem.

Ar standartiem bez maksas var iepazīties Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (Mūkusalas ielā 3) un LVS birojā (iepriekš piesakoties).

Plašāka informācija par Eirokodeksu otrās paaudzes standartiem un to pārņemšanu nacionālajā līmenī pieejama LVS vietnē, sadaļā Eirokodeksi.

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Thu, 27 Feb 2025 14:09:12 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>The CEN and CENELEC Work Programme 2025</title>
                        <description><![CDATA[

2025 will be a defining year for European standardization. CEN and CENELEC are committed to supporting the Single Market’s digital and green transitions to boost resilience and competitiveness. This year’s Work Programme outlines the strategic priorities that will guide our efforts in tackling Europe’s key challenges.

In 2025, many of our key projects will focus on strengthening Europe’s industrial base and technological leadership. By developing standards for strategic sectors like Artificial Intelligence (AI), cyber resilience, Digital Product Passport, clean tech, and green energy and electricity grids, European standards will enhance Europe’s competitiveness and foster trust in new technologies.

As product life cycles shorten and the servitization of the economy becomes a reality, CEN and CENELEC is committed to embedding standardization into the European research ecosystem, ensuring that innovative ideas reach the market faster and more effectively. In 2025, we will focus on collaborating with academia and research institutions identifying and shaping emerging standardization areas.

"This year also marks the midpoint of CEN and CENELEC Strategy 2030, offering an opportunity to assess progress and recalibrate our goals. 2025 will bring challenges, we are confident in our ability to achieve impactful results by collaborating with our Members, stakeholders, and European institutions," admits Elena Santiago Cid, CEN and CENELEC’s Director General.

CEN and CENELEC Work Programme

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Wed, 12 Feb 2025 15:58:26 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>CEN un CENELEC darba programma 2025. gadam</title>
                        <description><![CDATA[

2025. gads Eiropas standartizācijā būs ļoti nozīmīgs. CEN un CENELEC darba programmā šim gadam izklāstītas stratēģiskās prioritātes, lai risinātu Eiropai svarīgus izaicinājumus, piemēram, atbalsts vienotā tirgus digitālajai un zaļajai pārejai un noturības un konkurētspējas palielināšanai.

Daudzas iniciatīvas koncentrēsies uz Eiropas vadošo pozīciju stiprināšanu rūpnieciskās bāzes un tehnoloģiju jomā. Izstrādājot standartus tādām stratēģiskām nozarēm kā mākslīgais intelekts, kibernoturība, digitālā produktu pase, tīrās tehnoloģijas, zaļā enerģija un elektroenerģijas tīkli, Eiropas standarti uzlabos konkurētspēju un veicinās uzticēšanos jaunajām tehnoloģijām.

Tā kā produktu dzīves cikls saīsinās un tehnoloģiskās attīstības dinamika pieaug, CEN un CENELEC apņemas iekļaut standartizāciju Eiropas pētniecības ekosistēmā nodrošinot, ka novatoriskas idejas ātrāk un efektīvāk nonāk tirgū. 2025. gadā plānots koncentrēties uz sadarbību ar akadēmiskajām aprindām un pētniecības iestādēm, kā arī jaunu standartizācijas jomu apzināšanu un veidošanu.

"Šis gads iezīmē arī CEN un CENELEC stratēģijas 2030 viduspunktu, piedāvājot iespēju novērtēt progresu un pārskatīt mērķus. Ir skaidrs, ka arī 2025. gadā netrūks izaicinājumu, mēs esam pārliecināti par mūsu spēju sasniegt ietekmīgus rezultātus, sadarbojoties ar mūsu dalīborganizācijām, ieinteresētajām pusēm un Eiropas institūcijām," atzīst CEN un CENELEC ģenerāldirektore Elena Santiago Cid.

CEN un CENELEC darba programma

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Wed, 12 Feb 2025 15:55:12 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>2024. gadā reģistrētie būvniecības jomas aktuālākie standarti</title>
                        <description><![CDATA[2024. gadā kopumā reģistrēti vairāk nekā 1409 standartizācijas dokumenti, tajā skaitā 1332 Latvijas standarta statusā reģistrētie Eiropas standarti, 20 Latvijas standarta statusā reģistrētie starptautiskie standarti un 28 tulkojumi latviešu valodā.

Būvniecība ir viena no nozīmīgākajām Latvijas tautsaimniecības un ekonomikas nozarēm. Tāpēc piedāvājam sarakstu ar aktuālākajiem 2024. gadā, kurā ir 93 būvniecības jomas standarti, tostarp 8 tulkojumi latviešu valodā un 5 nacionālie standarti.

Būvniecības standartu saraksts (pdf)

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Mon, 03 Feb 2025 13:11:56 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Seasons greetings</title>
                        <description><![CDATA[

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Fri, 20 Dec 2024 11:58:56 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Sveicam svētkos!</title>
                        <description><![CDATA[

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Fri, 20 Dec 2024 11:53:14 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Publicēts ziņojums par zaļo publisko iepirkumu un tā lomu Eiropā</title>
                        <description><![CDATA[Šā gada novembrī Vides standartu koalīcija (Environmental Coalition on Standards, ECOS) publicēja ziņojumu “Pērc labāk, lai būvētu labāk: veicinot publisko iepirkumu videi draudzīgiem būvizstrādājumiem” (Buy better to build better: Driving public purchase towards green construction products).

Publiskie iepirkumi ir viens no ES svarīgākajiem ekonomikas instrumentiem. Tomēr zaļais publiskais iepirkums (ZPI) joprojām netiek pietiekami izmantots. Vairāk nekā puse publisko līgumu visā ES tiek piešķirti, neņemot vērā vides prasības. Nozare, kas ir pelnījusi īpašu uzmanību attiecībā uz ZPI, ir būvniecība.

Eiropas standarts EN 197-1 “Cements. 1.daļa: Parastā cementa sastāvs, specifikācija un atbilstības kritēriji” ietvar aprakstus un specifikācijas par 27 dažādiem parastajiem cementiem un citiem cementu veidiem un kas sagrupēti piecās kategorijās, pamatojoties uz to sastāvu. Jauni cementa ar zemu oglekļa saturu veidi nav iekļauti šī standarta darbības jomā, un tiem ir jāievēro citi sertifikācijas ceļi, lai tos varētu lietot ES tirgū. Tāpēc būtu nepieciešama esošo cementa un betona standartu reformēšana saskaņā ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un novērstu tirgus šķēršļus zema oglekļa satura produktiem.

Citi šīs jomas standarti (latviešu valodā):


	LVS 156-1:2022 "Betons. Latvijas nacionālais pielikums Eiropas standartam EN 206 “Betons. Tehniskie noteikumi, darbu izpildījums, ražošana un atbilstība"
	LVS EN 197-1:2022 "Cements. 1.daļa: Parastā cementa sastāvs, specifikācija un atbilstības kritēriji"
	LVS EN 197-2:2021 "Cements. 2.daļa: Ekspluatācijas īpašību noturības novērtējums un pārbaude"
	LVS EN 206+A2:2022 "Betons. Tehniskie noteikumi, darbu izpildījums, ražošana un atbilstība"




ECOS ziņojums skaidri parāda, ka, ieviešot vērienīgas prasības visvairāk piesārņotajiem materiāliem, katru gadu ar minimālām izmaksām var ietaupīt līdz pat 19 miljoniem tonnu emisiju. Tas nozīmē, ka būvniecības radītās emisijas jāsamazina par iespaidīgiem 43%, un projekta sākotnējās izmaksas palielinās ne vairāk kā par 3–4%.

Šis ziņojums, kas balstīts uz ECOS pētījumu, sniedz pārskatu par ZPI pašreizējo situāciju ES un tā svarīgo lomu emisiju kontrolēšanā. Pētījums sniedz informāciju, kas var tikt izmantota dažādu rīcības scenāriju izveidei attiecībā uz pilnvērtīgāku ZPI izmantošanu būvniecības nozarē. Ziņojumā izklāstīti arī politikas ieteikumi par to, kā būvniecības nozarē virzīties uz priekšu ar vienotu ZPI plānu – zaļu un konkurētspējīgu Eiropas vienoto tirgu.

Eiropā ir daudz piemēru, kā būvniecībā tiek veiksmīgi pielietots ZPI. Piemēram, Cīrihes pilsēta Šveicē ir viena no vadošajām ZPI ieviešanā būvniecības nozarē. Gandrīz divas desmitgades tā ir efektīvi piemērojusi iepirkuma kritērijus zema oglekļa satura un resursus taupošiem būvmateriāliem. Piemēram, pilsētas iepirkumu politikas mērķis ir veicināt aprites principu pieprasot, lai publiskajā būvniecībā izmantotajā betonā būtu vismaz 25–50 % otrreizēji pārstrādātu minerālo materiālu. Rezultātā gandrīz viss betons, ko izmanto Cīrihes sabiedriskajās ēkās, satur vismaz 50% otrreizējās pārstrādes materiālus, dažos projektos sasniedzot pat 98%.

Ziņojums

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Mon, 02 Dec 2024 12:22:54 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Reģistrēta standartu sērija LVS 80 “Apaļo kokmateriālu kvalitātes prasības”</title>
                        <description><![CDATA[2024. gada 21. novembrī Latvijas nacionālā standarta statusā reģistrēta standartu sērija LVS 80 “Apaļo kokmateriālu kvalitātes prasības”, kas sastāv no 11 daļām:


	1. daļa: Priedes stabu kvalitātes prasības;
	2. daļa: Priedes būvbaļķu kvalitātes prasības;
	3. daļa: Priedes I šķiras zāģbaļķu kvalitātes prasības;
	4. daļa: Skujkoku II šķiras zāģbaļķu kvalitātes prasības;
	5. daļa: Skujkoku III šķiras zāģbaļķu un sauskaltušu skujkoku III šķiras zāģbaļķu kvalitātes prasības;
	6. daļa: Skujkoku mietu kvalitātes prasības;
	7. daļa: Bērza finierkluču kvalitātes prasības;
	8. daļa: Skuju un lapu koku taras kluču un sauskaltušu skujkoku taras kluču kvalitātes prasības;
	9. daļa: Apses un melnalkšņa zāģbaļķu kvalitātes prasības;
	10. daļa: Oša zāģbaļķu kvalitātes prasības;
	11. daļa: Papīrmalkas, tehnoloģiskās koksnes, malkas un kamīnmalkas kvalitātes prasības.


Šo standartu sēriju izstrādājusi Latvijas Kokmateriālu pircēju un Latvijas Kokmateriālu pārdevēju biedrību Vienotās konsultatīvās padomes darba grupa un apstiprinājusi Latvijas standartizācijas tehniskā komiteja LVS/STK 38 “Kokmateriāli”.

Standartu sērijas mērķis ir noteikt vienotas, kokmateriālu pircēju un pārdevēju kopīgi saskaņotas kvalitātes prasības. Līdz ar standartu sērijas reģistrēšanu aizstāts standarts LVS 80:1997 “Kokmateriālu sortimenti mežizstrādē”.

Standartu sēriju jau tagad iespējams iegādāties LVS e-veikalā un tiešsaistes standartu lasītavā sertificētiem būvspeciālistiem.

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Fri, 22 Nov 2024 00:00:00 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Publicēts pētījums &quot;BIM Skaitīšana 2024&quot;</title>
                        <description><![CDATA[15. novembrī publicēti pētījuma "BIM Skaitīšana 2024" rezultāti, ko veica SIA "BIM Solutions" sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un LVS un ar partneru VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un SIA “Citrus Solutions” atbalstu.



Aptaujas mērķis ir novērtēt būvniecības nozares digitalizācijas līmeni un BIM attīstību pēdējo piecu gadu laika. Pirmā šādā veida aptauja tika veikta 2019. gadā, kad Ekonomikas ministrija uzsāka BIM ceļa kartes īstenošanu. Šogad, noslēdzoties BIM ceļa kartes plānotajām aktivitātēm, pētījums tiek veikts atkārtoti, lai novērtētu īstenoto aktivitāšu ietekmi un BIM tehnoloģiju izmantošanas tendences.

Aptauja palīdz novērtēt, cik veiksmīgi Latvijas būvniecības tirgus dalībnieki ir apguvuši un ieviesuši BIM tehnoloģijas, ka ari identificē galvenās problēmas un izaicinājumus, kas vēl jāpārvar. Šie aptaujas rezultāti ir svarīgi ne tikai nozares dalībniekiem, bet arī valsts iestādēm, lai plānotu turpmāko digitalizacijas politiku. Īpaša nozīme 2024. gada aptaujai ir saistībā ar gaidāmajām izmaiņām būvniecības likumdošanā, kas stāsies spēkā 2025. gadā. Šīs izmaiņas noteiks, ka BIM izmantošana būs obligāta publiskajos iepirkumos, kas padara 2024. gada aptauju par nozīmīgu instrumentu, lai izvērtētu nozares gatavību šīm pārmaiņām.

Pētījumā ietverta arī informācija par vērienīgākajiem BIM projektiem Latvijā, BIM standartu pārskats un nozares ekspertu viedokļi. Svarīgs secinājums, kas izriet no pētījuma, ir nepieciešamībā pēc vienotām vadlīnijām un standartiem, kas būtu piemērojami visā nozarē. Daudzi nozares pārstāvji uzskata, ka vienoti standarti un prasības veicinātu ātrāku un efektīvāku BIM tehnoloģiju ieviešanu, nodrošinot saskaņotību starp dažādiem projekta dalībniekiem.

Aptauja “BIM skaitīšana 2024” norisinājās no 12. maija līdz 12. oktobrim, un tajā piedalījās vairāk nekā 520 respondentu, pārsniedzot 2019. gada aptaujas dalībnieku skaitu. Šis pieaugums norāda uz lielāku nozares ieinteresētību, izpratni par BIM tehnoloģiju nozīmi ikdienas darbā un BIM pielietojumu kopumā.

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Tue, 19 Nov 2024 14:10:51 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Publicēti vadības sistēmu standartu grozījumi</title>
                        <description><![CDATA[Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO) šogad publicējusi vadības sistēmu standartu grozījumus, kas akcentē klimata pārmaiņu jautājumu. Septembrī šo standartu grozījumi publicēti Eiropas standartu grozījumu statusā, attiecīgi LVS tos šobrīd pārņem Latvijā.

Šodien, 31. oktobrī publicēti grozījumi trīs vadības sistēmu standartiem:


	LVS EN ISO 9001:2015/A1:2024 "Kvalitātes vadības sistēmas. Prasības. 1.grozījums: Pārmaiņas darbībās klimata jomā (ISO 9001:2015/Amd 1:2024)",
	LVS EN ISO 45001:2023/A1:2024 "Arodveselības un darba drošības vadības sistēmas. Prasības un lietošanas norādījumi. 1.grozījums: Pārmaiņas darbībās klimata jomā (ISO 45001:2018/Amd 1:2024)"
	LVS EN ISO 22000:2018/A1:2024 "Pārtikas drošuma vadības sistēmas. Prasības jebkurai pārtikas aprites ķēdes organizācijai. 1.grozījums: Pārmaiņas darbībās klimata jomā (ISO 22000:2018/Amd 1:2024)"




Grozījumu mērķis ir nodrošināt, lai organizācijās klimata pārmaiņu jautājumi tiktu ņemti vērā, izstrādājot un ieviešot vadības sistēmu. Tie papildina standarta 4.1. un 4.2. apakšpunktu, taču vispārējās prasības paliek nemainīgas; tās jau ietver nepieciešamību organizācijai apsvērt visus iekšējos un ārējos jautājumus, kas var ietekmēt tās vadības sistēmas efektivitāti. Jaunie papildinājumi klimata pārmaiņas uzsver kā svarīgu ārējo faktoru, kas organizācijām būtu rūpīgi jāizvērtē. Klimata pārmaiņas var atšķirīgi ietekmēt katru vadības sistēmas komponenti, piemēram, ietekme uz kvalitātes vadības sistēmu var ļoti atšķirties no ietekmes uz veselības vai pārtikas drošuma vadības sistēmu.

Jāpiebilst, ka grozījumi visos vadības sistēmu standartos ir identiski.

Tuvākajā laikā tiks pārņemti arī citu vadības sistēmu standartu grozījumi, t. sk. ISO 14001 un ISO 27001. Latviešu valodā tulkotajiem vadības sistēmu standartiem ir plānota arī grozījumu tulkojumu publicēšana.

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Thu, 31 Oct 2024 12:27:40 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Development cooperation project visit to Kyiv</title>
                        <description><![CDATA[From October 19 to 25, 2024, LVS board member Ingars Pilmanis, project manager Kaspars Milaševičs and cooperation partner "Tilde" CEO Artūrs Vasilevskis went on a working visit to Kyiv, Ukraine, continuing to implement the grant project of the Ministry of Foreign Affairs of the Republic of Latvia Support to the National Standardization Institution of Ukraine in the creation of standards translation infrastructure, using effective language technology and automatic translation solutions.

During the working visit, the representatives of Latvia participated in several meetings and working discussions with their Ukrainian colleagues - the Director of the Ukrainian Scientific Research and Training Center for Standardization, Certification and Quality (UkrNDNC) Nataliia Oliinyk, Deputy Director Anton Shchelkunov and Terminology expert Vytal Morhuniuk.

