Noslēgumam tuvojas darbs pie Eirokodeksu otrās paaudzes izstrādes. Tie stāsies spēkā ar 2028. gadu. Ar daļu no jaunajiem standartiem var iepazīties jau tagad, jo ir svarīgi saprast, kas projektētājus un būvniekus sagaida.
Bet vispirms – īss ieskats Eirokodeksu attīstības vēsturē.
Līdz pat 20. gadsimta 70. gadiem katrai Eiropas valstij bija savi nacionālie konstrukciju projektēšanas noteikumi. Tas apgrūtināja pārrobežu būvniecības darbus un ES mēroga publiskos iepirkumus padarīja daudz haotiskākus. Nebija vienota veida, kā pierādīt, ka konstrukcijas atbilst drošības un lietojamības prasībām.
1975. gadā Eiropas Kopienu Komisija uzsāka rīcības programmu ar mērķi mazināt tirdzniecības tehniskos šķēršļus un saskaņot (harmonizēt) tehniskās specifikācijas būvniecībā. Šīs programmas ietvaros Komisija nolēma izveidot saskaņotu tehnisko noteikumu kopumu būvju projektēšanai, kas vēlāk kļuva par Eirokodeksiem. Sākotnējā iecere bija tos piedāvāt kā alternatīvu dalībvalstu nacionālajiem projektēšanas noteikumiem, bet vēlāk ar tiem tika aizstāti visi pretrunā esošie nacionālie standarti.
Aptuveni 15 gadus Eiropas Komisija pati koordinēja izstrādi pirmajiem Eirokodeksiem, kas tika publicēti 1984. gadā. Šie agrīnie Eirokodeksi sākotnēji nebija oficiāli Eiropas standarti (EN); tie lielā mērā balstījās uz jaunākajiem sasniegumiem (state of the art) un starptautisko asociāciju darbu un galvenokārt tika izmantoti kā atsauces dokumenti publiskajos iepirkumos.
1989. gadā Eiropas Komisija Eirokodeksu izstrādi uzticēja Eiropas Standartizācijas tehniskajai komitejai (CEN), kas izveidoja standartizācijas tehnisko komiteju CEN/TC 250 Structural Eurocodes. Tā tapa 10 Eiropas standartu (Eirokodeksu) sērija (EN 1990 – EN 1999) – kopumā gandrīz 60 daļas, kas tika publicētas, sākot ar 2002. gadu. Katrā Eirokodeksa daļā tika iekļauti parametri, kurus valstis varēja noteikt/izvēlēties atbilstoši nacionālajai specifikai, ņemot vērā ģeoloģiskos, klimatiskos u.c. apstākļus. Tā rezultātā katra valsts izstrādāja nacionālos pielikumus, kuros noteica valstī lietojamās vērtības, procedūras un informatīvos pielikumus.
Latvijā, sākot ar 2008. gadu, tika noteikts pārejas periods, kurā varēja piemērot gan esošos projektēšanas noteikumus, gan Eirokodeksus. Šis periods noslēdzās 2015. gadā, kad pēc grozījumu veikšanas Latvijas būvnormatīvos būvkonstrukciju projektēšana bija veicama tikai saskaņā ar Eirokodeksiem, izņemot dažus specifiskus gadījumus.
Tā kā standarti tiek regulāri pārskatīti un pilnveidoti, 2015. gadā CEN uzsāka darbu pie otrās paaudzes Eirokodeksu izstrādes. Šobrīd šis darbs tuvojas noslēgumam – jaunie standarti Eiropā tiks reģistrēti līdz 2027. gada septembrim. Līdz 2028. gada martam visām CEN dalībvalstīm šie standarti ir jāpārņem un jāatceļ visi pretrunā esošie nacionālie standarti – šajā gadījumā tie ir Eirokodeksu pirmās paaudzes standarti, ieskaitot koriģējumus, grozījumus un nacionālos pielikumus.
Lai uzzinātu sīkāk, kas projektētājus un būvniekus sagaida nākotnē, uz sarunu aicinājām LVS standartizācijas inženieri un standartizācijas tehniskās komitejas LVS/STK 30 “Būvniecība” koordinatori Aivu Kukuli un RTU profesori Dr.sc. ing. Līgu Gaili.
Kāds ir Eirokodeksu pārņemšanas process Latvijā?
