Digitalizācija būtiski maina būvniecības nozares darbības modeli – no atsevišķu dokumentu un procesu pārvaldības uz strukturētu datu, sadarbības platformu un digitālu informācijas plūsmu izmantošanu visā būves dzīves ciklā. Mērķis ir ātrāka un pārskatāmāka būvniecības ieceru sagatavošana un saskaņošana, efektīvāka projektēšana un būvdarbu vadība, kvalitatīvāka lēmumu pieņemšana un zemākas izmaksas būves ekspluatācijas laikā.
Viens no būtiskākajiem digitālās būvniecības risinājumiem ir Būves informācijas modelēšana jeb BIM. BIM ir metode un procesu kopums, kas ļauj būves informāciju strukturēti sagatavot, pārvaldīt, apmainīt un izmantot digitālā vidē. Tas palīdz pasūtītājiem, projektētājiem, būvniekiem, būvizstrādājumu ražotājiem, apsaimniekotājiem un publiskās pārvaldes institūcijām sadarboties, izmantojot vienotu un pārbaudāmu informācijas pamatu.
BIM ieviešana veicina standartizētu un caurskatāmu būvniecības procesu, uzlabo sadarbību starp iesaistītajām pusēm un palīdz savlaicīgi identificēt riskus, neatbilstības un iespējamos konfliktus projektēšanas un būvdarbu posmā. Digitālie modeļi un strukturēti dati ļauj labāk salīdzināt risinājumus, plānot būvdarbus, kontrolēt kvalitāti un nodrošināt informācijas pēctecību no ieceres un projektēšanas līdz būves ekspluatācijai, uzturēšanai un atjaunošanai.
Nozīmīga loma BIM attīstībā ir standartiem. Tie nodrošina kopīgu valodu, vienotus informācijas apmaiņas principus un saskaņotu pieeju datu pārvaldībai. Standartos balstīta BIM izmantošana palīdz mazināt projektēšanas kļūdas, samazināt pārbūvju un kavējumu risku, uzlabot izmaksu prognozējamību un stiprināt būvniecības procesa kvalitāti.
BIM izmantošana pasaulē turpina paplašināties, un daudzās valstīs tā ir kļuvusi par būtisku prasību publiskajos būvniecības iepirkumos un starptautiskos projektos. Arī Latvijā BIM attīstība ir nozīmīgs priekšnoteikums būvniecības nozares produktivitātei, datu kvalitātei, ilgtspējai un konkurētspējai gan vietējā, gan eksporta tirgū.
Latviešu valodā:
LVS 1052:2018 "Būvju informācijas modelēšanas (BIM) terminoloģija" ir Latvijas nacionālais standarts, ko izstrādājusi tehniskā komiteja LVS/STK 56 “Būvju informācijas modelēšana”. Standarts nosaka terminus un definīcijas, kas attiecas uz būvju informācijas modelēšanu, būvniecības un nekustamā īpašuma nozari, kā arī ar BIM saistītiem procesiem.
LVS 1095:2026 “Būvju informācijas modelēšana (BIM). Pasūtītāja informācijas prasības (PIP)” ir Latvijas nacionālais standarts, kas paredzēts pasūtītājiem BIM prasību noteikšanai būvniecības iepirkumos un projektu īstenošanā. Standarts palīdz strukturēt pasūtītāja informācijas prasības, tostarp prasības attiecībā uz informācijas sagatavošanu, nodošanu, kvalitāti un sadarbības procesiem BIM vidē.
Starptautisko standartu sēriju ISO 19650 "Informācijas par būvēm un inženiertehniskajiem darbiem organizēšana un digitalizācija, ieskaitot būvju informācijas modelēšanu (BIM). Informācijas pārvaldība, izmantojot būvju informācijas modelēšanu" izstrādājusi ISO tehniskās komitejas ISO/TC 59 "Būves un inženiertehniskie darbi" SC 13 apakškomiteja. Latvija ISO/TC 59/SC 13 darbā ir pārstāvēta ar nacionālo tehnisko komiteju LVS/STK 56 “Būvju informācijas modelēšana”. Par ISO komitejā izstrādātajiem BIM standartiem vairāk lasiet šeit.