  

 

During the meeting, the activities planned for the project were discussed, including the development of UkrNDNC&#39;s translation processes and the creation of a development road map, the adaptation of the machine translation platform and the collection of necessary data. The parties discussed the steps and tasks of further cooperation to achieve the expected results.

Thanks to the support of the Latvian Embassy, ​​meetings were organized for representatives of the Latvian delegation with representatives of the Kyiv City Council, the Ukrainian Archives, the Directorate for Strategic Planning and European Integration, and the Ministry of Digital Transformation of Ukraine.

 

 

The project aims to identify, collect and process Ukrainian language data (terminology, dictionaries, historical translations), provide support for the creation of a translation process development strategy (road map), as well as develop an AI-based machine translation (MT) solution for the translation of standardization documents.

The project has received funding from the Ministry of Foreign Affairs of the Republic of Latvia development cooperation budget in 2024.

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Tue, 29 Oct 2024 14:32:34 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Attīstības sadarbības projekta vizīte Kijivā</title>
                        <description><![CDATA[No 2024. gada 19. līdz 25. oktobrim darba vizītē Kijivā, Ukrainā devās LVS valdes loceklis Ingars Pilmanis, projektu vadītājs Kaspars Milaševičs un sadarbības partnera “Tilde” valdes priekšsēdētājs Artūrs Vasiļevskis, turpinot īstenot LR Ārlietu ministrijas granta projektu “Atbalsts Ukrainas Nacionālajai standartizācijas institūcijai ar mākslīgā intelektā balstītu automātiskās tulkošanas risinājuma izveidi standartu tulkošanai”.

Darba vizītes laikā Latvijas pārstāvji piedalījās vairākās tikšanās un darba diskusijās ar ukraiņu kolēģiem – Ukrainas Zinātniskās pētniecības un mācību centrs standartizācijas, sertifikācijas un kvalitātes jautājumos (UkrNDNC) direktori Natāliju Olijniku, direktores vietnieku Antonu Ščelkunovu un terminoloģijas ekspertu Vitalu Morhuņuku.

  

 

 

 

 

 

 

 

 

Tikšanās laikā tika apspriestas projektā paredzētās aktivitātes, tostarp UkrNDNC tulkošanas procesu norise un attīstības ceļa kartes izveide, mašīntulkošanas platformas pielāgošana un tai nepieciešamo datu apkopošana. Puses pārrunāja turpmākās sadarbības soļus un uzdevumus paredzēto rezultātu sasniegšanai.

Pateicoties Latvijas vēstniecības atbalstam, Latvijas delegācijas pārstāvjiem tika noorganizētas tikšanās ar Kijivas Domes, Ukrainas Arhīva, Stratēģiskās plānošanas un Eiropas integrācijas direktorāta un Ukrainas Digitālās transformācijas ministrijas pārstāvjiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Projekta mērķis ir izveidot mākslīgā intelektā balstītu mašīntulkošanas risinājumu kā daļu no modernas un efektīvas standartu tulkošanas darba plūsmas, kas veicinās Ukrainas ekonomikas integrāciju Eiropas vienotajā tirgū un kas kalpos kā piemērs ātrai un produktīvai dokumentu tulkošanai, lai sniegtu atbalstu Ukrainas iestāšanās procesam Eiropas Savienībā.

Projekts saņēmis Ārlietu ministrijas finansējumu 2024. gadā no attīstības sadarbības budžeta.

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Tue, 29 Oct 2024 14:20:18 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā publicēta gāzes/gāzapgādes terminu kolekcija</title>
                        <description><![CDATA[Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā publicēta jauna – gāzes un gāzapgādes jomas – saskaņoto terminu kolekcija. Tas ir ar LVS Standartizācijas tehniskās komitejas LVS/STK 1 “Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija” pārstāvjiem saskaņots latviešu valodas terminu saraksts standartam LVS EN ISO 14532:2023 “Dabasgāze. Vārdnīca (ISO 14532:2014)”.

Sarakstā ir 182 šķirkļi ar atbilsmēm latviešu, angļu un franču valodā, kā arī ar definīcijām un atsaucēm uz standartiem.

Portālā jau pieejamas terminu kolekcijas arī ģeotehnikas, zibensaizsardzības un liftu jomās. Turpinās darbs pie jaunu kolekciju izveides.

Kolekcija pieejama šeit: https://termini.gov.lv/kolekcijas/132

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Mon, 28 Oct 2024 10:32:08 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Jaunais energoietaišu tehniskās ekspluatācijas nacionālais standarts: ceļš uz enerģētikas nozares sakārtošanu</title>
                        <description><![CDATA[2024. gada 12. septembrī LVS tika reģistrēta nacionālā energoietaišu tehniskās ekspluatācijas standarta sērija, jeb precīzāk – standarta 6 daļas:


	LVS 1082-1:2024 "Energoietaišu tehniskā ekspluatācija. 1.daļa: Vispārīgās prasības"
	LVS 1082-2:2024 "Energoietaišu tehniskā ekspluatācija. 2.daļa: Elektroiekārtas un ietaises"
	LVS 1082-3:2024 "Energoietaišu tehniskā ekspluatācija. 3.daļa: Elektrostaciju hidroietaises"
	LVS 1082-4:2024 "Energoietaišu tehniskā ekspluatācija. 4.daļa: Elektrostaciju siltumiekārtas un siltumietaises"
	LVS 1082-5:2024 "Energoietaišu tehniskā ekspluatācija. 5.daļa: Energoietaišu operatīvā vadība un operatīvā dokumentācija"
	LVS 1082-6:2024 "Relejaizsardzības un automātikas tehniskā ekspluatācija"


Standartu sērijas izveides rezultātā tiek:


	noteikta kārtība, kādā pieņem ekspluatācijā elektroietaises, elektrostaciju energoietaises un energoiekārtas un kā tās tehniski ekspluatē;
	noteikti pienākumi un atbildība vadītājiem, kuri pārvalda elektroietaises, elektrostaciju energoietaises un energoiekārtas, un personālam – ekspluatācijas un ieregulēšanas darbi norādītajās energoietaisēs;
	noteiktas papildu prasības Būvniecības likumā noteiktā būvniecības procesa kārtībā izbūvēto, pārbūvēto vai atjaunoto būvju, kuru būvniecības procesa kontroli un pieņemšanu ekspluatācijā veic būvvalde, ekspluatācijā pieņemšanas procesam.


Standartus izstrādāja standartizācijas tehniskās komitejas LVS/STK 51 “Elektroenerģētika” eksperti. Lai uzzinātu vairāk par šiem standartiem, uz sarunu aicināju STK pārstāvjus: RTU DITEF Industriālās elektronikas, elektrotehnikas un enerģētikas institūta un LVS/STK 51 priekšsēdētāju Andreju Podgornovu, AS "Latvenergo" standartizācijas un tehnisko normatīvu vadītāju, LVS/STK 51 standarta izstrādes darba grupas vadītāju Jēkabu Novicānu, AS "Augstsprieguma tīkls" Tehniskās ekspluatācijas departamenta vadītāju Rihardu Elmani-Helmani un AS "Sadales tīkls" Regulācijas daļas vecāko regulācijas lietu vadītāju Agri Kurmu.

Kā radās ideja par standarta nepieciešamību?

Standartu sērija nosaka vienotas prasības elektroietaišu un elektrostaciju energoietaišu tehniskajai ekspluatācijai Latvijā un pieņemšanai ekspluatācijā (dokumentācijas apjoms, nepieciešamās pārbaudes, prasības iekārtām u.c.). Latvijā nebija izstrādāts viens konkrēts nacionāla līmeņa normatīvais dokuments / normatīvo dokumentu grupa, kas noteiktu prasības energoietaišu tehniskās ekspluatācijas organizācijai, tāpēc radās nepieciešamība un vēlme sakārtot nozari, kurā mēs paši strādājam. Sapratām, ka sakārtošanas process ir mūsu pašu rokās, tāpēc ieinteresētās puses – lielākie enerģētikas uzņēmumi Latvijā un arī Rīgas Tehniskā universitāte – ieguldīja aktīvu darbu prasību izstrādē.

Par pamatu standartu sērijas izveidei tika ņemts iepriekš izstrādātais un līdz šim enerģētikas nozarē plaši pielietotais Latvijas Elektrotehniskās Komisijas (LEK) energostandarts LEK 002 "Energoietaišu tehniskā ekspluatācija". Līdz šim tas bija kā nozares standarts, kas galvenokārt vēsturiski tika izmantots AS "Augstsprieguma tīkls" un AS "Latvenergo" koncerna ietvaros, kā arī būvspeciālistu sertificēšanas procesā, ko nodrošina sertificēšanas institūcijas, bet pēc izmaiņām standartizācijas likumā nozaru standarti zaudēja savu statusu. Tas deva impulsu pārveidot attiecīgo LEK standartu un pacelt to jaunā – nacionālā standarta – statusā.

Vēlējāmies dalīties ar mūsu pārstāvētajos uzņēmumos uzkrāto pieredzi un zināšanām, lai tās būtu pieejamas citiem elektroenerģētikas nozares ekspertiem un ikvienam interesentam. Turklāt, šī nav pirmā pieredze – LVS/STK 51 “Elektroenerģētika” eksperti savulaik pamatojoties uz energostandartu LEK 025 „Drošības prasības, veicot darbus elektroietaisēs” ir izstrādājuši Ministru Kabineta (MK) noteikumus par obligāti piemērojamo energostandartu, kas nosaka elektroapgādes objektu ekspluatācijas organizatoriskās un tehniskās drošības prasības. Arī LEK 002 sākotnēji bija doma veidot kā MK noteikumus, taču šī ideja vēsturiski bija pati sevi izsmēlusi, tāpēc radās doma veidot to kā nacionālo standartu, precīzāk – standartu sēriju. Standarta statusā saskatām priekšrocības elastīgāk aktualizēt un atjaunināt šo dokumentu.

Standarts tika izveidots vairākās daļās ar domu, lai saturs būtu ērtāk pārskatāms un nepieciešamības gadījumā būtu iespēja pievienot jaunas daļas, piemēram, izveidot atsevišķu sadaļu par elektroenerģijas lietotāju elektroietaišu ekspluatāciju.

Šobrīd ir spēkā Latvijas standarts LVS EN 50110-1 "Elektroietaišu ekspluatācija. 1. daļa: Vispārīgās prasības", kura nosaukums šķiet līdzīgs, tomēr šajā dokumentā ir aprakstītas prasības drošai darba veikšanai, nevis elektroietaišu tehniskās ekspluatācijas organizācijai.

Kā tapa standarts, kādi bija izaicinājumi un kādus resursus tas prasīja?

Aktīvais darbs pie standarta izstrādes prasīja nedaudz vairāk par vienu gadu, organizējot regulāras iesaistīto ekspertu darba sanāksmes, kuru laikā tika veidots un aktualizēts standarta saturs, pārbaudīta tā satura atbilstība citiem nacionālajiem standartiem. Standartu tapšanā atsevišķos specifiskos jautājumos tika iesaistīti arī citi jomas pārzinātāji, tostarp darba kolēģi. Kopumā dokumentu izstrādē piedalījās vairāk nekā 40 nozares eksperti.

STK un citu piesaistīto ekspertu darbs pamatā ir entuziasms, ieguldot lielus laika resursus. Uzņēmumi iespēju robežās sniedz atbalstu, tomēr pamatā viss balstās uz ekspertu iniciatīvu. STK biedri iesaistās arī standartu tulkošanā un tulkoto dokumentu tehniskajā rediģēšanā, lai nodrošinātu kvalitāti, pareizas terminoloģijas lietošanu un tulkojumu konsekvenci. Arī šajā jaunajā standartā ir daudz specifisku nozares terminu, kuriem pievērsām ļoti lielu uzmanību.

Darbu atviegloja tas, ka mums jau bija pamata bāze (LEK 002), bija veikta arī iepriekšēja sagatavošanās un bija skaidra vīzija par sasniedzamo rezultātu. Katra no iesaistītajām pusēm bija ieinteresēta standarta izstrādē, līdz ar to nebija grūti panākt kompromisus. Protams, bija diskusijas, piemēram: kāds būs šī standarta tvērums, uz kurām energoietaisēm tas būs attiecināms un kas būs standarta gala lietotāji. Jāpiezīmē, ka daudz ‘šķēpi tika lauzti’ un risinājumi rasti jau agrāk – LEK 002 redakciju izstrādes laikā, jo laika gaitā mainoties tehnoloģijām notiek arī energoietaišu tehniskās ekspluatācijas principu attīstība.

Mums bija arī diskusijas, cik detalizēta informācija būtu ietverama jaunajā standartā. Centāmies atrast vidusceļu starp vispārīgiem aprakstiem un augstu detalizāciju, kas sastopama LEK standartos. Katrā uzņēmumā iekārtas, to apsekošanas apjomi un ekspluatācijas principi ir atšķirīgi, līdz ar to bija jārod dažādi kompromisi.

Kādus ieguvumus redzat no standarta izstrādes?

Enerģētikas nozarē uz šī standarta, kas agrāk bija LEK, balstās tehniskās ekspluatācijas pamatprincipi. Uz tā pamata tiek organizēta uzņēmumu energoietaišu ekspluatācija, izstrādātas arī dažādas detalizētās iekšējās instrukcijas. Standarta daļas tika veidotas ar domu, lai tās, tāpat kā savulaik LEK 002 energostandarts, tiktu aktīvi izmantotas ikdienas darbā. Tāpēc ieguvēji ir visi lietotāji. Visas 6 standarta daļas ir pieejamas arī LVS tiešsaistes lasītavā sertificētiem būvspeciālistiem.

Standarts veidots tā, lai tas atspoguļotu nacionālās intereses. Tas ir dokuments, uz kuru var veidot atsauci normatīvajos dokumentos, līdz ar to nav nepieciešamības veidot tehniskās specifikācijas, pārrakstot standarta prasības.

Šis standarts palīdzēs arī sagatavot gan jaunos speciālistus, gan uzturēt esošo speciālistu kompetenci. Piemēram, pārstrādājot studiju programmas, ir iespēja atsaukties uz avotiem ar aktuāliem un nozares praksē pielietotiem, nevis vēsturiskiem un novecojušiem dokumentiem.

Kādas ir nākotnes ieceres?

Elektrodrošības un tehniskās ekspluatācijas jomām šobrīd ir radīta minimālā nacionālo prasību bāze, tādēļ turpinājumā nepieciešama izbūves standartu pilnveide. Attiecībā uz energotīkliem, piemēram, gaisvadu līniju vai kabeļlīniju izbūvi, ir virkne LEK energostandartu, kurus arī varētu apvienot un pārstādāt, izveidojot nacionālos standartus.

Pavisam nesen STK pieņēmām lēmumu, kas paredz veidot jaunu darbu grupu priekšizpētei par jauna nacionālā standarta izstrādi attiecībā uz gaisvadu elektrolīnijām maiņspriegumam, kas pārsniedz 1 kV.

Šobrīd gatavojam darba plānu nākamajam gadam. Pārņemot Eiropas standartus nacionālo standartu statusā, vērtējam arī, kurus dokumentus būtu jātulko latviešu valodā. Būtisku darba apjomu LVS/STK 51 “Elektroenerģētika” eksperti iepriekšējos gados veltījuši nacionālā statusā pārņemto Eiropas standartu tulkojumu ekspertīzei.

Noslēgumā

Enerģētika ir tautsaimniecības attīstības mugurkauls, un attīstība prasa sakārtotību un noteiktību – gan likumus un citus normatīvos aktus, gan arī standartus. Neviens mūsu vietā tos nevar uzrakstīt. Tāpēc aicinām arī citus nozares dalībniekus iesaistīties standartizācijā, dalīties ar savām zināšanām, idejām un arī pašiem gūt jaunu pieredzi. Informācijas apmaiņa un diskusijas dod iespēju pilnveidoties pašiem un sniegt ieguldījumu visas nozares attīstībā.

Sīkāka informācija par dalību STK pieejama LVS vietnē, sadaļā ‘Standartizācija’

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Tue, 01 Oct 2024 13:02:11 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Bezmaksas seminārs “Koks būvniecībā” – Latvijas tūre</title>
                        <description><![CDATA[19. septembrī būvspeciālisti aicināti pieteikties bezmaksas semināra programmai par publisko ēku būvniecības labās prakses piemēriem – Latvijas tūrei (Rīga - Valmiera - Lielvārde - Jelgava - Rīga), akcentējot uzmanību uz Latvijas pieredzi koka būvju realizēšanā.

Semināra dalībnieki iegūs Latvijas Arhitektu savienības un Latvijas Būvinženieru savienības kredītpunktus par divu patstāvīgu apmācību programmu (“Koka ēku projektēšana” un “Koka izstrādājumi būvniecībai”) apmeklēšanu vienā dienā.