Vispirms Eirokodeksi tāpat kā visi Eiropas standarti bez pārveidojumiem to saturā tiek reģistrēti nacionālā standarta statusā. Pēc tam tiek veikta Eirokodeksu tulkošana, jo Eirokodeksu piemērošana Latvijā ir obligāta. Savukārt, lai būtu pieejama visa informācija, kas nepieciešama Latvijā būvējamu būvju projektēšanai, tiek izstrādāti nacionālie pielikumi – šo darbu veic standartizācijas tehnisko komiteju eksperti.
LVS standartizācijas sistēmā ir izveidota tehniskā komiteja LVS/STK 30 “Būvniecība” un apakškomitejas LVS/STK 30/AK 1 “Eirokodeksi” un LVS/STK 30/AK 2 "Ģeotehnika". Tajās darbojas eksperti, kuri pārstāv nevalstiskās, akadēmiskās, privātās u.c. organizācijas. Šie eksperti piedalās Eiropas standartizācijas tehniskās komitejas CEN/TC 250 Structural Eurocodes apakškomiteju un darba grupu sanāksmēs, kā arī seko līdzi to jaunākajai informācijai. Šobrīd CEN/TC 250 sastāv no šādām apakškomitejām (SC) un darba grupām (WG):
Iesaiste šajā darbā un piekļuve darba dokumentiem Latvijas ekspertiem sniedz padziļinātas zināšanas un izpratni par Eirokodeksos aprakstītajām aprēķinu metodikām, kā arī iespēju komunicēt un īstenot pieredzes apmaiņu ar kolēģiem visā Eiropā.
Tehniskās komitejas eksperti izstrādā Eirokodeksu nacionālos pielikumus, lemjot par šādiem nacionālajā līmenī nosakāmajiem parametriem:
Nacionālo pielikumu izstrādes process paredz arī dokumentu projektu publisko apspriedi, kuras laikā priekšlikumus un komentārus var sniegt ikviens interesents (standartu projekti pieejami vietnē https://viedoklis.lvs.lv). Savukārt, ja ir interese arī piedalīties lēmumu pieņemšanā kā LVS/STK 30, LVS/STK 30/AK 1 un LVS/STK 30/AK 2 ekspertam, aicinām sazināties ar Aivu Kukuli, rakstot uz e-pastu aiva.kukule(at)lvs.lv.
Eirokodeksu otrā paaudze – kas mūs sagaida un kas mainīsies?
Otrās paaudzes Eirokodeksu izstrādes mērķis ir:
Eirokodeksu otro paaudzi veidos 11 standartu sērija ar vairāk nekā 60 daļām, kā arī papildus tiks publicētas vairākas tehniskās specifikācijas (CEN/TS) (dokumenti, par kuriem nākotnē iespējama vienošanās, ka tie kļūst par standartiem) un tehniskie ziņojumi (CEN/TR) (dokumenti ar informatīvu saturu, kas nav paredzēti publicēšanai standarta vai tehniskās specifikācijas statusā un kuru mērķis palīdzēt pielietot standartus).
Galvenās izmaiņas salīdzinājumā ar pirmās paaudzes Eirokodeksiem būs standartizācijas dokumenti par stikla, stiegrotu plastmasu kompozītu un spriegotu membrānu konstrukciju projektēšanu. Pašlaik šīs konstrukciju projektēšanas metodikas ir iekļauta tehniskajās specifikācijās (CEN/TS), bet vienlaicīgi turpinās darbs pie pilnvērtīgu standartu izstrādes.
Vēl jāpiemin, ka Eirokodeksiem būs arī jaunas daļas, piemēram:
2025. gada jūnijā darbseminārā "Otrās paaudzes Eirokodekss: galvenās izmaiņas un ieguvumi, izmantojot projektēšanas piemērus" tika prezentēti būtiskākie jaunumi un izmaiņas, projektēšanas piemēri un jaunās tehniskās specifikācijas (prezentācijas ir pieejamas ikvienam interesentam Joint Research Centre interneta vietnē – https://eurocodes.jrc.ec.europa.eu/).
Kāda ir Eirokodeksu sasaiste ar likumdošanu un kam ir jāpievērš uzmanība?
Svarīgi zināt, ka standartu būtiskākā atšķirība no likumdošanas ir tā, ka standarta statuss “atcelts” nenozīmē, ka dokuments nav piemērojams. Tas nozīmē vien to, ka ir reģistrēta jaunāka dokumenta versija. Jāņem vērā, ka likumdevējs normatīvajos aktos mēdz veidot atsaucas arī uz atceltiem standartiem.