LVS EN ISO 19650-1:2019 nosaka jēdzienus un principus informācijas pārvaldībai, izmantojot būvju informācijas modelēšanu. Dokumentā ietvertie jēdzieni un principi ir paredzēti būves aktīva īpašniekiem un pārvaldītājiem, projektētājiem, būvniekiem, aprīkojuma ražotājiem, citiem būvspeciālistiem, pārvaldes iestāžu pārstāvjiem, investoriem, apdrošinātājiem un gala lietotājiem.
LVS EN ISO 19650-2:2019 nosaka informācijas pārvaldības prasības aktīva piegādes posmā. Standarts palīdz pasūtītājam noteikt informācijas prasības un organizēt sadarbības vidi, kurā iesaistītās puses var efektīvi sagatavot, apmainīties un pārvaldīt informāciju projekta īstenošanas laikā.
LVS EN ISO 19650-3:2020 attiecas uz informācijas pārvaldību aktīva ekspluatācijas posmā, savukārt LVS EN ISO 19650-4:2022 nosaka prasības informācijas apmaiņai. LVS EN ISO 19650-5:2020 aptver uz drošību orientētu pieeju informācijas pārvaldībai, bet LVS EN ISO 19650-6:2025 nosaka pieeju veselības un drošības informācijas pārvaldībai BIM procesos.
Standarts LVS EN ISO 23387:2021 nosaka būvniecības objektu datu veidņu principus un struktūru, ko izmanto būvaktīvu dzīves ciklā. Standarts atbalsta digitālos procesus un mašīnlasāmu datu izmantošanu, lai strukturēti apmainītos ar informāciju par dažādiem būvniecības objektiem, piemēram, produktiem, sistēmām, montāžas elementiem, telpām un ēkām.
Eiropas un starptautiskie standarti (angļu valodā):
LVS EN ISO 16739-1:2020 “Nozares pamatklases (IFC) datu apmaiņai būvniecības un ēku vadības nozarēs. 1. daļa: Datu struktūra (ISO 16739-1:2018)” ir paredzēts lietošanai būvju projektēšanas, būvniecības un ekspluatācijas posmos. Standarta adaptēšanu Latvijas nacionālā standarta statusā atbalstīja LVS/STK 56 “Būvju informācijas modelēšana”.
IFC formāts ir viens no nozīmīgākajiem atvērta tipa BIM datu apmaiņas formātiem. Latvijā plaši izmantotās BIM programmas parasti nodrošina iespēju importēt un eksportēt datnes IFC formātā. ISO 16739 standarta adaptēšana Latvijas nacionālā standarta statusā veicina vienotu izpratni par IFC nozīmi, uzlabo standarta pieejamību un atbalsta datu apmaiņu starp dažādiem BIM rīkiem.
Atvērta tipa BIM standarti, piemēram, IFC standarts, palīdz mazināt atkarību no konkrētu ražotāju programmatūras risinājumiem. Tie ļauj ieinteresētajām pusēm izvēlēties savām vajadzībām piemērotākos rīkus un vienlaikus nodrošina iespēju apmainīties ar datiem starp dažādām sistēmām.
Tehniskā specifikācija LVS CEN/TS 17623:2021 "Apgaismojuma īpašības būvju informācijas modelēšanā (BIM). Gaismekļi un sensori" nosaka apgaismojuma īpašības digitālai ēku projektēšanai un uzturēšanai. Dokuments ietver nepieciešamās īpašības gaismekļu un sensoru ierīču aprakstīšanai un ir paredzēts datu apmaiņas atbalstam dažādās informācijas sistēmās un datubāzēs.
Nacionālais standarts LVS 1095:2026 “Būvju informācijas modelēšana (BIM). Pasūtītāja informācijas prasības (PIP)” ir paredzēts pasūtītājiem kā praktisks ietvars BIM prasību noteikšanai būvniecības iepirkumos un projektu īstenošanā. Tas palīdz strukturēt pasūtītāja informācijas prasības un noteikt vienotu pieeju BIM procesa organizēšanai, informācijas sagatavošanai, apmaiņai, kvalitātes kontrolei un sadarbībai digitālā vidē.