Seminārā koka būvniecības lektori profesors Dr. sc. ing. Mārtiņš Vilnītis un Dr. arch. Antra Viļuma sniegs zināšanas par koku, tā izstrādājumu daudzveidību ēku celtniecībā kā ilgtspējīgu materiālu un CO2 emisiju piesaistes risinājumu. Savukārt Latvijas koka būvniecības klasteris nodrošinās praktikumu, parādot Latvijas reģionos esošās koka konstrukciju ražotnes, kā arī publisko koka ēku piemērus, izzinot celtniecības un uzturēšanas praktiskos aspektus, kā arī izmaksas.

Reģistrācija: https://forms.gle/ySgPdBFu1B6KuTJ17



 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Mon, 16 Sep 2024 10:43:09 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Bezmaksas semināri par koka izmantošanu būvniecībā ar Latvijas un Igaunijas piemēriem</title>
                        <description><![CDATA[12. un 20. septembrī urbānās attīstības aģentūra “UrbanComm” sadarbībā ar Latvijas koka būvniecības klasteri, Ekonomikas ministriju un LVS aicina piedalīties bezmaksas semināros par ilgtspējīgu būvniecību un CO2 emisiju piesaisti, izmantojot būvniecībā koku.

Dalībniekiem tiek piedāvāta inovatīva pieeja, nodrošinot divu apmācību programmu apgūšanu vienā dienā un akcentējot uzmanību ne tikai uz Latvijas, bet arī Igaunijas pieredzi koka būvju realizēšanā.

Organizatori ir izstrādājuši divus semināru tematiskos virzienus: Latvijas tūri (Rīga – Valmiera – Lielvārde – Jelgava – Rīga) un Latvijas - Igaunijas tūri (Rīga – Lizums – Pelva – Rīga). Katrā no tūrēm dalībniekiem tiek piedāvāts apgūt divas patstāvīgas apmācību programmas, kas katra sastāv no četru akadēmisko stundu ilgas teorētiskās daļas un divu akadēmisko stundu ilgas praktiskās daļas.

 

Tādējādi dalībniekiem dienas laikā būs iespēja apmeklēt vairākas vietas Latvijā un Igaunijā, apskatot labās prakses piemērus un apmainoties ar pieredzi. Savukārt teorijas lekcijas notiks tieši brauciena laikā autobusā, lektoram stāstot par koka izmantošanas būvniecībā aktuālajiem paņēmieniem un problēmjautājumiem informatīvo video materiālu pavadībā.

Atkarībā no apmeklētā semināra tematiskā virziena lektori prof. Dr. sc. ing. Mārtiņš Vilnītis, Dr. arch. Antra Viļuma vai Mg. sc. ing. Edvīns Grants sniegs padziļinātas zināšanas par koku, tā izstrādājumu daudzveidību ēku celtniecībā kā ilgtspējīgu materiālu un CO2 emisiju piesaistes risinājumu. Turklāt par katras programmas apmeklējumu dalībniekiem tiek plānoti Latvijas Būvinženieru savienības un Latvijas Arhitektu savienības prakses kredītpunkti. Līdz ar to, piedaloties gan Latvijas, gan Latvijas - Igaunijas tūrē, var saņemt kredītpunktus par katru no četrām apmācību programmām.

“Koka būvkonstrukciju izmantošana ēku būvniecībā ir ekonomikas un sabiedrības izaugsmes jautājums. Tāpēc apsveicama ir Ekonomikas ministrijas un Latvijas standarta īstenotā iniciatīva rīkot semināru ciklu par koka būvkonstrukciju projektēšanu un koka būvju būvniecības risinājumiem. Semināros apskatīsim gan aktuālās zināšanas un labās prakses piemērus, gan diskutēsim par izaicinājumiem ar jomas ekspertiem,” skaidro Gvido Princis, arhitekts un pilsētplānotājs, urbānās attīstības aģentūras “UrbanComm” valdes priekšsēdētājs un Rīgas pilsētas arhitekts 2012.–2022. gadā.

“Koka būvniecības praktikumu ideja ir pievērst speciālistu uzmanību mūsdienu koka būvniecības risinājumiem un iespējām, lai Latvijas kokapstrādātāju un koka būvnieku veikums kalpotu ne tikai zviedru, britu, norvēģu un citu ārvalstu pilsoņu labklājībai, bet, lai beidzot arī mums pašiem Latvijā būtu iespēja dzīvot, strādāt un atpūsties skaistās, izturīgās un drošās Latvijas koka ēkās,” uzsver Latvijas koka būvniecības klastera izpilddirektors Kristaps Ceplis.

Kopumā tiek plānoti pieci vienas dienas semināri. Dalībnieki tiek aicināti pieteikties semināriem urbānās attīstības aģentūras “UrbanComm” Facebook lapā, izmantojot reģistrēšanās saites:


	Latvijas tūre (Rīga – Valmiera – Lielvārde – Jelgava – Rīga)


Datums: 2024. gada 12. septembris

Izbraukšanas un atgriešanās vieta: Stacijas laukums, Rīga
Programmas: “Koka ēku projektēšana” un “Koka izstrādājumi būvniecībai”
Lektori: Dr. arch. Antra Viļuma / Prof. Dr. sc. ing. Mārtiņš Vilnītis un biedrības “Latvijas koka būvniecības klasteris” izpilddirektors Kristaps Ceplis
Reģistrācija: https://forms.gle/UtNzmbRVm8i6utPH7


	Latvijas - Igaunijas tūre (Rīga – Lizums – Pelva – Rīga)


Datums: 2024. gada 20. septembris

Izbraukšanas un atgriešanās vieta: Stacijas laukums, Rīga
Programmas: “Ilgtspējīga būvniecība un CO2 emisiju piesaiste” un “Koka būvkonstrukciju īpašības un izvirzītās pamatprasības”
Lektori: Mg. sc. ing. Edvīns Grants / Prof. Dr. sc. ing. Mārtiņš Vilnītis
Reģistrācija: https://forms.gle/FZ221bJDpaXx7MAr6

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Thu, 05 Sep 2024 11:04:17 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>LVS starts a development cooperation project with colleagues from Ukraine</title>
                        <description><![CDATA[From August 21 to 30, 2024, representatives of the Ukrainian Scientific Research and Training Center for Standardization, Certification and Quality Problems (UkrNDNC) visited Riga, launching the grant project of the Ministry of Foreign Affairs of the Republic of Latvia Support to the National Standardization Institution of Ukraine in the creation of standards translation infrastructure, using effective language technology and automatic translation solutions in cooperation with the language technology company "Tilde".

The goal of the project is to create a neural machine translation infrastructure to meet the demand for translations of standards into Ukrainian and to support Ukraine&#39;s accession to the European Union.

During the working visit, Director of UkrNDNC Nataliia Oliinyk, Deputy Director Anton Shchelkunov and Head of International Relations Department Ganna Martynenko got acquainted with LVS operational, standardization, quality management, IT system, and translation processes.

  

 

 

 

 

 

 

 

 

While visiting the language technology company "Tilde", its Chairman of the Board Artūrs Vasilevskis and Business Development Director Kaspars Kauliņš presented the company and its technology solutions, as well as presented the standard translation workflow model that will be developed for the needs of UkrNDNC.

The guests of Ukraine visited also the Ministry of Foreign Affairs of the Republic of Latvia, where they were received by the Director General of Bilateral Relations, Katrīna Plātere, with her colleagues. During the meeting, Ukrainians were thanked for their courage and heroism in defending the freedom of Ukraine and the whole of Europe, as well as assurances to continue providing all possible support, including Ukraine&#39;s progress towards joining the European Union. The Ukrainian representatives, in turn, thanked for the support provided and the opportunity to take over the experience of Latvian colleagues and modernize work processes with the help of this grant project.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

In the continuation of the visit, UkrNDNC representatives together with LVS colleagues participated in the Baltic Standards Forum, which was organized by the Polish National Standardization Institution (PKN). This gave the Ukrainian colleagues the opportunity to gain experience not only from Latvia, but also from Lithuania, Estonia and Poland in standardization work, including the management of standards translation processes.

The project aims to identify, collect and process Ukrainian language data (terminology, dictionaries, historical translations), provide support for the creation of a translation process development strategy (road map), as well as develop an AI-based machine translation (MT) solution for the translation of standardization documents.

The project has received funding from the Ministry of Foreign Affairs of the Republic of Latvia development cooperation budget in 2024.

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Wed, 04 Sep 2024 10:02:50 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Representatives of Baltic standardization institutions meet at a forum in Poland</title>
                        <description><![CDATA[On August 29, 2024, representatives of the national standardization institutions of Latvia, Lithuania, Estonia and Poland met in Bialystok, Poland, at the annual Baltic Standards Forum (BSF). The forum, which has been held for the 24th year, was organized by the Polish National Standardization Institution (PKN), which is celebrating its 100th anniversary this year.

The special guests of the forum were the director of the National Standardization Institution of Ukraine (UkrNDNC) Natalia Oliinyk and the head of the international relations department Hanna Martynenko, who thanked for the support, cooperation and opportunities to expand it in the future.

  

 

 

 

 

 

 

 

Directors of standardization institutions presented their achievements during the previous year at the forum and shared their plans and ideas for the future. In the following, the participants discussed and worked in management, standardization, IT and sales/marketing working groups.

Activities of technical committees, standards translation solutions, the impact of the EU court ruling on the standardization system, educational activities, use of AI tools and other topics were discussed during the forum.

LVS was represented at the forum by Board Member Ingars Pilmanis, Deputy Head of Standardization Department Reinis Rozenbergs, Head of Information and Marketing Department Aldis Bondars, Project Manager Kaspars Milaševičs and Standards Translator Andris Pļavnieks.

The purpose of the annual forum is to share experiences and exchange ideas for overcoming common challenges and implementing new initiatives.

 ]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Wed, 04 Sep 2024 09:59:26 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>LVS uzsāk attīstības sadarbības projektu ar kolēģiem no Ukrainas</title>
                        <description><![CDATA[No 2024. gada 21. līdz 30. augustam Rīgā viesojās Ukrainas Zinātniskās pētniecības un mācību centrs standartizācijas, sertifikācijas un kvalitātes jautājumos (UkrNDNC) pārstāvji, uzsākot LR Ārlietu ministrijas granta projekta “Atbalsts Ukrainas Nacionālajai standartizācijas institūcijai ar mākslīgā intelektā balstītu automātiskās tulkošanas risinājuma izveidi standartu tulkošanai” īstenošanu sadarbībā ar SIA “Tilde”.

Projekta mērķis ir izveidot mākslīgā intelektā balstītu mašīntulkošanas risinājumu kā daļu no modernas un efektīvas standartu tulkošanas darba plūsmas, kas veicinās Ukrainas ekonomikas integrāciju Eiropas vienotajā tirgū un kas kalpos kā piemērs ātrai un produktīvai dokumentu tulkošanai, lai sniegtu atbalstu Ukrainas iestāšanās procesam Eiropas Savienībā.

Darba vizītes laikā UkrNDNC direktore Natālija Olijnika, direktores vietnieks Antons Ščelkunovs un starptautisko attiecību nodaļas vadītāja Hanna Martinenko iepazinās ar LVS darbību, standartizācijas, kvalitātes pārvaldības, IT sistēmas un tulkošanas procesiem un standartu tulkošanas pieredzi, izmantojot automātiskās tulkošanas risinājumus.

  

 

 

 

 

 

 

 

 

Viesojoties valodu tehnoloģiju kompānijā “Tilde”, tās valdes priekšsēdētājs Artūrs Vasiļevskis un biznesa attīstības direktors Kaspars Kauliņš iepazīstināja ar kompānijas darbību un tehnoloģiju risinājumiem, kā arī prezentēja standartu tulkošanas darba plūsmas modeli, kas tiks izstrādāts UkrNDNC vajadzībām.

Ukrainas viesi apmeklēja arī Ārlietu ministriju, kur viņus uzņēma divpusējo attiecību vadītāja Katrīna Plātere ar kolēģiem. Tikšanās laikā ukraiņiem tika veltīta pateicība par viņu drosmi un varonību, aizstāvot Ukrainas un visas Eiropas brīvību, kā arī apliecinājumi turpināt sniegt visu iespējamo atbalstu, tostarp Ukrainas virzībai uz iestāšanos Eiropas Savienībā. Ukraiņu pārstāvji savukārt pateicās par sniegto atbalstu un iespēju ar šī granta projekta palīdzību pārņemt Latvijas kolēģu pieredzi un modernizēt darba procesus.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vizītes turpinājumā UkrNDNC pārstāvji kopā ar LVS kolēģiem piedalījās Baltijas standartu forumā (BSF), kuru organizēja Polijas nacionālā standartizācijas institūcija (PKN). Tas ukraiņu kolēģiem deva iespēju gūt ne tikai Latvijas, bet arī Lietuvas, Igaunijas un Polijas pieredzi standartizācijas darbā, tostarp arī standartu tulkošanas procesu pārvaldībā.

Projektā paredzēts veikt ukraiņu valodas datu (terminoloģija, vārdnīcas, vēsturiskie tulkojumi) apzināšanu, apkopošanu un apstrādi, sniegt atbalstu tulkošanas procesu attīstības stratēģijas jeb ceļa kartes izveidei, kā arī izstrādāt mākslīgajā intelektā (MI) balstītu mašīntulkošanas (MT) risinājumu standartizācijas dokumentu tulkošanai.

Projekts saņēmis Ārlietu ministrijas finansējumu 2024. gadā no attīstības sadarbības budžeta.

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Wed, 04 Sep 2024 09:43:53 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Baltijas standartizācijas institūciju pārstāvji tiekas forumā Polijā</title>
                        <description><![CDATA[2024. gada 29. augustā Bialistokā, Polijā tikās Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas nacionālo standartizācijas institūciju pārstāvji ikgadējā Baltijas standartu forumā (BSF). Forumu, kurš notiek jau 24. gadu, organizēja Polijas nacionālā standartizācijas institūcija (PKN), kas šogad svin savas pastāvēšanas 100-gadi.

Foruma īpašie viesi bija Ukrainas nacionālās standartizācijas institūcijas (UkrNDNC) direktore Natālija Olijnika un starptautisko attiecību nodaļas vadītāja Hanna Martinenko, kas pateicās par līdzšinējo atbalstu, sadarbību un iespējām nākotnē to paplašināt.

  

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Standartizācijas institūciju vadītāji forumā prezentēja paveikto iepriekšējā gada laikā un dalījās ar nākotnes plāniem un iecerēm. Turpinājumā dalībnieki diskutēja un darbojās vadības, standartizācijas, IT un pārdošanas / mārketinga darba grupās.

Forumā tika apspriesti tehnisko komiteju darbības, standartu tulkošanas risinājumu, ES tiesas sprieduma ietekmes uz standartizācijas sistēmu, izglītības aktivitāšu, mākslīgā intelekta rīku izmantošana un citi temati.

LVS forumā pārstāvēja valdes loceklis Ingars Pilmanis, standartizācijas nodaļas vadītāja vietnieks Reinis Rozenbergs, informācijas un mārketinga nodaļas vadītājs Aldis Bondars, projektu vadītājs Kaspars Milaševičs un standartu tulkotājs Andris Pļavnieks.

Ikgadējā foruma mērķis ir dalīšanās ar pieredzi un ideju apmaiņa kopīgo izaicinājumu pārvarēšanai un jaunu iniciatīvu īstenošanai.

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Tue, 03 Sep 2024 16:14:42 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Bezmaksas kursi būvspeciālistiem</title>
                        <description><![CDATA[Būvspeciālisti aicināti pieteikties bezmaksas kursiem par koka būvkonstrukciju projektēšanu un būvniecības risinājumiem, ko organizē SIA "UrbanComm" sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, LVS, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas koka būvniecības klasteri.

Speciālisti var izvēlieties sev ērtāko semināru kursu norises laiku un vietu:


	23. augustā Liepājā: “Ilgtspējīga būvniecība un CO2 emisiju piesaiste”, reģistrācija: https://forms.gle/Cmoc9TAQ3ATVJqyX6
	28. augustā Cēsu novadā: “Koka izstrādājumi būvniecībai”, reģistrācija: https://forms.gle/dFgkE1ryLvGSLUvNA
	30. augustā Krāslavas novadā: “Koka izstrādājumi būvniecībai”, reģistrācija: https://forms.gle/pGx64a1ToXJPHSeF9
	13. septembrī Ogrē: “Ilgtspējīga būvniecība un CO2 emisiju piesaiste”, reģistrācija: https://forms.gle/jtwN4X46e8dRTQUx9


Kursu lektori – profesors Dr. sc. ing. Mārtiņš Vilnītis, Dr. arch. Antra Viļuma, Mg. sc. ing. Edvīns Grants – sniegs zināšanas par koku, tā izstrādājumu daudzveidību publisko ēku celtniecībā kā ilgtspējīgu materiālu un CO2 emisiju piesaistes risinājumu.

Latvijas koka būvniecības klasteris nodrošinās praktikumu, ļaujot iepazīt Latvijas reģionos esošās koka konstrukciju ražotnes un publisko koka ēku piemērus, kā arī izzināt celtniecības un uzturēšanas praktiskos aspektus un izmaksas.