Ja runājam par Eirokodeksiem, tad kopš 2024. gada 20. jūnija spēkā ir Būvkonstrukciju projektēšanas būvnormatīvs LBN 217-24, kas nosaka ievērojamās prasības attiecībā uz ēku un inženierbūvju būvkonstrukciju projektēšanu. Šo prasību izpilde īstenojama saskaņā ar LVS vietnē (sadaļā “Likumdošana”) publicēto piemērojamo standartu sarakstu, kurā pašlaik ir iekļauti tikai pirmās paaudzes Eirokodeksu standarti, kā arī to grozījumi, koriģējumi un nacionālie pielikumi.
Savukārt, otrās paaudzes Eirokodeksi nav piemērojami projektēšanā līdz brīdim, kad tie tiks norādīti piemērojamo standartu sarakstā. Eirokodeksa otrās paaudzes standarti reģistrēti nacionālā standarta statusā ar nolūku dot iespēju būvspeciālistiem iepazīties ar to saturu, pirms to piemērošanu nosaka normatīvie akti. Eirokodeksa otrās paaudzes standartu lietošana kopā ar pirmās paaudzes standartiem var novest pie bīstamām sekām. Ja projektēšana tomēr tiek veikta, piemērojot gan pirmās, gan otrās paaudzes Eirokodeksa standartus, par to pilnu atbildību uzņemas projektētājs.
Pašlaik Latvijā ir reģistrēti šādi Eirokodeksa otrās paaudzes standarti:
Visi publicētie Eirokodeksi ir pieejami LVS tiešsaistes standartu lasītavā sertificētiem būvspeciālistiem. Savukārt, saraksts ar Latvijā reģistrētajiem Eirokodeksiem (gan pirmās paaudzes, gan otrās), to tulkojumiem un nacionālajiem pielikumiem atrodams LVS interneta vietnes sadaļā “Eirokodeksi”, kur atrodams arī Eirokodeksu otrās paaudzes ieviešanas plāns u.c. aktuālā informācija.
Kāpēc nevar lietot kopā veco un jauno paaudzi?
1. Atšķirības projektēšanas pamatprincipos
Otrās paaudzes Eirokodekss EN 1990 ir pārstrukturēts, kā arī ir paplašināti projektēšanas pamatprincipi. Piemēram, tajā ir integrēti ģeotehniskās projektēšanas pamatprincipi un ir sniegta skaidrāka pieeja gan esošo konstrukciju novērtēšanai un pārprojektēšanai, gan arī projektēšanai, kurā par pamatu tiek izmantota testēšana. Tā rezultātā pamatpieņēmumi var atšķirties no pirmajā paaudzē noteiktajiem. Ja abas paaudzes Eirokodeksi tiek piemēroti vienlaicīgi, var rasties būtiskas kļūdas, kuras veicina iespējamās atšķirības parciālajos faktoros un nesaderīgas slodžu kombinācijas. Līdz ar to noteiktie drošuma mērķi var netikt sasniegti.
2. Atšķirīgi iedarbju modeļi
Otrās paaudzes EN 1991 “1. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām” ietver uzlabotus modeļus sniega un vēja iedarbju noteikšanai, kā arī iedarbēm uz tvertnēm, silosiem, celtņiem. Dažos gadījumos ir izveidotas pat pilnīgi jaunas projektēšanas pieejas. Tādejādi, piemērojot iedarbju modeļus no pirmās paaudzes kopā ar otrās paaudzes projektēšanas pamatprincipiem, atšķirīgās statistiskās apstrādes rezultātā var tikt uzprojektētas konstrukcijas ar nekorektiem drošuma līmeņiem.
3. Būtiski mainīta ģeotehniskā projektēšana
Pirmās paaudzes EN 1997 izmantošana kopā ar otrās paaudzes EN 1990 var radīt neskaidrības par to, kura projektēšanas pieeja ir piemērojama. Savukārt, lietojot otrās paaudzes EN 1997, kamēr pārējā projekta daļa balstās uz pirmās paaudzes EN 1990, var iegūt globālos drošības līmeņus, kas nav saskaņoti ar pārējo konstrukciju.
Lielākais risks ir tas, ka pastāv iespēja ķēdes vidū (iedarbju definēšana → robežstāvokļu izvēle → kombināciju izveide → pretestību noteikšana un grunts mijiedarbība → ģeotehnikās pārbaudes) netīšām mainīt drošuma līmeni vai projektēšanas pamatpieņēmumus, kā rezultātā konstrukcijas daļas faktiski netiek projektētas saskaņā ar vieniem un tiem pašiem principiem, pat ja visi ķēdes posmi atbilst Eirokodeksam.