Standarts definē darba uzdevumu, kvalitātes prasības, darba plūsmas un procedūras būvniecības projektu īstenošanai BIM vidē, tostarp prasības būves informācijas modeļu izstrādei, aktualizēšanai un papildināšanai projektēšanas un būvdarbu laikā. Standarts ir izmantojams kā pasūtītāja tehniskās specifikācijas sastāvdaļa, kas reglamentē ar BIM procesu saistītos jautājumus.
Standarta piemērošana ir brīvprātīga. Tas nozīmē, ka LVS 1095:2026 nav obligāti piemērojams pats par sevi, ja vien tā piemērošana nav noteikta normatīvajā aktā, iepirkuma dokumentācijā, līgumā vai citā saistošā dokumentā. Vienlaikus standartu var izmantot kā vienotu atsauces dokumentu BIM prasību formulēšanai un iekļaut tehniskajā specifikācijā, lai skaidri noteiktu pasūtītāja prasības projekta īstenošanai BIM vidē.
LVS 1095:2026 nosaka pamata prasības BIM procesam, vienlaikus ļaujot pasūtītājam tās papildināt atbilstoši konkrētā projekta vajadzībām, piemēram, attiecībā uz BIM nodevumiem, informācijas detalizāciju, izpildmodeļa izstrādi, punktu mākoņu izmantošanu, VR/AR tehnoloģiju pielietošanu vai simulāciju izstrādi.
Standarts ir piemērojams gan apvienotā projektēšanas un būvniecības līguma gadījumā, gan situācijās, kad būvprojekta izstrādi un būvdarbus nodrošina dažādi piegādātāji atsevišķu līgumu ietvaros. Tas paredz pienākumus ne tikai piegādātājam, bet arī pasūtītājam, īpaši sadarbības un informācijas vadības jautājumos.
Standartam pievienoti informatīvi pielikumi, kas izmantojami pasūtītāja informācijas prasību detalizēšanai, informācijas detalizācijas prasību noteikšanai un līguma BIM īstenošanas plāna sagatavošanai.
2025. gadā LVS kopā ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un Rīgas Tehnisko universitāti piedalījās konkursa “Digitālās būvniecības ekselences balva 2025” organizēšanā. Konkurss tika izveidots, lai veicinātu labās prakses apmaiņu, digitālo rīku izmantošanu un inovāciju ieviešanu Latvijas būvniecības nozarē.
Konkursa mērķis bija izcelt Latvijas būvniecības projektus, kuros veiksmīgi izmantotas BIM tehnoloģijas, digitālie risinājumi un mūsdienīgas informācijas pārvaldības pieejas. Īpaša uzmanība tika pievērsta tam, kā digitālie rīki palīdz uzlabot projektu kvalitāti, sadarbību, caurskatāmību un būvniecības procesa efektivitāti.
Konkursam tika iesniegti 20 projektu pieteikumi trīs kategorijās: “BIM projekts”, “BIM būvobjekts” un “Digitālā inovācija”. Finālistu projekti tika prezentēti pieredzes apmaiņas forumā, kas notika 2025. gada 5. decembrī Rīgā. Pasākumā nozares pārstāvji iepazinās ar praktiskiem BIM un digitālo inovāciju piemēriem, savukārt konkursa noslēgumā tika apbalvoti labākie Latvijas digitālās būvniecības projekti.
Dalība šāda konkursa organizēšanā ir daļa no LVS iesaistes būvniecības digitalizācijas attīstībā, veicinot standartizētu pieeju BIM izmantošanai, zināšanu apmaiņu un labās prakses izplatību nozarē.
Izaicinājumus digitālai pārveidei rada procesu atšķirības uzņēmumos, kā arī procesu dalībnieku atšķirīga gatavības pakāpe. Lai palīdzētu būvniecības procesā iesaistītajām pusēm plānot BIM ieviešanu un apgūšanu, laicīgi mobilizēt nepieciešamos resursus, kā arī sniegtu labāku priekšstatu par sagaidāmajiem rezultātiem, uzsākta BIM apmācību iniciatīva BIM procesa dalībnieku izpratnes vairošanai par BIM.