  

 

 

 

 

 

 

Semināru apmeklētāji iegūs Latvijas Arhitektu savienības un Latvijas Būvinženieru savienības kredītpunktus.

Kursi tiek rīkoti SIA “Latvijas standarts” iepirkumā “Apmācību semināru par koka būvkonstrukciju projektēšanu un koka būvju būvniecības risinājumiem izstrāde, organizēšana un norises nodrošināšana”, ID nr. LVS 2024/2.
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Tue, 20 Aug 2024 13:38:43 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Rīgas Dzemdību nams: kukuļdošanai medicīnā nav vietas</title>
                        <description><![CDATA[Valdes priekšsēdētāja Santa Markova
Kvalitātes un risku vadības daļas vadītāja Andija Logina

 

Lūdzu, pastāstiet par Rīgas Dzemdību namu!

Rīgas Dzemdību nams ir valstī lielākā un modernākā iestāde ar 75 gadus lielu pieredzi dzemdību palīdzības un perinatālās aprūpes jomā. Tajā ik gadu piedzimst aptuveni trešā daļa no visiem Latvijā dzimušajiem bērniem.

Medicīniskā palīdzība tiek nodrošināta atbilstoši pierādījumos balstītām vadlīnijām un starptautiskiem kvalitātes standartiem. Atbilstoši mūsdienīgai labajai praksei tiek īstenota uz pacientu vērsta un ģimeni iesaistoša aprūpe.

Rīgas Dzemdību namā ir augstākās klases ultrasonogrāfijas aprīkojums un labiekārtotas, modernas dzemdību istabas, jaunajām ģimenēm izveidota individuāla, mājīga vide un dzemdību aprūpē iesaistītajiem speciālistiem – labi darba apstākļi un iespēja nodrošināt kvalitatīvu dzemdību aprūpi.

Kā sākās jūsu ceļš procesu un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā?

Lai saviem klientiem un pacientiem nodrošinātu pēc iespējas augstākas kvalitātes pakalpojumus, Rīgas Dzemdību namā ir noteikti augsti aprūpes standarti. Iestādes darbība pastāvīgi tiek attīstīta, gan uzturot un paaugstinot personāla kvalifikāciju, gan ieviešot mūsdienīgas tehnoloģijas un inovatīvus darba risinājumus. Organizācijas stratēģijā ir paredzēts pilnveidot pārvaldības procesus, tāpēc nepārtraukti skatāmies, ko varam uzlabot.

Jau kopš 2011. gada mums ir starptautiski sertificēta pamatdarbības joma "Grūtnieču, dzemdētāju, nedēļnieču un jaundzimušo veselības aprūpe". 2022. gadā Rīgas Dzemdību nams uzsāka integrētās kvalitātes vadības sistēmas izveidi, kas ietver 5 vadības sistēmas atbilstoši starptautisko standartu prasībām:


	Kvalitātes pārvaldības sistēmas - ISO 9001:2015,
	Vides pārvaldības sistēmas - ISO 14001:2015,
	Arodveselības un darba drošības pārvaldības sistēmas - ISO 45001:2018,
	Energopārvaldības sistēmas - ISO 50001:2018,
	Kukuļošanas apkarošanas pārvaldības sistēmas - ISO 37001:2016.


Saņemtie sertifikāti ir būtisks apliecinājums organizācijas darbības augstajai kvalitātei. Dzemdību namam ir svarīga ilgtspējīga attīstība – tā ir gan kvalitatīvu pakalpojumu uzturēšana, gan rūpes par darbinieku darba drošību un profesionālo izaugsmi, gan arī atbildīga un ilgtspējīga attieksme pret apkārtējo vidi.

Tā kā Latvijā nav obligāta noteikts valsts finansējuma saņēmējiem ieviest pretkorupcijas pārvaldības sistēmas saskaņā ar starptautisko standartu prasībām, mēs nolēmām paši ieviest šo standartu. Veicām priekšauditu un uz esošās pretkorupcijas politikas un plāniem sākām veidot savu pārvaldības sistēmu.

Kādi bija būtiskākie izaicinājumi?

Mēs bijām pirmie medicīnas jomā un pirmie pašvaldību sektorā, kas ieviesa šo standartu. Līdz ar to nebija daudz avotu, kur smelties pieredzi. Paši lasījām standartu, veidojām sistēmu. Sertifikāciju veica lietuviešu auditors no uzņēmuma “BM Certification”, jo Latvijā šādu pakalpojumu neviens nepiedāvāja. Sākotnēji no darbiniekiem bija liela pretestība. Jo īpaši tad, kad uzzināja, ka auditors būs ārvalstnieks. Lielas bažas bija par komunikāciju svešvalodā specifiskā jomā un tulkošanas iespējām. Darbinieki varēja izvēlēties lietot angļu vai krievu valodu, un rezultātā viss notika veiksmīgi.

Tā kā pārvaldības sistēmu standartiem pamata bāze ir identiska, tad visas ieviestās procedūras ir integrētas vienotā sistēmā. Mums ir izveidota viena rokasgrāmata. Darbinieki ir pieraduši pie esošo procesu organizēšanas kārtības, paši labprāt iesaistās. Esam ieviesuši arī kvalitātes pilnveidošanas plānu katram gadam.

Ļoti svarīgs ir skaidrojošais un izglītojošais darbs, lai veicinātu izpratni un iesaisti. Sākotnējā dabiskā reakcija ir atgrūšana, jo darbinieks to neuztver kā sava pamatdarba sastāvdaļu. Tāpēc ir nepieciešams atrast pareizo pieeju, lai izskaidrotu, kāpēc nepieciešama, piemēram, procesu dokumentēšana. Regulārs skaidrojošais darbs un iekšējā komunikācija ir ļoti svarīga ikdienas darba sastāvdaļa, kas ar laiku kļūst par pašsaprotama un pierasta.

Kā vērtējat situāciju ar kukuļdošanu jeb ‘pateicībām’ medicīnā Latvijā?

Par korupciju runājot, Latvijā diemžēl no iepriekšējās sistēmas pārmantota, zināmā mērā pat tradīcija ir pateikties ārstiem par viņu darbu. Mēs vēlamies izskaust šo ‘pateicību’ praksi un mērķtiecīgi pie tā strādājam ikdienā. Mēs arī aktīvi cīnāmies par valsts finansētu pakalpojumu nodrošināšanu, lai ārstiem, aprūpes personālam un pārējam personālam varētu samaksāt pienācīgu atalgojumu, lai nebūtu jāstrādā vairākās darba vietās un lai personāls varētu strādāt drošā vidē. Uzskatām, ka dzemdību palīdzība ir pakalpojums, par kuru pacientiem nebūtu jāmaksā.

Kā praksē tiek īstenota cīņa ar korupciju?

Cenšamies arī izglītot sabiedrību un aicinām pateicības un labos vārdus paust sociālajos tīklos vai mutiski, bet ne ar ‘dāvanām’. Saziņai ar pacientiem un apmeklētājiem esam izveidojuši plakātus, ko izvietojam publiskās vietās.



 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Klientiem ir nodrošināta iespēja paust savus novērojumus, ieteikumus vai kritiku, atstājot savus vēstījumus dzemdību nama telpās publiski pieejamajās ziņojumus kastītēs.

Attiecībā uz sadarbību ar trešajām pusēm, esam pārņēmuši idejas no citiem kolēģiem un uzņēmumiem un izstrādājuši sadarbības politiku – godīgas komercprakses principus. Par to mēs informējam visus sadarbības partnerus, pievienojot šos principus līgumiem. Ar tiem, kas nepiekrīt, mēs sadarbību neveidojam.

Kādi, jūsuprāt, ir lielākie ieguvumi no pārvaldības sistēmu standartu ieviešanas?

Darbiniekam no malas var šķist nesaprotami, kāpēc vajadzīgi visi šie kontroles un uzraudzības pasākumi. Standarti un sertifikācija viennozīmīgi palīdz sakārtot darba procesus, palīdz identificēt trūkumus un jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi. Tuvākajā laikā plānojam pilnveidot iekšējās auditēšanas procedūras. Tāpat plānots sakārtot citas darbības jomas.

Labi darbojas anonīmās ziņošanas iespējas. Mums ir sešas iekšējās ziņošanas sistēmas, ko nosaka arī standartu prasības. Darbinieki var ziņos trauksmes celšanas situācijās vai jebkuros citos gadījumos, kad redz nepieciešamību. Sākotnēji tas attiecās tikai uz pacientu drošības gadījumiem. Šobrīd darbinieki var ziņot par jebkuru situāciju, kas tiem šķiet uzlabojama. Šī sistēma darbojas ļoti labi, procedūras ir izveidotas saprotami, esam izskaidrojuši darbiniekiem gan procesu, gan mērķus, kāpēc šāda ziņošanas sistēma ir ieviesta.

Pateicoties standartam, vairāk uzmanības esam sākuši pievērst arodveselības un darba drošības jautājumiem. Obligātās veselības pārbaudes tagad veicam katru gadu, ņemot vērā arī risku specifiku medicīnā. Sākumā, kā ierasts, bija liela pretestība un neizpratne, kāpēc pārbaudes nepieciešamas tik bieži. Tagad jau darbinieki saprot, ka tā ir iespēja, kas zināmā mērā sniedz drošību, jo ir bijuši arī gadījumi, kad tiek atklātas nopietnas saslimšanas agrīnā stadijā.

Ieguvumiem ir ne vien sociāls, bet arī materiāls raksturs. Pateicoties energopārvaldības sistēmu standartam, mums izdodas ietaupīt uz energoresursu patēriņu. To palīdz īstenot gan iekārtu energoefektivitātes un zaļā iepirkuma prasības, gan saules paneļi uz jumta. Plānojam to vēl uzlabot ar siltināšanas projektiem.

Kā standartu ieviešana palīdz radīt pārmaiņas, attīstību un izaugsmi?

Lai gan standartu ieviešana un attiecīgi organizācijas darbības pilnveidošana nav ātrs process, ieguvumi noteikti atsver ieguldījumus. Ejot soli pa solim, mēs transformējam savu vidi, mainām kolektīvo apziņu un pieradinām pie pārmaiņām, kas vērstas uz uzlabojumiem. Ja sākumā darbinieki neizprata, kāpēc, piemēram, atkritumi ir jāšķiro, tad tagad paši nāk un prasa, kāpēc vienā vai otrā vietā vēl nav ieviesta dalītā atkritumu vākšana.

Saskaņā ar standartu darbiniekus nepieciešams apmācīt. Dzemdību namā ir vairāk nekā 400 darbinieku. Tas ir liels skaits, turklāt augstākā korupcijas riska darbiniekiem nepieciešamas padziļinātās apmācības. Ārējie mācību pakalpojumi veidotu lielas izmaksas, tāpēc mācību materiālus un testus veidojām paši. Tie darbiniekiem ir pieejami digitālā formātā un izvietoti iekšējā tīklā.

Standartu ieviešana ir ļoti vērtīga pieredze. Ja tā ir kā obligāta prasība, tad parasti tas pārvēršas par formālu procesu. Mēs to darījām pēc savas iniciatīvas un pēc būtības, tāpēc redzam un baudām ieguvumus. Šādi mēs demonstrējam savu pieeju un vērtības, un tas ļoti pozitīvi iespaido arī organizācijas iekšējo kultūru.

Mūsu panākumi pārvaldības procesu sakārtošanā ir atzinīgi novērtēti arī no mūsu augstākajām pārvaldes institūcijām. Ar savu pieredzi un labo praksi labprāt dalāmies ar citiem, jo sistēmas sakārtošanā un pārvaldības uzlabošanā būtisks ir katra ieguldījums.

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Wed, 07 Aug 2024 12:45:14 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Jauns Latvijas standarts LVS 1078:2024 par ēku būvniecības klasifikācijas sistēmu ietvaru</title>
                        <description><![CDATA[11. jūlijā publicēts jaunais Latvijas standarts LVS 1078:2024 “Ēku būvniecības klasifikācijas sistēmas ietvars”. Dokuments izstrādāts ar mērķi uzlabot informācijas pārvaldību būvniecības procesā, un tas ir būtisks solis būvju informācijas modelēšanas (BIM) īstenošanai Latvijā. Standarta ieviešana nodrošinās efektīvāku, caurspīdīgāku un pārskatāmāku būvniecības procesu Latvijā, veicinot modernu un ilgtspējīgu būvniecības praksi.

Būvniecības klasifikācijas sistēma ir kritiska efektīvai informācijas pārvaldībai, īpaši ņemot vērā pieaugošo būvprojektu sarežģītību un datu apjomu, kas nepieciešami procesu automatizācijai un informētu lēmumu pieņemšanai visā būvaktīva dzīves ciklā, tai skaitā ēku apsaimniekošanā un uzturēšanā. Jaunais standarts sniedz sekojošas būtiskas priekšrocības:


	vienota pieeja būvniecības apjomu un izmaksu strukturēšanai;
	iespēja salīdzināt tāmes;
	BIS (Būvniecības informācijas sistēmas) datu ievades un apstrādes atvieglošana;
	būvniecības procesa caurskatāmības un publisko piedāvājumu salīdzināmības nodrošināšana;
	potenciāli negodprātīgas prakses iespēju mazināšana.


Standarta izstrāde tika veikta Latvijas standartizācijas tehniskajā komitejā LVS/STK 30 “Būvniecība”, un tajā piedalījās nozares profesionāļi un pārstāvji no valsts un nevalstiskajām organizācijām. Standartā iekļauts arī “A pielikums. Klases un kodi”, kurā ietverta klasifikācijas shēma, klases un to kodifikācija, lietošanas pamatprincipi un paraugi.

Šīs klasifikācijas sistēmas pamatā ir starptautiskais standarts ISO 12006-2:2015, kas nosaka ietvaru būvētās vides klasifikācijas sistēmu izstrādei. Tas nosaka ieteicamo klasifikācijas tabulu nosaukumu kopu informācijas objektu klašu diapazonam, ņemot vērā formas vai funkcijas definīcijas. Standarts izstrādāts ar galveno uzsvaru uz ēku klasificēšanu, bet tas piedāvā iespēju to pielāgot arī infrastruktūras projektos.

Klasifikācijas sistēmas veidojošie principi ietver:


	prioritāra orientācija uz ēku klasificēšanu;
	klasifikācijas secības veidošana, ņemot vērā būvniecības procesu loģisko secību;
	nepāra skaitļu izmantošana klasifikācijas kodos, lai nodrošinātu iespēju nākotnē pievienot jaunus ierakstus;
	būvelementu sistēmu klasifikācija, ietverot kompleksus risinājumus, kas sastāv no vairākiem produktiem;
	inženiertīklu robežu noteikšana, atdalot iekšējos un ārējos inženiertīklus.


Standartu var iegādāties LVS e-veikalā, kā arī tas ir pieejams tiešsaistes standartu lasītavā sertificētiem būvspeciālistiem.

Ar standartiem bez maksas var iepazīties Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (Mūkusalas ielā 3) un LVS birojā (iepriekš piesakoties).

Papildu informācija: standard@lvs.lv

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Fri, 12 Jul 2024 10:09:15 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Nacionālā standarta statusā reģistrēts 1. Eirokodeksa standarts LVS EN 1991-2</title>
                        <description><![CDATA[9. maijā nacionālā standarta statusā tika reģistrēts standarts LVS EN 1991-2:2024 “1.Eirokodekss: Iedarbes uz konstrukcijām. 2.daļa: Satiksmes slodzes tiltiem un citām inženierbūvēm”. Līdz ar to ir atcelts standarts LVS EN 1991-2:2004 “1.Eirokodekss: Iedarbes uz konstrukcijām. 2.daļa: Satiksmes slodzes tiltiem”, kā arī tā tulkojums, koriģējumi un nacionālais pielikums.

Vēršam uzmanību uz to, ka standartu lietošana ir brīvprātīga, ja vien to (arī atcelto redakciju) obligātu piemērošanu nenosaka normatīvie akti. Saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 203-15, LBN 204-14, LBN 205-15, LBN 206-14, LBN 207-15, LBN 212-15 un LBN 213-15 piemērojamo standartu sarakstiem konstrukciju projektēšana Latvijā joprojām veicama saskaņā ar standartizācijas dokumentiem LVS EN 1991-2:2004, LVS EN 1991-2:2004/AC:2013 un LVS EN 1991-2:2004/NA:2020.

Savukārt, tikko reģistrētā standarta LVS EN 1991-2 jaunā redakcija nav piemērojama projektēšanā līdz brīdim, kad tā tiks norādīta Latvijas būvnormatīvu piemērojamo standartu sarakstos (skat. Eirokodeksu, to tulkojumu un nacionālo pielikumu sarakstu).

Lai laikus iepazītos ar jauno dokumentu, to jau tagad ir iespējams iegādāties LVS e-veikalā, kā arī tas ir pieejams tiešsaistes standartu lasītavā sertificētiem būvspeciālistiem.

Ar standartiem bez maksas var iepazīties Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (Mūkusalas ielā 3) un LVS birojā (iepriekš piesakoties).

Plašāka informācija par Eirokodeksu otrās paaudzes standartiem un to pārņemšanu nacionālajā līmenī pieejama LVS vietnē, sadaļā Eirokodeksi.