2019. gadā ieceres īstenošanai tika izveidoti pirmie e-apmācību kursi. Kursi veidoti, lai sniegtu pamatzināšanas BIM jomā plašākam speciālistu lokam. Kursa apgūšanā nozīmīga loma ir arī lietotāju patstāvīgajam un nepārtrauktam darbam savu zināšanu pilnveidē.
Apmācību kursu uzdevumi:
Mērķauditorija:
Apmācību kursi:
Lai saņemtu piekļuvi kursiem, lūdzu nosūtiet uz e-pastu apmacibas{at}lvs.lv pieteikumu ar vārdu, uzvārdu, e-pastu un kursa(-u) nosaukumu(-iem).
Būvniecības klasifikācija sistēma ir būtiska, lai panāktu efektīvu informācijas pārvaldību, un tā ir noteikta kā viena no komponentēm, kas nepieciešama 2. līmeņa BIM ieviešanai. Klasifikācijas nozīme pieaug, jo būvprojekti kļūst aizvien sarežģītāki, tādējādi radot arvien vairāk datu, kas pēc tam izmantojami procesu automatizācijā un informētu un pārdomātu lēmumu pieņemšanā visā būves dzīves cikla laikā, tostarp būvju apsaimniekošanā un uzturēšanā. Pieaugošās sadarbības apstākļos būvniecības procesa dalībniekiem vairs nepietiek tikai zināt, kādi ir informācijas klasifikācijas elementi vai kāda informācijas klasifikācijas sistēma tiek izmantota. Procesa dalībniekiem ir jābūt spējīgiem sazināties vienotā valodā ar citiem sadarbības partneriem, lai operatīvi pārliecinātos par izvēlēto risinājumu atbilstību, to piemērotību visām iesaistītajām pusēm, kā arī būvaktīvam kopumā, nevis tikai būvprojektam vai noteiktam būvniecības posmam.
Līdz ar to vienotā būvniecības klasifikācija un tās pielāgošana BIM lietošanas vajadzībām ir nozīmīgs digitālās būvniecības ieviešanas posms Latvijā. Vienotas sistēmas un procesa izmantošanai būtu nepieciešams visus būvmateriālus, procesus un būves klasificēt saskaņā ar vienotu struktūru. Lai to panāktu, jāievieš vienota valoda ēkas informācijas klasifikācijai, lai iesaistītās puses varētu apmainīties ar precīziem datiem. Vienota informācijas klasifikācija nodrošinātu, ka visi ēkas dzīves cikla posmi, sākot ar komponenšu un klašu kodu saskaņošanas, līdz datu apmaiņas un pārsūtīšanas laika komponentiem un klašu kodiem paliek nemainīgi, konsekventi interpretācijās un netiek dublēti.
Klasifikācijas sistēmas izstrādē tika ņemti vērā arī 2021. gada pētījuma "Būvniecības klasifikācijas sistēmas izvērtēšana BIM projektos" rezultāti un rekomendācijas.
Pētījuma mērķis ir izvērtēt iespējas un ekonomisko pamatojumu nepieciešamībai nodrošināt publiskos pasūtītājus ar vienotas datu vides (VDV) risinājumu būvniecības projektiem un apzināt alternatīvas.
Pētījums veikts laika periodā no 2021. gada septembra līdz decembrim. Izpētes ietvaros tika analizēti 12 būvniecības projekti, kuru realizācijā tika pielietota VDV. Projekti tika analizēti, izmantojot vairāk nekā 200 VDV kritērijus, kuri tika identificēti Pētījuma teorētiskās izpētes laikā un intervijās ar projektu pārstāvjiem. Projektu dati tika analizēti, izmantojot salīdzinošās un kontentanalīzes metodes, lai detalizēti izprastu esošo Latvijas būvniecības nozares praksi izmantojot VDV, tās pašreizējās funkcionālās iespējas un nozares VDV vajadzību gradācijas.