 

 

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Mon, 13 May 2024 10:27:33 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Latviešu valodā pieejams standarts par cilvēkresursu vadību – dažādību un iekļaušanu</title>
                        <description><![CDATA[LVS standartizācijas tehniskā komiteja LVS/STK 10 “Kvalitātes pārvaldība” sagatavojusi starptautiskā standarta “Cilvēkresursu vadība. Dažādība un iekļaušana (ISO 30415:2021)” tulkojumu latviešu valodā.

Standarts sniedz norādījumus par dažādības un iekļaušanas jautājumiem, un tā mērķauditorija ir vadības institūcijas, vadītāji, darbinieki un citas iesaistītās puses. Dokuments ir paredzēts piemērošanai visu veidu organizācijām neatkarīgi no to lieluma, veida, darbības jomas, nozares vai izaugsmes pakāpes.

Standartā ir izklāstīti galvenie dažādības un iekļaušanas priekšnosacījumi, saistītā atbildība un pienākumi, ieteicamās darbības, kā arī ieteiktie pasākumi un iespējamie rezultāti. Tajā tiek atzīts, ka katra organizācija ir atšķirīga, un lēmumu pieņēmējiem ir jānosaka vispiemērotākā pieeja dažādības un iekļaušanas integrēšanai organizācijā, pamatojoties uz organizācijas kontekstu un jebkādiem iespējamiem izaicinājumiem.

Šajā dokumentā nav aplūkoti īpašie aspekti, kas saistīti ar attiecībām ar arodbiedrībām, darbinieku padomēm, vai atbilstību konkrētām valstīm, juridiskām prasībām vai tiesvedību.

Standarts sniedz atbalstu ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā:
- Nr. 5 “Dzimumu līdztiesība”
- Nr. 8 “Cienīgs darbs un ekonomiskā izaugsme”
- Nr. 10 “Mazināta nevienlīdzība”

Standarts pieejams LVS e-veikalā.

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Fri, 26 Apr 2024 16:54:11 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Ēnu diena LVS</title>
                        <description><![CDATA[4. aprīlī visā Latvijā norisinās skolēnu karjeras izglītības akcija "Ēnu diena", tajā iesaistījās arī "Latvijas standarts" (LVS). Rīgas Teikas vidusskolas 12. klases skolniece Elizabete Elīza Mārtinsone viesojās LVS birojā, kur tika iepazīstināta ar uzņēmuma darbību, darba procesiem, pakalpojumiem un speciālistu darbu. Tikšanās laikā Elizabete &#39;ēnoja&#39; projektu vadītāju, vērojot un padziļinātāk uzzinot par amata pienākumiem un ikdienas darbu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

E.E.Mārtinsone vēlas iepazīt dažādas profesijas, lai pēc skolas beigšanas izdarītu piemērotāko karjeras izvēli. Novēlam panākumus un izdošanos ieceru piepildīšanā!

Ēnu diena ir "Junior Achievement" karjeras izglītības programma 1.-12. klašu skolēniem, kurā tie iepazīstas ar interesējošās profesijas pārstāvja darba ikdienu. Ēnu dienas mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar dažādu profesiju un nozaru prasībām, lai palīdzētu jauniešiem izvēlēties profesiju un atbilstoši sagatavotos darba tirgum.

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Thu, 04 Apr 2024 15:38:25 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Pieredzes stāsts: standartu būtība ir uzlabot dzīves kvalitāti</title>
                        <description><![CDATA[

 

 

 

 

 

Ilmārs Bode

LVS/STK 1 “Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija” priekšsēdētājs, LVS/DG 1 loceklis
AS “Rīgas siltums” tehniskais eksperts
LZA Terminoloģijas komisijas loceklis, Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas terminoloģijas apakškomisijas priekšsēdētājs
RTU Būvniecības fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju institūta asociētais profesors
LSGŪTIS Būvspeciālistu sertificēšanas centra padomes priekšsēdētāja p.i., eksperts


Ņemot vērā manu augstāko juridisko un inženierzinātņu izglītību un pieredzi siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju jomās, redzu nepieciešamību sakārtot Latvijas Republikā enerģētikas jomu ar standartu palīdzību, jo tā ir atbilstoša prakse visā Eiropā un pasaulē. Ar LVS sadarbojos jau vairāk nekā 10 gadus. Sāku kā eksperts tehniskajā komitejā LVS/STK 1 “Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija”, šobrīd esmu tās vadītājs.

Komitejā gadā izstrādājam vidēji 5 līdz 6 standartus. Gāzes jomā standartizācijas darbs jau gandrīz pabeigts, šobrīd komiteja nodarbojas ar standartu izstrādi siltumapgādes un ūdens jomā. Komiteja darbojas aktīvi, tajā regulāri piesakās jauni biedri. Atsevišķi biedri arī aktīvi darbojas Eiropas standartizācijas (CEN) komitejās, kas dod iespēju arī pērējiem komisijas locekļiem uzzināt jaunāko informāciju par standartu izstrādi. Darbs tehniskajā komitejā dod iespēju sekot līdzi pasaules jaunākajām tehnoloģijām nozarē un ieviest tās arī Latvijā. CEN ir noteikts, ka standarti jāpārskata ne retāk kā vienu reizi piecos gados, šāds ieteikums ir saistīts ar jauno tehnoloģiju ieviešanu nozarē.

Siltumapgādes jomā ārējo siltumtīklu sistēmā pašlaik Latvijā nav neviena nacionālā standarta, ir daži Latvijā adaptēti Eiropas standarti. Pašreiz kopā ar Ekonomikas ministriju notiek aktīvs darbs – Latvijas būvnormatīvi (LBN) visās tautsaimniecības nozarēs pamazām tiek aizstāti ar standartiem un Eirokodeksiem. LBN ir ļoti novecojuši, un faktiski tie bija pārejas perioda normatīvi no padomju savienības uz Eiropas standartizācijas sistēmu.

Darbs tehniskajā komitejā ir interesants un ļauj likt lietā manu pieredzi un zināšanas. Es redzu, kādi ir izaicinājumi nozarē un kā ar standartu palīdzību sakārtot tirgu. Es labi pārzinu gāzes, siltuma un ūdens jomas, apvienojot praktisko pieredzi nozarē ar zinātnisko darbību RTU. Standartu izstrādē man palīdz tas, ka man ir ne tikai inženierzinātņu doktora grāds, bet arī augstāka juridiskā izglītība. Standartu izstrādē ļoti svarīgi ir pareizi izmantot latviešu valodas terminoloģiju, tajā skaitā pārņemot terminoloģiju no Eiropas vai starptautiskajiem (ISO) standartiem.

Bieži vien, pārņemot starptautisko nozares terminoloģiju latviešu valodā, termini ir jāizskata LZA Terminoloģijas apakškomisijā un jāapstiprina Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijai. LZA Terminoloģijas komisijas apakškomisijas sēdes notiek katru nedēļu, jo darba apjoms ir ļoti liels. Liels paldies jāsaka komisijai un tās vadītājam Mārim Baltiņam par latviešu terminoloģijas ieviešanu praktiskajā darbā.

Standartu izstrāde ir nepieciešama, jo, pirmkārt, standartos var iekļaut detalizētu informāciju – aprakstus, grafikus, formulas u.c. –, ko bieži nevar ierakstīt likumdošanas aktos. Otrkārt, parādās arvien jaunas tehnoloģijas, kurām būtu jāatspoguļojas arī standartos. Tāpēc tie ik pēc pieciem gadiem tiek pārskatīti un uzlaboti. Te paldies jāsaka tehniskās komitejas koordinatoram Reinim Rozenbergam par atsaucību un atbalstu. Komisijas darbā ir svarīgi, ka ir laba darba saskaņa starp komisijas vadītāju, vietnieku un koordinatoru un pārējiem komisijas locekļiem. Komisijas locekļi ir augsti kvalificēti speciālisti tieši savā nozarē.

Standartu izstrāde ir cieši saistīta arī ar LVS kolektīvu, kas nodrošina nepieciešamo informāciju un palīdzību, un ar LVS vadītāju Ingaru Pilmani, kurš sniedz atbalstu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju.

Standarti arī palīdz cīņā ar ēnu ekonomiku. Piemēram, gāzes apkures katlu līdz 130 KW apkope. Līdz šim šo darbu veica visi, kam nebija slinkums. Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) ienāca ļoti daudz sūdzību par šo meistaru darba kvalitāti un sekām. Tāpēc tika ieviesta speciālistu sertifikācija katlu apkopei līdz 130 kW, šogad plānojam sakārtot sertifikāciju katlu apkopei virs 130 kW. Šiem speciālistiem sertifikāta iegūšanai ir jāiziet arī apmācības, kas sertifikāta atjaunošanas nolūkos regulāri atkārtojamas – tas sasaucas ar standartu pārskatīšanu reizi piecos gados.

Rezultāti ir pozitīvi: sūdzību skaits PTAC ir samazinājies gandrīz līdz minimumam, pagājušajā gadā, manuprāt, nebija nevienas sūdzības. Šādu speciālistu sertificēšanā un darba uzraudzībā svarīga loma ir Būvspeciālistu sertificēšanas centram (LSGŪTIS) un tās vadītājam Dainim Ģēģerim. Sertificēšanas centrs veic šo speciālistu zināšanu pārbaudi pirms sertifikāta iegūšanas un arī speciālistu reģistrēšanu un uzraudzību.

Šobrīd gatavojam standartu ārējo tīkli izbūvei centralizētajā siltumapgādē, kas arī paredzēs attiecīgās jomas speciālistu sertifikāciju. Siltumapgādē ienāk jaunas tehnoloģijas un metodes, un tām ir jāatspoguļojas standartos. Topošajā standartā mēs paredzam iestrādāt, piemēram, tādu metodi, kā siltuma noplūdes konstatēšana, izmantojot optiskos tīklus, par kuru pat Latvijā daudzi vēl nezina. Līdz ar to šāds standarts, kas tiek regulāri pārskatīs un papildināts ar jaunākajiem tehnoloģiju sasniegumiem, kalpo kā informācijas avots konkrētās jomas speciālistiem.

Lai vairotu izpratni par standartizāciju, standartiem un to pielietošanu, es uzskatu, ka augstskolās būtu jāievieš noteikts obligāto stundu skaits par šo tēmu. Ir svarīgi, lai jaunie speciālisti, nonākot darba tirgū, prastu lietot atbilstošās jomas standartus. Te būtu jāiesaistās arī attiecīgajām nozarēm, organizējot izpēti un identificējot nepieciešamos standartus.

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Tue, 02 Apr 2024 12:35:45 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Publiskajai apspriešanai nodoti 16 otrās paaudzes Eirokodeksu standartu projekti</title>
                        <description><![CDATA[LVS standartu projektu tīmekļvietnē https://viedoklis.lvs.lv ir publicēti 16 otrās paaudzes Eirokodeksu standartu projekti, ar kuriem aicināts iepazīties un komentēt ikviens interesents:


	EN 1990:2023/prA1 Eurocode - Basis of structural and geotechnical design - Part 1: New structures;
	prEN 1990-2 Eurocode - Basis of structural and geotechnical design - Part 2: Assessment of existing structure;
	prEN 1991-1-4 Eurocode 1 - Actions on structures - Part 1-4: Wind actions;
	prEN 1991-1-6 Eurocode 1 - Actions on structures - Part 1-6: Actions during execution;
	prEN 1991-1-8 Eurocode 1 - Actions on structures - Part 1-8: Actions from waves and currents on coastal structures;
	prEN 1991-3 Eurocode 1 - Actions on structures - Part 3: Actions induced by cranes and machines;
	prEN 1991-4 Eurocode 1 - Actions on structures - Part 4: Silos and tanks;
	prEN 1993-1-11 Eurocode 3 - Design of steel structures - Part 1-11: Tension components;
	prEN 1993-2 Eurocode 3 - Design of steel structures - Part 2: Bridges;
	prEN 1993-3 Eurocode 3 - Design of steel structures - Part 3: Towers, masts and chimneys;
	prEN 1993-4-1 Eurocode 3 - Design of steel structures - Part 4-1: Silos;
	prEN 1993-4-2 Eurocode 3 - Design of steel structures - Part 4-2: Tanks;
	prEN 1993-6 Eurocode 3 - Design of steel structures - Part 6: Crane supporting structures;
	prEN 1994-1-1 Eurocode 4 - Design of composite steel and concrete structures - Part 1-1: General rules and rules for buildings;
	prEN 1994-1-2 Eurocode 4 - Design of composite steel and concrete structures - Part 1-2: Structural fire design;
	prEN 1994-2 Eurocode 4 - Design of composite steel and concrete structures - Part 2: Bridges.


Komentāru iesniegšanas termiņš ir 2024. gada 14. maijs.

Ar šiem un citiem standartu projektiem var iepazīties un komentēt reģistrēti lietotāji tīmekļvietnē https://viedoklis.lvs.lv.

Publiskā apspriešana ir veids, kā jebkurš interesents var ietekmēt standarta saturu, paužot par to savu viedokli. Komentāri var būt gan tehniska, gan redakcionāla rakstura, un tie ir iesniedzami angļu valodā. Visi saņemtie komentāri tiks apkopoti un nodoti izskatīšanai standartizācijas tehniskajai komitejai LVS/STK 30 “Būvniecība”, kas izskatīs priekšlikumus un formulēs nacionālo viedokli.

Plašāka papildu informācija par Eirokodeksu otrās paaudzes standartiem un to pārņemšanu nacionālajā līmenī pieejama sadaļā Eirokodeksi.

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Wed, 20 Mar 2024 11:41:18 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Eiropas Savienības Tiesa paziņo spriedumu par piekļuvi harmonizētajiem standartiem</title>
                        <description><![CDATA[2024. gada 5. martā Eiropas Savienības Tiesa (EST) pasludināja spriedumu lietā C-588/21 P par publisku piekļuvi četriem saskaņotajiem (harmonizētajiem) standartiem saskaņā ar Regulu 1049/2001.

Spriedums neapšauba to, ka saskaņotie standarti ir pakļauti autortiesību aizsardzībai. Tomēr EST konstatē, ka šādu standartu pieejamība ir būtiskas sabiedrības intereses un tie jāpadara pieejami saskaņā ar Regulu 1049/2001. Tāpēc EST atceļ Eiropas Komisijas (EK) lēmumu atteikt piekļuvi četriem pieprasītajiem standartizācijas dokumentiem.

Eiropas standartizācijas organizācijas CEN un CENELEC, kuru biedri ir nacionālās standartizācijas institūcijas 34 Eiropas valstīs, atzinīgi vērtē to, ka EST neievēro prasītāju un ģenerāladvokāta galveno argumentu, kurš bija ierosinājis uz saskaņotajiem standartiem neattiecināt autortiesību aizsardzību.

Eiropas standartizācija ir balstīta uz zināšanām un dažādu ieinteresēto pušu, tostarp, uzņēmēju, valsts pārvaldes, patērētāju, akadēmiskās un pētniecības jomas pārstāvju brīvprātīgu iesaistīšanos standartizācijas darbā. Tā rezultātā standarti pastāvīgi tiek pielāgoti jaunākajiem sasniegumiem un starptautiskajiem standartiem. Tādējādi tie piedāvā Eiropas uzņēmumiem savlaicīgus un precīzus risinājumus piekļuvei ES vienotajam un globālajam tirgum, nodrošina atbilstību Eiropas tiesību aktiem un veicina konkurētspēju.

Pamatojoties uz to, CEN un CENELEC kopiena turpinās cieši sadarboties ar EK un attiecīgajām ieinteresētajām personām, kas iesaistītas Eiropas standartizācijā, lai padarītu standartizācijas sistēmu piemērotu nākotnei Eiropas uzņēmumu un iedzīvotāju labā.

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Thu, 07 Mar 2024 13:04:20 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>EK publicējusi Eiropas standartizācijas darba programmu 2024. gadam</title>
                        <description><![CDATA[2. februārī Eiropas Komisija (EK) publicējusi ikgadējo darba programmu Eiropas standartizācijas jomā 2024. gadam. Programmā ir iekļautas 72 darbības, kas atbalsta ES politikas mērķus attiecībā uz zaļu, digitālu un noturīgu Eiropas vienoto tirgu (Single Market).

EK kā politikas prioritātes izceļ astoņas konkrētas darbības, tostarp standartu izstrāde kvantu, kritisko izejvielu, datu ekonomikas, digitālās identitātes, siltumsūkņu, kiberdrošības, ūdeņraža un elektrisko transportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras jomās.

Jāatzīmē, ka pirms diviem gadiem tika izstrādāta EK standartizācijas stratēģija, kuras mērķis ir stiprināt ES globālo konkurētspēju, nodrošinot noturīgu, zaļu un digitālu ekonomiku.

EK darba programmā iekļauti arī starptautiskās dimensijas mērķi, lai veicinātu ES kā globālo standartu noteicējas vadošo lomu. To vidū ir sadarbības turpināšana standartizācijas jomā ar starptautiskajiem partneriem, īstenojot darbības, ko paredz digitālā partnerība ar Japānu, Dienvidkoreju un Singapūru, kā arī dialogu veidošana ar citām valstīm, lai izpētītu iespējamās sadarbības jomas globālo izaicinājumu risināšanā.

EK darba programma (angļu val., PDF)

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Fri, 09 Feb 2024 13:12:15 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>2023. gadā reģistrētie aktuālākie būvniecības jomas standarti</title>
                        <description><![CDATA[2023. gadā kopumā reģistrēti 1729 standartizācijas dokumenti, t.sk. 1492 Latvijas standarta statusā reģistrētie Eiropas standarti, 51 tulkojums latviešu valodā, 7 nacionālie standarti, 5 nacionālo standartu koriģējumi, 4 nacionālā standarta grozījumi un 1 nacionālais pielikums.

Būvniecība ir viena no nozīmīgākajām Latvijas tautsaimniecības un ekonomikas nozarēm. Tāpēc piedāvājam sarakstu ar aktuālākajiem 2023. gadā reģistrētajiem būvniecības jomas standartiem. To veido nacionālie un Eiropas standarti, kā arī tulkojumi latviešu valodā.

Būvniecības standartu saraksts (pdf)

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Mon, 05 Feb 2024 14:44:33 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>The CEN and CENELEC Work Programme 2024 has been published</title>
                        <description><![CDATA[

Succeeding in the green and digital transitions, powering the European industry, and fostering a competitive, innovative, and inclusive economy are among the challenges we collectively face. Against this backdrop, the upcoming European elections represent an opportunity for the European Union to renew its institutions and establish policy priorities for the years ahead.

In this context, European standards can play a strategic role. They serve as key tools to provide trustworthy and market-based solutions to present and future challenges. More importantly, European standards are instrumental to support the EU’s priorities, such as the twin green and digital transitions and the search to secure a strategic autonomy.

The CEN and CENELEC Work Programme 2024 helps navigate what lies ahead for European standardization. Symbolizing our forward-looking approach, for the first time the CEN and CENELEC Work Programme is in a fully digital format which makes it easy to navigate.

This document gives an overview of the main standardization developments and strategic priority areas CEN and CENELEC are ready to implement in 2024, across 14 business sectors. For each sector, the reader will find a list of the technical bodies involved in carrying out the work, the number of standards published by CEN and CENELEC, and a detailed overview of the topics where standardization work is expected.

The Work Programme also presents a focus on three horizontal business topics, key to meet today’s (and tomorrow’s) challenges: Accessibility, Sustainability and Smart Society.

The last chapter gives an horizontal overview on the most important strategic highlights that will shape CEN and CENELEC’s development over the course of 2024 and beyond – with, among them, the continuing implementation of Strategy 2030 and the enhanced cooperation with the European institutions in the framework of the new European Standardization Strategy and in light of the European elections.

2024 promises to be a year of progress, collaboration, and growth. CEN and CENELEC are looking forward to working together with their members and partners and with the European institutions to build a European Standardization system that is effective, inclusive, and future-oriented, to the benefit of Europe’s economy, industry, and citizens.

CEN and CENELEC Work Programme

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Mon, 29 Jan 2024 10:49:30 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Publicēta CEN-CENELEC darba programma 2024. gadam</title>
                        <description><![CDATA[

Zaļā un digitālā pāreja un Eiropas rūpniecības konkurētspējas un novatoriskas un iekļaujošas ekonomikas veicināšana ir tikai daži no izaicinājumiem, ar kuriem mēs saskaramies 2024. gadā. Šajā kontekstā Eiropas standartiem var būt stratēģiska nozīme. Tie kalpo kā galvenie instrumenti, lai atbalstītu ES prioritātes un nodrošinātu uzticamus un uz tirgu balstītus risinājumus esošajiem un nākotnes izaicinājumiem.

CEN un CENELEC darba programma 2024. gadam palīdz orientēties Eiropas standartizācijas jomā. Demonstrējot tālredzīgo pieeju, pirmo reizi tā ir pilnībā digitālā formātā.

Dokuments sniedz pārskatu par galvenajām standartizācijas norisēm un stratēģiskajām prioritārajām jomām, kuras CEN un CENELEC ir gatavas ieviest 14 uzņēmējdarbības jomās. Katrai nozarei lasītājs atradīs darbu veikšanā iesaistīto tehnisko institūciju sarakstu, CEN un CENELEC publicēto standartu skaitu un detalizētu pārskatu par tēmām, kurās gaidāms standartizācijas darbs.

Darba programmā uzmanība ir pievērsta arī trim horizontālām uzņēmējdarbības tēmām: pieejamība, ilgtspēja un viedās tehnoloģijas.

Dokumenta pēdējā nodaļā sniedz pārskatu par svarīgākajiem stratēģiskajiem aspektiem, kas ietekmēs CEN un CENELEC attīstību 2024. gadā un turpmāk, tostarp stratēģijas 2030 (Strategy 2030) īstenošanas turpināšanu un pastiprinātu sadarbību ar Eiropas institūcijām jaunās Eiropas standartizācijas stratēģijas un Eiropas Parlamenta vēlēšanu ietvaros.

2024. gadā CEN un CENELEC apņemas strādāt kopā ar saviem biedriem un partneriem, kā arī ar Eiropas institūcijām, lai izveidotu efektīvu, iekļaujošu un uz nākotni vērstu Eiropas standartizācijas sistēmu Eiropas ekonomikas, rūpniecības un iedzīvotāju labā.

CEN un CENELEC darba programma

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Mon, 29 Jan 2024 10:15:32 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Pieredzes stāsts: labās prakses pārņemšana</title>
                        <description><![CDATA[

 

 

 

 

 

 


Mikus Zelmenis
LVS/STK 10 “Kvalitātes pārvaldība” priekšsēdētājs
Latvijas Kvalitātes biedrības valdes priekšsēdētājs


Pirmā pieredze ar standartiem man bija jau vidusskolā. 1999. gadā IT uzņēmums “Elva-1” (šobrīd “Elva Baltic”) bija pirmā datorfirma Latvijā, kas saņēma ISO 9001 kvalitātes sertifikātu. Tajā brīdī Latvijā sertifikācijas pakalpojumi vēl nebija attīstīti; pārsvarā bija starptautiskie konsultanti un auditorfirmas. Tāpēc visa dokumentācija bija jāgatavo divās valodās – latviešu un angļu. Tā kā man bija labas angļu valodas zināšanas, tad man piedāvāja iespēju palīdzēt dokumentu sagatavošanā šī sertifikāta iegūšanai.

Man tas darbs patika, jo šķita ļoti interesanti uzzināt par procesu norisi un vadību uzņēmumos. Pēc tam es mērķtiecīgi devos uz Latvijas Universitāti mācīties kvalitātes vadību; tas bija tikai otrais gads, kad šī programma tika ieviesta. Paralēli studijām bija jāsāk praktizēties, tāpēc sāku strādāt konsultāciju firmā. Kopš tā laika saskare ar standartiem ir bijusi nepārtraukti.

Tomēr lielāka iedziļināšanās un darbs ar standartiem sākās 2015. gadā, kad tika publicētas ISO 9001 standarta sērijas atjaunotās versijas un bija jāiesaistās tulkošanā. Saņēmu arī aicinājumu pilnveidot standartizācijas tehniskās komitejas LVS/STK 10 “Kvalitātes pārvaldība” darbību. Kopš tā brīža esmu sekojis standarta attīstības procesam.

Izpratni un zināšanas par standartiem un standartizāciju esmu ieguvis gan augstskolā, gan LVS organizētajos semināros, gan arī sadarbojoties ar Latvijas Nacionālo akreditācijas biroju. Vēlāk bija iespēja pašam lasīt lekcijas par standartizāciju Valsts Administrācijas skolā, līdz ar to vajadzēja pašam vēl rūpīgāk izpētīt un iepazīt šo tematu. Daudz ir nācies iegūt zināšanas pašmācības ceļā, tāpēc uzskatu, ka mūsdienās par standartizāciju augstskolās vajadzētu stāstīt daudz plašāk, lai veicinātu izpratni par standartu rašanos un lietošanu.

Mana pieredze un prakse rāda, ka iesaistīties standartu radīšanas procesā nav nemaz tik sarežģīti. Katrs, kam ir zināšanas un vērtīgi argumenti, var piedalīties satura radīšanā vai tā uzlabošanā. Ikvienam nozares ekspertam ir reālas iespējas ietekmēt standartu saturu.

Manuprāt, Latvijā problēma ir ne vien zināšanu un izpratnes trūkums uzņēmēju vidū, bet kaut kādā mērā arī valsts līmenī. Jo mūsdienās ikviens var kļūt par uzņēmēju jebkurā jomā. Arī zemnieks laukos ir uzņēmējs, bet viņam visticamāk nav bijis ne pietiekami laika, ne arī iespēju iedziļināties tādos specifiskos jautājumos, kā standarti. Te būtu lielāka loma jāuzņemas valstij un pašvaldībai. Savā pieredzē esmu saskāries ar uzskatu, ka uz ministriju ierēdņiem standartizācija nekādi neattiecas. Es nevaru iedomāties nevienu ministriju pasaulē, uz kuru varētu neattiekties standarti, akreditācija vai sertifikācija. Tie ir rīki, kas būtu jāizmanto darba procesu uzlabošanai, piemēram, procesu kvalitātes vadība, sociālā atbildība vai pretkorupcijas sistēmas.

Salīdzinot ar starptautisko pieredzi, Latvijā pozitīvi ir tas, ka organizācijas, izvēloties sertificēt savus procesus un sistēmas, nebaidās no auditiem un auditoriem. Tās saprot, ka auditoru mērķis nav viņus iegāzt, bet drīzāk palīdzēt sakārtot procesus. Līdz ar to sadarbība ir pozitīva. Zinu, ka vairākās valstīs uzņēmumi tiešām baidās no auditoriem; iespējams, tas ir saistīts ar nacionālās kultūras un darba vides īpatnībām.

Latvijā uzņēmēji arvien proaktīvāk izvēlas sakārtot un sertificēt savu darbību. Tomēr uzskatu, ka šādai prasībai būtu jānāk arī no malas (valsts, piegādātājiem, patērētājiem u.c.). Ir vērojama tendence, ka, piemēram, pasūtītāji arvien vairāk sāk prasīt no piegādātāja apliecinājumus par ieviestajiem kvalitātes u.c. standartiem. Šī prasība biežāk parādās arī iepirkumos. Starp citu, ieviestie starptautiskie standarti ir viens no kritērijiem Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) veidotajā Globālajā inovāciju indeksā, kurā tiek vērtēts šādu uzņēmumu īpatsvars valstī. Tas nozīmē, ka valstiskā līmenī runājot par inovāciju veicināšanu vairāk vajadzētu motivēt ikvienu uzņēmēju sertificēt vadības sistēmas.

Pasūtītājam, kurš prasa no piegādātājiem atbilstību standartiem, ir pienākums izskaidrot, kāpēc ir šāda prasība. Šāds skaidrojošais darbs ir svarīgs, jo tas paaugstina piegādātāju motivāciju un uzlabo sadarbību un uzticību. Ja nav šī skaidrojuma, tad uzņēmējs šīs prasības uztver kā nastu un apgrūtinājumu. Tas pats attiecas uz akreditētu vai neakreditētu institūciju izsniegtajiem atbilstības sertifikātiem.

Runājot par ieguvumiem no standartu ieviešanas, dažādās pasaules valstīs un reģionos tie atšķiras. Piemēram, Skandināvijā šobrīd galvenā motivācija standartu iegādei un ieviešanai ir ANO ilgtspējīgās attīstības mērķu ieviešana.

Latvijā, manuprāt, nozīmīgākais ieguvums no standartiem, ko ir minējuši uzņēmēji, ir labās prakses pārņemšana. Kāpēc izgudrot savu sistēmu, ja var izmantot un pielāgot standartizētus risinājumus. Tie ir arī uzņēmumi, kuriem neviens no malas to nav prasījis. Motivācija ir sakārtot uzņēmuma procesus un iegūt jaunas idejas (piemēram, no vadlīniju standartiem).



Dalība tehniskajās komitejās ir brīvprātīgais darbs ar atsevišķiem izņēmumiem, kad uzņēmumi saviem darbiniekiem maksā par šo darbu, ja tas ir viņu darba pienākumos. Dalībai Eiropas un starptautiskajās tehniskajās komitejās var pieteikties jebkurš Latvijas STK dalībnieks. Tehniskajās komitejās ir arī darba grupas, kas izskata specifiskākus jautājumus. Dalībai tajās parasti tiek veikta atlase, kur tiek skatīti dalībnieku CV, jo šis darbs pieprasa augstu ekspertīzi.

Latvijā izaicinājums ir nelielais ekspertu skaits, kas būtu gatavi iesaistīties STK darbā. Arī tas, ka eksperti mēdz mainīt darba devējus, līdz ar to uzņēmumam ne vienmēr ir iespēja deleģēt citu ekspertu (STK darbā var piedalīties juridisku personu deleģēti eksperti).

Saprotams, ne visiem ir iespēja piedalīties Eiropas vai starptautisko komiteju darbā, jo tas ir saistīts gan ar laika un finanšu, gan citiem resursiem. Tomēr ir svarīgi sekot līdzi to darbam. Tā ir iespēja iegūt informāciju par aktuālām tendencēm un jaunu standartu izstrādes idejām un citām standartizācijas iniciatīvām.

Latvijas Kvalitātes biedrība nav liela, salīdzinot ar citām šāda veida organizācijām, bet es teiktu, ka mēs esam profesionāļu biedrība. Šajā ekspertu līmenī ir interese par citu valstu ekspertu viedokļiem. Dalība ISO tehniskajās komitejās ir iespēja šos ekspertus sastapt. Piedaloties sanāksmēs klātienē, ir iespēja ar šiem cilvēkiem parunāties neformāli, ko nevar izdarīt attālinātajā režīmā. Ekspertu tīklošanās ir vērtīgs ieguvums.

Pats es esmu aktīvāk iesaistījies starptautiskajā līmenī pēdējo divu gadu laikā. Pirms tam mūsu jomā bija klusuma periods. Man secinājums ir, ka Latvijā daudzas lietas mēs darām nepareizi nezināšanas dēļ, jo mums iepriekš nav bijusi pienācīga komunikācija starptautiskā līmenī. Kvalitātes vadības joma mainās un attīstās, tāpat arī standartu saturā iestrādātās vadlīnijas vairs nav iepriekšējās.

Viena no šādām ‘atklāsmēm’, ko jau pats līdz šim esmu daudzkārt uzsvēris, ka standartu tekstu jāvar izlasīt jebkuram cilvēkam. Dokumentam ir jābūt pietiekami vienkāršā valodā, lai saturs būtu saprotams. Otrs moments ir terminoloģija. Latvijā, manuprāt, vēsturiski ir iegājies un pieņemts, ka termins ir gluži vai ‘mūžu mūžos akmenī iecirsts’ un, lai to mainītu, ir vajadzīgs bez maz vai apvērsums. Starptautiskajā līmenī ir pretēji. Katrā komitejā, kuras kopumā ir ap 300, ir savi terminoloģijas speciālisti. Līdz ar to mēģināt saskaņot vienotu terminu lietošanu visās komitejās ir diezgan nereāli. Tāpēc mans aicinājums būtu skatīties uz terminoloģiju vienas sfēras – tehniskās komitejas – robežās.

Viens piemērs no kvalitātes un vides pārvaldības standartiem ir termini, kas saistīti ar nepārtrauktu vai pastāvīgu uzlabošanu. Dažādās ISO tehniskajās komitejās skaidrojumi ir atšķirīgi. Pārskatot ISO 9000 un 9001 standartus, ISO komiteju pārstāvji nonākuši pie secinājumiem, ka standarta pamatam būtu jāsaglabājas nemainīgam iespējami ilgāk, papildinot to ar jaunākajām idejām un saturu. Savukārt terminoloģija būtu pārskatāma biežāk par pašu standartu. Latvijā sanāk pretēji — tendence pieturēties pie apstiprinātiem terminiem un jēdzieniem un tos nemainīt, kaut standartam nomainījušās daudzas versijas.

Esam arī pieraduši gaidīt, ko citu valstu eksperti izdomās un publicēs, pēc tam lasīt un lietot. Man šķiet svarīgi jau laicīgi būt klāt un uzzināt par izmaiņām prasībās. Piemēram, kopš ISO 9001 standartā tika ieviesta jauna struktūra, auditi ir jāveic jau sākot no 1. nodaļas (iepriekš bija pierasts, ka no 4.). Bet ļoti daudzi joprojām auditē no 4. nodaļas, lai gan tādā gadījumā audits neskaitās veikts pilnībā atbilstoši visām standarta prasībām. Šobrīd tiek pārskatīts ISO 9001 standarts, un arī mums gribētos tur būt klāt un piedalīties kādā no darba grupām.