Balstoties uz veikto teorētisko un empīrisko izpēti, secināts, ka nozarē nepieciešams veidot vienotu izpratni par to, kas ir VDV, un kas ietver nacionālo VDV standartu un informatīvo materiālu izstrādi vai adaptēšanu, nosakot VDV funkcijas, pielietojamību (projektēšana, būvniecība, apsaimniekošana), iesaistītās puses un citus aspektus. Pētījuma ietvaros definēta minimāli optimālā funkcionalitāte nacionāli izmantojamai VDV sistēmai. Pasūtītāja VDV sistēmas nodrošināšanai rekomendēts paredzēt pilna apjoma VDV funkcionalitātes iespējas. Lai gan pašlaik nozare lielākoties izmanto daļējas funkcionalitātes, jau pašlaik dažos projektos VDV sistēma nav praktiski funkcionējoša bez pilna apjoma VDV funkcionalitātes.
Pētījuma ietvaros tika izstrādātas trīs kategoriju funkciju specifikācijas ar vēlamajām rekomendācijām VDV funkcionalitātei:
Katras sadaļas detalizēts funkciju saraksts ir identificēts pētījumā, un balstoties uz šo funkcionalitātes prasību sadalījumu tika finansiāli izvērtētas trīs izstrādes alternatīvas VDV izmantošanai publiskos pasūtījumos:
Rekomendēts veikt padziļinātu sociālekonomisko un juridisko risku novērtējumu visām trīs integrācijas iespējām. Bez tehnoloģiskā, laika un izmaksu novērtējuma, kas veikts pētījuma ietvaros, svarīgi novērtēt saistītos riskus katram no integrācijas scenārijiem.
Vienotas VDV ieviešanas publiskajos iepirkumos ieguvumi būtu samazināts laika patēriņš informācijas saskaņošanai, pārbaudei un komunikācijai, kā arī datu uzticamības un drošības palielināšanās. Ilgtermiņā VDV izmantošana ļaus efektīvāk un pilnvērtīgāk sadarboties dažādiem nozares dalībniekiem visa būvaktīva dzīves ciklā, kas arī veicinās aprites ekonomikas principu ieviešanu.
Pētījuma mērķis ir veikt esošās būvniecības klasifikācijas sistēmas pielietošanas prakses Latvijā vispusīgu analīzi, identificēt tās piemērošanas galvenos trūkumus vai problemātiskos aspektus BIM nozīmes pieauguma kontekstā, kā arī sniegt priekšlikumus būvniecības klasifikācijas sistēmas pilnveidošanai Latvijā, tajos ietverot piedāvāto risinājumu ietekmes novērtējumu uz pastāvošo praksi un normatīvo regulējumu, kā arī ievērojot citu valstu pieredzi.
Pētījums tika veikts laika posmā no 2021. gada augusta līdz novembrim. Pētījumā ietvaros tika detalizēti izvērtētas 20 dažādas Latvijas un ārvalstu būvniecības klasifikācijas sistēmas. Salīdzinot dažādas klasifikācijas sistēmas, tika secināts, ka primāri uzmanība jāpievērš to ieviešanas izmaksām uzņēmumā, kā arī praktiskumam, saprotamībai un vienkāršumam lietošanā.
Balstoties uz veikto teorētisko izpēti, ekspertu novērtējumu apkopošanu, empīriskā BIM modeļa aprobāciju un citiem pasākumiem, kuri tika veikti atbilstoši pētījuma metodoloģijai, Latvijai tiek rekomendēts izstrādāt vienotu nacionālo klasifikācijas sistēmu, par pamatu izmantojot standartu LVS EN ISO 12006-2, Latvijas būvnormatīvu LBN 501-17, Ministru Kabineta noteikumus Nr. 326 un Lielbritānijas būvniecības klasifikācijas sistēmu Uniclass 2015.
Vienotas nacionālās būvniecības klasifikācijas sistēmas BIM projektos ieviešanas ieguvumi būtu godprātīgāka konkurence iepirkumu konkursos (caurspīdīgāki procesi), atvieglots darbs ar projektiem un augstāka nozares efektivitāte.
Pētījums "Ieguvumu novērtējums no BIM izmantošanas būvniecības projektos un būvju ekspluatācijā un labās prakses piemēru apkopošana BIM izmantošanā" ir kvantitatīvas un kvalitatīvas informācijas apkopojums par būvniecības informācijas modelēšanas (BIM) sniegtajiem ieguvumiem būvniecības projektos un būvju ekspluatācijā, kas pilnībā vai daļēji īstenoti BIM vidē, kā arī labās prakses piemēru apkopošana BIM izmantošanā Latvijā.