Cits piemērs ir inovāciju pārvaldības sistēmu standarts (ISO 56002), kura sertificēšanas versija (ISO 56001) ir plānota gada 2. pusē. Neskatoties uz to, ka šo standartu sēriju vēl tikai izstrādā, Japānā jau vairākus gadus māca par inovāciju jomas standartiem un tajos iekļautajām prasībām, ISO 56002 standarts dažos mēnešos ir pat pirktākais no vadības sistēmu standartiem valstī, jo viņi grib būt pirmie, kuru prakse atbilst standartu prasībām, varētu izmantot jaunās idejas un tādējādi gūt priekšrocības.

Jaunu standartu izstrādes gadījumā vērtīgāka ir dalība sanāksmēs klātienē. Standartu izstrādes procesā tehniskās komitejas locekļi saņem dokumenta melnrakstu, kuram tiek sagatavoti komentāri. Ierosinājumu apjoms, ko ir iespējams izskatīt un pārrunāt klātienē, ir ievērojami lielāks nekā attālinātā tiešsaistes sarunā. Došanās uz šīm klātienes sanāksmēm var izrādīties dārga, bet tikai tā iespējams produktīvs rezultāts, nepatērējot pārāk daudz darba stundu.

Ja nav iespējas iesaistīties standartu izstrādē, mums tomēr ir iespējas sekot līdzi un laicīgi būt informētiem par gaidāmajām izmaiņām un jaunumiem. Īpaši svarīgi tas ir lielajiem uzņēmumiem, jo mazie uzņēmēji spēj ātrāk ieviest pārmaiņas un uzlabojumus. Lielajiem labāk būt informētiem un gatavoties tiešām jau pat pirms standarta oficiālas apstiprināšanas.

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Tue, 23 Jan 2024 11:36:50 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā publicēta pirmā LVS terminu kolekcija</title>
                        <description><![CDATA[Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā (termini.gov.lv) publicēta pirmā LVS terminu kolekcija. Tas ir ar LVS Standartizācijas tehnisko komiteju (LVS/STK) pārstāvjiem saskaņotais ģeotehnikas terminu saraksts ar 48 šķirkļiem ar atbilsmēm latviešu, angļu un franču valodā, kā arī ar definīcijām un atsaucēm uz standartiem.

Tie ir LVS/STK 30 “Būvniecība” saskaņotie termini latviešu valodā standartiem:


	LVS EN ISO 14689:2018 “Ģeotehniskā izpēte un testēšana. Iežu identificēšana, aprakstīšana un klasificēšana (ISO 14689:2017)”,
	LVS EN ISO 14688-1:2018 “Ģeotehniskā izpēte un testēšana. Grunts identificēšana un klasificēšana. 1.daļa: Identificēšana un aprakstīšana (ISO 14688-1:2017)”,
	LVS EN ISO 14688-2:2018 “Ģeotehniskā izpēte un testēšana. Grunts identificēšana un klasificēšana. 2.daļa: Klasificēšanas principi (ISO 14688-2:2017)”.


Kolekcija pieejama šeit: https://termini.gov.lv/kolekcijas/122

Ar laiku portālā būs pieejams arvien vairāk standartos lietoto terminu kolekciju.

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Wed, 10 Jan 2024 11:19:50 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Peaceful and prosperous 2024!</title>
                        <description><![CDATA[

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Fri, 22 Dec 2023 17:54:18 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Lai mierpilns, skaistiem notikumiem un izciliem panākumiem bagāts Jaunais 2024. gads!</title>
                        <description><![CDATA[

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Fri, 22 Dec 2023 17:45:30 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Pieejami jauni otrās paaudzes Eirokodeksa standartizācijas dokumenti</title>
                        <description><![CDATA[2023. gada 21. decembrī reģistrēti 10 jauni otrās paaudzes Eirokodeksa standartizācijas dokumenti:


	LVS EN 1993-1-1:2023/NA:2023 “3. Eirokodekss. Tērauda konstrukciju projektēšana. 1-1. daļa: Vispārīgi noteikumi un noteikumi ēkām. Nacionālais pielikums”;
	LVS EN 1992-1-1:2023 “2. Eirokodekss: Betona konstrukciju projektēšana. 1-1. daļa: Vispārīgie noteikumi un noteikumi ēkām, tiltiem un inženierbūvēm”;
	LVS EN 1992-1-2:2023 “2. Eirokodekss. Betona konstrukciju projektēšana. 1-2. daļa: Konstrukciju projektēšana ugunsgrēku situācijām”;
	LVS EN 1996-3:2023 “6.Eirokodekss. Mūra konstrukciju projektēšana. 3.daļa: Nestiegrotu mūra konstrukciju vienkāršotas aprēķina metodes”;
	LVS EN 1999-1-1:2023 “9. Eirokodekss. Alumīnija konstrukciju projektēšana. 1-1. daļa: Vispārīgie noteikumi”;
	LVS EN 1999-1-2:2023 “9. Eirokodekss. Alumīnija konstrukciju projektēšana. 1-2. daļa: Konstrukciju projektēšana ugunsgrēku situācijām”;
	LVS EN 1999-1-3:2023 “ 9. Eirokodekss. Alumīnija konstrukciju projektēšana. 1-3. daļa: Nogurumam pakļautas konstrukcijas”;
	LVS EN 1999-1-4:2023 “9. Eirokodekss. Alumīnija konstrukciju projektēšana. 1-4. daļa: Konstrukcijas no auksti velmētām loksnēm”;
	LVS EN 1999-1-5:2023 “9. Eirokodekss. Alumīnija konstrukciju projektēšana. 1-5. daļa: Čaulveida konstrukcijas”;
	LVS CEN/TS 19102:2023 “Spriegotu membrānu konstrukciju projektēšana”.


Līdz ar jauno dokumentu reģistrāciju tiek atcelti šādi standarti:


	LVS EN 1992-1-1:2005 “2. Eirokodekss: Betona konstrukciju projektēšana. 1-1. daļa: Vispārīgie noteikumi un noteikumi ēkām”;
	LVS EN 1992-1-2:2005 “2. Eirokodekss. Betona konstrukciju projektēšana. 1-2. daļa: Vispārīgie noteikumi. Ugunsdrošu konstrukciju projektēšana”;
	LVS EN 1992-2:2006 “2. Eirokodekss: Betona konstrukciju projektēšana. 2. daļa: Betona tilti. Projektēšanas un detalizācijas noteikumi”;
	LVS EN 1992-3:2006 “2. Eirokodekss. Betona konstrukciju projektēšana. 3. daļa: Rezervuāri un silosi”;
	LVS EN 1996-3:2006 “6. Eirokodekss. Mūra konstrukciju projektēšana. 3. daļa: Vienkāršotas aprēķina metodes nestiegrotām mūra konstrukcijām”;
	LVS EN 1999-1-1:2007 “9. Eirokodekss. Alumīnija konstrukciju projektēšana. 1-1. daļa: Vispārīgie noteikumi būvēm”;
	LVS EN 1999-1-2:2007 “9. Eirokodekss. Alumīnija konstrukciju projektēšana. 1-2. daļa: Konstrukciju ugunsdrošības projektēšana”;
	LVS EN 1999-1-3:2007 “9. Eirokodekss. Alumīnija konstrukciju projektēšana. 1-3. daļa: Noguruma slodzei pakļautas konstrukcijas”;
	LVS EN 1999-1-4:2007 “9. Eirokodekss. Alumīnija konstrukciju projektēšana. 1-4. daļa: Konstrukcijas no auksti velmētām loksnēm”;
	LVS EN 1999-1-5:2007 “9. Eirokodekss. Alumīnija konstrukciju projektēšana. 1-5. daļa: Čaulveida konstrukcijas”,
	kā arī to grozījumi, koriģējumi, tulkojumi un nacionālie pielikumi.


Vēršam uzmanību uz to, ka standartu lietošana ir brīvprātīga, ja vien to (arī atcelto redakciju) obligātu piemērošanu nenosaka normatīvie akti!

Atbilstoši Latvijas būvnormatīviem LBN 203-15 “Betona būvkonstrukciju projektēšana”, LBN 205-15 “Mūra būvkonstrukciju projektēšana” un LBN 213-15 “Alumīnija būvkonstrukciju projektēšana” piemērojamo standartu sarakstiem – betona, mūra un alumīnija konstrukciju projektēšana Latvijā joprojām veicama saskaņā ar standartizācijas dokumentiem LVS EN 1992-1-1:2005, LVS EN 1992-1-2:2005, LVS EN 1992-2:2006, LVS EN 1992-3:2006, LVS EN 1996-3:2006, LVS EN 1999-1-1:2007, LVS EN 1999-1-2:2007, LVS EN 1999-1-3:2007, LVS EN 1999-1-4:2007 un LVS EN 1999-1-5:2007, to grozījumiem un koriģējumiem un nacionālajiem pielikumiem.

Savukārt, tikko reģistrētās standartu jaunās redakcijas nav piemērojamas projektēšanā līdz brīdim, kad tās tiks norādītas attiecīgā Latvijas būvnormatīva piemērojamo standartu sarakstā (skat. Eirokodeksu, to tulkojumu un nacionālo pielikumu saraksts).

Lai laikus iepazītos ar jaunajiem dokumentiem, tos jau tagad ir iespējams iegādāties LVS e-veikalā, kā arī tie ir pieejami tiešsaistes standartu lasītavā sertificētiem būvspeciālistiem.

Papildu informācija: Aiva Kukule, aiva.kukule@lvs.lv

Cita informācija par Eirokodeksu otrās paaudzes standartiem un to pārņemšanu nacionālajā līmenī pieejama LVS vietnē, sadaļā Eirokodeksi.

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Fri, 22 Dec 2023 00:00:00 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Noslēgušās apmācības par koka būvkonstrukciju projektēšanas un būvju būvniecības risinājumiem</title>
                        <description><![CDATA[No 2023. gada 30. oktobra līdz 30. novembrim Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) sadarbībā ar SIA "Latvijas standarts" (LVS) īstenojusi 14 apmācību seminārus “Koka būvkonstrukciju projektēšana un būvju būvniecības risinājumi”. Kopumā apmācību semināros piedalījās 373 dalībnieki.

Semināru mērķis bija paaugstināt būvniecības nozares speciālistu kompetenci par koka izmantošanu būvniecībā - koka konstrukciju projektēšanu, būvniecību, ugunsdrošību u.c. jautājumiem -, tādējādi veicinot koka būvmateriālu un būvizstrādājumu izmantošanu dažādos būvniecības projektos.

Semināru dalībniekiem tika piedāvātas trīs tēmas:


	koksnes izstrādājumi būvniecībai – ražošana, īpašības un kvalitātes kritēriji;
	koka būvkonstrukciju īpašības un izvirzītās pamatprasības;
	koka ēku projektēšana.


Semināru programmas sniedza ne tikai teorētiskas, bet arī praktiskas zināšanas, kā arī diskusijas un pieredzes apmaiņu. Tēmas, kuras dalībnieki izteica vēlmi apgūt padziļināti, bija konstrukciju un līmēto kokmateriālu izmantošana, koka konstrukciju apdares materiāli, koka siltumizolācijas materiāli, koka ēku aizsardzība pret mitrumu un kondensāciju u.c.

Kā semināru lektori tika piesaistīti pieredzējuši nozares eksperti un profesionāļi:


	Kaspars Šķēle, Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta Mehāniskā testēšanas sektora laboratorijas inženieris,
	Uldis Grīnfelds, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks,
	Edvīns Grants, LBTU Būvniecības un kokapstrādes institūta pasniedzējs,
	Vilnis Jakovļevs, LBTU Būvniecības un kokapstrādes institūta lektors,
	Juris Balodis, LBTU Būvniecības un kokapstrādes institūta pasniedzējs un namdara amata meistars,
	Artūrs Gredzens, būvniecības uzņēmuma "Artiva" valdes priekšsēdētājs,
	Intars Dīcmanis, būvniecības uzņēmuma "MiTek Baltic" vadītājs,
	Mareks Gindra, koka konstrukciju projektēšanas uzņēmuma "ZAZA TIMBER" sertificēts būvkonstrukciju projektētājs,
	Paulius Milčius, "VMG Group" biznesa attīstības vadītājs,
	Raitis Brencis, sertificēts būvuzraugs un inženierakustiķis, Latvijas Akustiķu apvienības vadītājs.


Apmācības norisinājās LBTU Kokapstrādes katedrā, Jaunmārupes pamatskolā un "MiTek Baltic" ražotnē.

Vairāk nekā 90% dalībnieku lektoru un konsultantu darbu novērtēja kā izcilu, teicamu un ļoti labu.

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Thu, 21 Dec 2023 13:30:50 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Būvniecības inovāciju hakatonā &quot;BIMHack 2023&quot; uzvar ideja par zaļo sūnu sienu ēku fasādēm</title>
                        <description><![CDATA[Būvniecības inovāciju hakatonā "BIMHack 2023", kuru jau otro gadu īsteno Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centrs sadarbībā ar LVS un citiem partneriem, ir uzvarējusi ideja par zaļo sūnu sienu ēku fasādēm, kas palīdzētu risināt gaisa piesārņojuma problēmu. Tehnoloģijai par pamatu tiek izmantoti utilizējami saules paneļi, vienlaikus risinot arī saules enerģijas industrijas atkritumu problēmu.

  

 

 

 

 

 

 

 

 

Inovatīvo ideju attīsta Liepājas Universitātes studentu komandu "MossHub", kas par izstrādāto risinājumu hakatonā ieguva naudas balvu 1500 eiro apmērā.

Otro vietu hakatonā un 1000 eiro naudas balvu ieguva komanda "Be visually smart", izstrādājot digitālo asistentu, kas ļautu analizēt un pilnveidot ēku raksturojošos pārskatus, veikt iegūto datu monitoringu, kā arī, izmantojot mākslīgā intelekta tehnoloģijas, modelēt iespējamos risinājumus, prognozēt budžetu un izstrādāt optimālākos būvniecības procesa īstenošanas modeļus.

Savukārt par trešās vietas ieguvēju hakatonā atzīta komanda "WatchBuilt" ar integrētu informācijas apkopošanas, apstrādes un pārskatu rīku, kas vidējiem un lieliem projektēšanas un būvniecības ģenerāluzņēmējiem piedāvātu reāllaika būvlaukuma datu apkopošanas, mākslīgā intelekta ģenerētu pārskatu un precīzu plāna un izpildes analīzes iespējas. Par šo risinājumu komanda saņēma naudas balvu 500 eiro apmērā.

Simpātiju balvu no RTU Zinātnes un inovāciju centra ieguva komanda "Mission BIMpossible", kuras vadību hakatonā uzņēmies RTU Arhitektūras fakultātes doktorantūras students Matijs Babris. Komanda prezentēja ideju par pelēko un lēno digitālo dvīņu papildināšanu ar ātriem un praktiski izmantojamiem vizuālajiem digitālajiem dvīņiem.

  

 

 

 

 

 

 

 

 

Piecu dienu laikā hakatonā tika radīti inovatīvi risinājumi, kā arī izveidotas starpdisciplināras komandas, kas sākotnēji pieteica 12 idejas trijos tematiskajos virzienos – drošība, ilgtspēja un produktivitāte. Pasākuma noslēgumā savas idejas žūrijai prezentēja deviņas komandas.

Hakatona norisi nodrošināja RTU Zinātnes un inovāciju centrs sadarbībā ar SIA "Latvijas standarts", RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultāti, VAS "Valsts nekustamie īpašumi", Valsts darba inspekciju, SIA "ITED", SIA "Sitera", SIA "BIM Solutions", Latvijas Būvuzņēmēju apvienību un citiem būvniecības nozares partneriem.

Foto: Rīgas Tehniskā universitāte

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Wed, 20 Dec 2023 15:31:51 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Vairāk nekā 500 būvniecības speciālisti papildinājuši zināšanas un prasmes BIM kursos</title>
                        <description><![CDATA[2023. gada decembrī noslēdzās projekts „Apmācību programmas izstrāde un īstenošana BIM praktiskai pielietošanai projektēšanas un būvdarbu procesu ietvaros”, kura ietvaros SIA “Latvijas Standarts” (LVS) sadarbībā ar SIA “BIM Solutions” sniedza iespēju būvniecības industrijas speciālistiem bez maksas apgūt BIM (Būves informācijas modelēšanu) ar mērķi paaugstināt kompetenci un prasmes darbam BIM vidē.

Projekta ietvaros tika apmācīti vairāk nekā 500 dalībnieki 11 dažādās tēmās, kurās tika apgūts gan vispārējs ieskats BIM terminoloģijā un ieviešanā uzņēmumā, gan praktiskas iemaņas BIM izmantošanā projektēšanā un būvdarbu procesos:


	BIM modelēšana arhitektūras projektēšanā
	BIM modelēšana būvkonstrukciju projektēšanā
	BIM modelēšana AVK, UK projektēšanā
	BIM modelēšana EL, ESS projektēšanā
	BIM koordinēšana
	BIM procesi būvniecības stadijā
	Skenētie dati un to lietojums būvniecībā
	BIM ievads
	Vizuālā programmēšana būvniecībā
	BIM skatīkļi: ēkas digitālā modeļa apskate
	Vienotā datu vide


 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Apmācības tika organizētas laika posmā no augustam līdz decembrim. Kopā tika organizētas 26 grupas, katrā no tēmām organizējot vismaz 2 mācību grupas.