Pētījuma virsmērķis ir veicināt būvniecības procesos iesaistīto industrijas un pārvaldes dalībnieku izpratni par BIM ieguvumiem, tādējādi sekmējot BIM ieviešanu Latvijā tā visplašākajā lietojumā, sākot no pasūtītāja prasību izstrādēm līdz ēku apsaimniekošanai un likvidācijai, veicinot ekonomiskākus, produktīvākus un pārredzamākus būvniecības procesus.
Pētījuma izstrādes laikā tika identificēti 10 BIM izmantošanas labās prakses būvprojekti, kuriem sadarbībā ar uzņēmumu pārstāvjiem tika veikts padziļināts BIM ieguvumu novērtējums.
Līdz šim Latvijā veiktās aptaujas "Lielā BIM skaitīšana" rezultāti norāda uz to, ka lielākā daļa respondentu (83%) uzskata, ka jaunāko tehnoloģiju un digitalizācijas sniegtās iespējas netiek pilnvērtīgi novērtētas un izmantotas. Galvenais iemesls šim apstāklim ir atbilstošu zināšanu trūkums, kā arī nepietiekama apzināšanās par ieguvumiem, kurus sniedz BIM tehnoloģija, to piemērojot praksē. Būtiska aptaujas respondentu daļa (84%) ir piesardzīga, runājot par dalību būvniecības projekta īstenošanā, kurā kā prasība noteikta BIM tehnoloģijas izmantošana. Tikai aptuvenu ceturtdaļa (24%) no respondentiem pauž gatavību dalībai šādos projektus, vienlaikus trešdaļai (32%) norādot uz papildu resursu ieguldījumiem BIM ieviešanā, kas ir būtisks faktors lēmumu pieņemšanā par tehnoloģijas pārņemšanu iekšējos darba procesos.
Plaša mēroga BIM iedzīvināšana Latvijas tirgū noteikti saistās ar papildu projektēšanas izmaksām, kuras jāsedz būvniecības pasūtītājām. Savukārt, projektētājiem jāinvestē programmatūrā, apmācībā un jāvelta papildu laiks modeļu izstrādei. Detalizācijas līmenis arī lielā mērā nosaka projektēšanas papildu izmaksas.
Pētījuma mērķis ir būvju informācijas modelēšanas (BIM) ieviešanai nepieciešamo ieguldījumu apzināšana Latvijā un vienā no Eiropas Savienības valstīm, kurā BIM piemēro valsts pārvaldes iestāžu būvniecības iepirkumos. Pētījuma rezultātiem būtu jāveicina projektēšanas un būvniecības uzņēmumu, būvniecības pasūtītāju un citu ieinteresēto pušu izpratne par BIM ieviešanas izmaksām un praktisko pieredzi BIM ieviešanā.
Pētījuma uzdevumi:
Balstoties uz pētījumā iegūtajiem datiem, viedokļiem, analīzes rezultātiem un interpretācijām, sniegti secinājumi un priekšlikumi būvniecībā iesaistītajām organizācijām par BIM ieviešanu.
Lai celtu būvniecības nozares produktivitāti, kvalitāti un sniegtu lielāku pievienoto vērtību nozares klientiem, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar būvniecības procesā iesaistītajām pusēm sagatavoja ceļa kartes projektu BIM ieviešanai būvniecības procesā Latvijā. BIM ieviešanas ceļa karte ir paredzēta kā kopīgs valdības, būvniecības nozares un citu ieinteresēto pušu rīcības plāns, lai BIM ieviešana notiktu pārdomāti un visas iesaistītās puses no BIM ieviešanas būtu tikai ieguvējas. Vienošanās puses pauž apņemšanos sadarboties ceļa kartē minēto aktivitāšu īstenošanā, lai sasniegtu noteiktos mērķus. BIM ceļa karte:
Ceļa karte ir pastāvīgi atjaunināms un papildināms dokuments; EM vadībā regulāri notiek paredzēto pasākumu izvērtēšana.