Katrai programmai atbilstoši tika piesaistīti zinoši un praktizējoši nozares profesionāļi – pasniedzēji Andris Vilcāns, Kristaps Kuzņecovs, Jānis Marcinkevičs, Ingars Strazdiņš, Ēriks Vītols, Jurģis Zemītis, Jānis Heinsbergs, Miks Kanskis, Agnis Mārtiņš Bērziņš, Pēteris Kuģis, Armands Dreijers, Rolands Ancāns, Aivars Ozoliņš.

Kursu novērtējumā dalībnieki sniedza pozītivas atsauksmes par praktiskajiem piemēriem un uzdevumiem, kas palīdzēja apgūt prasmes, ko uzreiz pielietot darba vidē. Apmācību noslēgumā dalībnieki saņēma apliecinājumu par pilvērtīgi apgūtu kursu un veiktajiem praktiskajiem uzdevumiem.

Arī turpmāk jebkuram interesentam ir iespēja pašmācības ceļā apgūt BIM saistītās tēmas, izmantojot sagatavotās video lekcijas, kas pieejamas LVS e-kursu platformā https://moodle.lvs.lv/, tēmas:


	BIM infrastruktūrā
	BIM praktiskā ieviešana uzņēmumā
	3D tehnoloģiju pielietojums BIM modeļu izveidē un būvniecības procesos
	BIM modelēšana arhitektūras projektēšanā
	BIM modelēšana būvkonstrukciju projektēšanā
	BIM modelēšana inženiertīklu projektēšanā
	BIM projektu koordinēšana


Sīkāks apraksts par BIM video lekcijām

BIM tehnoloģiju kursi tika īstenoti un video materiāli tika veidoti LVS iepirkuma „Projekts „Apmācību programmas izstrāde un īstenošana BIM praktiskai pielietošanai projektēšanas un būvdarbu procesu ietvaros” (ID nr. LVS 2023/1) ietvaros.
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Thu, 14 Dec 2023 12:31:04 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Jau otro gadu notiks būvniecības inovāciju hakatons «BIMHack»</title>
                        <description><![CDATA[

No 11. līdz 15. decembrim norisināsies būvniecības inovāciju hakatons "BIMHack 2023", kuru jau otro gadu organizē Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centrs (ZIC), sadarbojoties ar RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultāti, Latvijas nacionālo standartizācijas institūciju SIA "Latvijas standarts" un citiem partneriem. Pasākumā aicināti piedalīties profesionāļi, studenti, pētnieki un entuziasti, kuriem ir saistoša būvniecības digitalizācijas un inovāciju tēma.

"BIMHack 2023" hakatona mērķis ir veicināt sadarbību starp dažādām nozares jomām, rosinot dalībniekus domāt radoši un meklēt integrētus risinājumus Ilgtspējas, Produktivitātes un Drošības tēmās būvniecības sektorā. Hakatona laikā dalībnieki ir aicināti izstrādāt jaunus un inovatīvus risinājumus un tehnoloģijas būvniecības nozares digitalizācijas un produktivitātes uzlabošanas tematikā, tādējādi popularizējot un veicinot IT tehnoloģiju izmantošanu, procesu automatizāciju un inovāciju ieviešanu būvniecības nozarē.

Hakatona ietvaros dalībniekiem būs iespēja apmeklēt meistarklases, saņemt pieredzējušu mentoru un ekspertu atbalstu. Tāpat hakatona laikā komandām būs iespēja izmantot gan pašu dalībnieku rīcībā esošus datus, gan arī iepriekš sagatavotus sadarbības partneru BIM datus, lai radītu inovatīvus, digitālus, kā arī datos un/vai būvniecības modelēšanas jeb BIM pieejā balstītus risinājumus. Labākajām komandām būs iespēja cīnīties par 3000 EUR balvu fondu.

Pieteikšanās dalībai hakatonā – līdz 6. decembrim interneta vietnē https://bimhack.lv. Dalībnieku skaits ir ierobežots!

5. decembrī plkst. 18.00 notiks informatīvs tiešsaistes pasākums potenciālajiem pasākuma dalībniekiem.
Savukārt 7. decembrī plkst. 18.00 tiešsaistē norisināsies komandu veidošana un praktiska informācija par hakatona norisi.

Pasākums norisināsies tiešsaistē, taču tā noslēguma daļa, kurā dalībniekiem prezentēs savus risinājumus hakatona žūrijai, norisināsies RTU ZIC.

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Mon, 27 Nov 2023 11:02:20 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Final visit of the development cooperation project in Tashkent</title>
                        <description><![CDATA[At the end of the development cooperation project "Strengthening the capacity of the Technical Regulation Agency of Uzbekistan in the fields of standardization and metrology according to international practice" funded by the Ministry of Foreign Affairs, from October 30 to November 3, 2023, LVS board member Ingars Pilmanis, project manager Kaspars Milasevičs, the chairman of the board of cooperation partner "Tilde" Artūrs Vasilevskis and international business development director Kaspars Kauliņš visited Tashkent (Uzbekistan) on a working visit.

The purpose of the visit was to verify the experience of Uzbek colleagues in working with the machine translation platform developed by "Tilde" and to agree on future cooperation, as well as to establish contacts with representatives of various public and private sector organizations and develop opportunities for cooperation in the field of language technologies.

The machine translation platform was actively tested by 6 translators at the Institute of Standardization (Uzstandart) of the Technical Regulatory Agency of Uzbekistan. During the meeting, the representatives of Latvia and Uzbekistan discussed the technical issues related to the use and development of the platform and the future cooperation model. The Uzbek side expressed its desire to continue using this translation solution. As a result, at the end of the negotiations, the parties agreed on the commercial use of the platform.



Thanks to the support of the Embassy of Latvia in Uzbekistan, representatives of "Tilde" had the opportunity to meet with representatives of various state and private sector organizations, present their solutions and discuss opportunities for cooperation in the field of language technologies. Representatives of the unified integrator for the creation and support of state information systems "UZINFOCOM" and the technology company "DIDOX+", vice-rector for international cooperation of the Tashkent State University of Uzbek Language and Literature, dean of the Faculty of Computer Linguistics and Digital Technologies and representatives of the Department of International Cooperation, Head of the National Language Development department of the Cabinet of Ministers of the Republic of Uzbekistan and representatives of the Digitization Department of the Ministry of Justice, with whom A. Vasiļjevs and K. Kauliņš met, showed great interest in "Tilde" services and solutions and a desire to cooperate. During the meeting, specific agreements were reached on opportunities to develop cooperation.

The meeting organized by the embassy with Wim Riepma, head of cooperation of the EU delegation in Uzbekistan, and Hamid Nurmuratov, representative of the European Bank for Reconstruction and Development (EBRD) was also a valuable and useful exchange of information on the possibilities of implementing projects important to Uzbekistan in different fields.



At the end of the visit, LVS representatives discussed future cooperation opportunities with Uzbek colleagues. The representatives of Uzstandart expressed great gratitude for Latvia&#39;s support over two years and expressed their desire to continue cooperation, highlighting specific areas where Latvian experience and knowledge are needed.

 

The project has received funding from the Ministry of Foreign Affairs of the Republic of Latvia development cooperation budget in 2023.

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Fri, 10 Nov 2023 16:18:26 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Attīstības sadarbības projekta noslēguma vizīte Taškentā</title>
                        <description><![CDATA[Noslēdzot 2022. gadā uzsākto LR Ārlietu ministrijas granta attīstības sadarbības projektu “Uzbekistānas Tehniskā regulējuma aģentūras kapacitātes stiprināšana standartizācijas un metroloģijas jomās atbilstoši starptautiskajai praksei”, no 2023. gada 30. oktobra līdz 3. novembrim LVS valdes loceklis Ingars Pilmanis, projektu vadītājs Kaspars Milaševičs, sadarbības partnera “Tilde” valdes priekšsēdētājs Artūrs Vasiļevskis un starptautiskās biznesa attīstības direktors Kaspars Kauliņš darba vizītē viesojās Taškentā (Uzbekistānā).

Vizītes mērķi bija gūt pārliecību par uzbeku kolēģu pieredzi darbā ar “Tilde” izstrādāto mašīntulkošanas platformu un vienoties par turpmāko sadarbību, kā arī veidot kontaktus un attīstīt sadarbības iespējas valodu tehnoloģiju jomā ar dažādu valsts un privātā sektora organizāciju pārstāvjiem.

Mašīntulkošanas platformu, kas tika nodota Uzbekistānas tehniskā regulējuma aģentūras un Standartizācijas institūta (Uzstandart) rīcībā, aktīvi testēja 6 tulkotāji un sniedza pozitīvas atsauksmes. Tikšanās laikā Latvijas un Uzbekistānas pārstāvji pārrunāja ar platformas lietošanu un attīstību saistītos tehniskos jautājumus un turpmākās sadarbības modeli. Uzbeku puse izrādīja vēlmi turpināt izmantot šo tulkošanas risinājumu. Tā rezultātā sarunu noslēgumā puses vienojās par platformas komerciālu izmantošanu.



Pateicoties Latvijas vēstniecības Uzbekistānā atbalstam, “Tilde” pārstāvjiem vizītes ietvaros bija iespēja tikties ar dažādu valsts un privātā sektora organizāciju pārstāvjiem, prezentēt savus risinājumu un pārrunāt sadarbības iespējas valodu tehnoloģiju jomā. Valsts informācijas sistēmu izveidošanas un atbalsta vienotā integratora “UZINFOCOM” un tehnoloģiju uzņēmuma “DIDOX+” pārstāvji, Taškentas Valsts Uzbeku valodas un literatūras universitātes prorektore starptautiskās sadarbības jautājumos, Datorlingvistikas un digitālo tehnoloģiju fakultātes dekāns un Starptautiskās sadarbības nodaļas pārstāvji, Uzbekistānas Republikas Ministru kabineta Valsts valodas attīstības departamenta vadītājs un Tieslietu ministrijas Digitalizācijas nodaļas pārstāvji, ar kuriem tikās A.Vasiļjevs un K.Kauliņš, izrādīja lielu interesi par "Tilde" pakalpojumiem un risinājumiem un vēlmi sadarboties. Tikšanās laikā panāktas konkrētas vienošanās par iespējām attīstīt sadarbību.

Arī vēstniecības organizētā LVS un “Tilde” pārstāvju tikšanās ar ES delegācijas Uzbekistānā sadarbības vadītāju Vimu Rīpmu (Wim Riepma) un Eiropas Rekonstrukciju un Attīstības Bankas (ERAB) pārstāvi Hamidu Narmuratovu (Hamid Nurmuratov) bija vērtīga un noderīga informācijas apmaiņa par iespējām īstenot Uzbekistānai nozīmīgus projektus dažādās jomā.



Vizītes noslēgumā LVS pārstāvji ar uzbeku kolēģiem pārrunāja nākotnes sadarbības iespējas. Uzstandart pārstāvji pauda lielu pateicību par Latvijas atbalstu divu gadu garumā un izteica vēlmi turpināt sadarbību, iezīmējot konkrētas jomas, kurās ir nepieciešama Latvijas pieredze un zināšanas.

 

Projekts saņēmis Ārlietu ministrijas finansējumu 2023. gadā no attīstības sadarbības budžeta.

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Mon, 06 Nov 2023 17:08:25 +0200</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>Pasaules standartu diena 2023</title>
                        <description><![CDATA[

Pasaules standartu diena ir brīdis, kad mēs varam novērtēt un izteikt pateicību visiem ekspertiem, kuri ziedo savu laiku, zināšanas un pieredzi, brīvprātīgi iesaistoties standartu izstrādē, pārskatīšanā un citos standartizācijas procesos. Tas ir mūsu visu kopīgais redzējums par labāku pasauli.

Arī šogad galvenais temats ir ilgtspējīgas attīstības mērķi (SDG), kuru uzdevums ir novērst sociālo nelīdzsvarotību, attīstīt ilgtspējīgu ekonomiku un palēnināt klimata pārmaiņu tempu. Lai tos sasniegtu, ir jāsadarbojas daudziem valsts un privātajiem partneriem un jāizmanto visi pieejamie instrumenti, tostarp standarti.

Viens no 17 mērķiem ir nodrošināt labu veselību un labbūtību. Piekļuve kvalitatīvai veselības aprūpei ir būtiska ilgtspējīgai attīstībai. Starptautiskajiem standartiem un atbilstības novērtēšanai ir liela nozīme mērķu sasniegšanā.

Standarti veido globālu sistēmu, kas atvieglo digitālo veselības tehnoloģiju ieviešanu, pētniecību un izstrādi, ražošanu un uzturēšanu. Tie arī nodrošina efektīvu, drošu un uzticamu medicīnas ierīču, veselības pakalpojumu un sistēmu pieejamību ikvienam cilvēkam. Standartus var izmantot arī kā pamatu efektīvas veselības politikas veidošanai. Savukārt digitālo veselības tehnoloģiju jomā standarti palīdz radīt sistēmu drošumu un pacientu privātuma aizsardzību.

Sveicam Pasaules standartu dienā!
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Mon, 16 Oct 2023 10:06:12 +0300</pubDate>
                    </item>    
                <item>
                        <title>LVS eksperti dalās pieredzē ar Ukraiņu kolēģiem</title>
                        <description><![CDATA[Šī gada 26. septembrī notika darbseminārs (attālinātā formātā), kurā LVS eksperti Ingars Pilmanis un Arta Pīlēna-Dālberga iepazīstināja Ukrainas Ekonomikas ministrijas un Nacionālās standartizācijas institūcijas (UkrNDNC) pārstāvjus ar Eiropas standartizācijas organizāciju CEN un CENELEC dalības kritēriju izpildi un atbilstības novērtēšanu.

Darbsemināra mērķis bija sniegt LVS atbalstu UkrNDNC tās pieteikuma procesā pilntiesīga biedra statusa iegūšanai CEN un CENELEC.

Darbseminārs notika Twinning projekta “Ukrainas Ekonomikas, tirdzniecības un lauksaimniecības attīstības ministrijas (META) institucionālo spēju stiprināšana nacionālās kvalitātes infrastruktūras (NQI) jomā” ietvaros, kura īstenošanā LVS ir iesaistīts kā jaunākais partneris.

Darbsemināra galvenie izziņas un diskusiju temati:


	CEN un CENELEC iekšējo noteikumu 1.D daļa: CEN un CENELEC prasības dalībai – prasības, principi un procedūras;
	CEN un CENELEC rokasgrāmata 22 (Guide 22) par organizatorisko struktūru un procesiem dalības kritēriju novērtēšanai – procedūras un informācija par praktisko ieviešanu;
	standartizācijas jautājumu risināšana Eiropas valstīs – labā prakse un piemēri.


Darbsemināra dalībnieku galvenie diskusiju temati bija CEN un CENELEC dalības kritēriji, novērtējuma ziņojums un kontrolsaraksts, kā arī specifiski jautājumi, piemēram:
- darbs ar Eiropas standartiem (EN), pārņemot tos nacionālo standartu statusā;
- sistemātisks jaunu darba vienumu (New Work Items (NWI)) iespējamības novērtējums (ekspertu pieejamība, finansiālās sekas un sekretariāta atbalsts);
- noteikumi un prakse, kas nodrošina Standstill politikas ievērošanu;
- procedūras, lai izvairītos no standartizācijas darba dublēšanās un pārklāšanās;
- nacionālo tehnisko komiteju statūti un darba koordinēšana;
- dažādu ieinteresēto pušu grupu sadarbība un iesaistīšana, tostarp valsts iestāžu informēšana un aicināšana piedalīties NWI darbā valsts tiesību aktu atbalstam;
- standartu un valsts tiesību aktu saiknes aspekti;
- Nacionālās standartizācijas padomes loma;
- iekšējo kvalitātes vadības sistēmas dokumentu apjoms un procedūras, lai nodrošinātu augstu standartizācijas dokumentu kvalitāti un klientu sūdzību izskatīšanu;
- standartu tulkošanas procedūras, tostarp mašīntulkošanas risinājumi un programmatūra;
- patentu politika un patentu deklarēšanas sistēma.

 

Projekta mērķis ir uzlabot Ukrainas uzņēmējdarbības klimatu, konkurētspēju, inovācijas un integrāciju Eiropas Savienības iekšējā tirgū, uzlabojot nacionālās kvalitātes infrastruktūru (NQI), un palīdzēt Ukrainai sasniegt tirdzniecības un ekonomiskos mērķus atbilstoši asociācijas līguma (AA) un Padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas (DCFTA) prasībām.
Projekta galvenais partneris: Čehijas Metroloģijas institūts (CMI)
Partneri: Čehijas Standartizācijas, metroloģijas un testēšanas birojs (COSMT), Čehijas Akreditācijas institūts (CAI), Čehijas Lauksaimniecības un pārtikas inspekcijas iestāde (CAFIA), Čehijas Tirdzniecības inspekcijas iestāde (CTIA), Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC)

 
]]></description>
                        <link>https://www.lvs.lv</link>
                        <pubDate>Mon, 09 Oct 2023 12:48:57 +0300</pubDate>
                    </item>    
            </channel>    
</rss>