Digitalizācija iezīmē virzienu, kādā attīstās būvniecības nozare – ātra būvniecības ieceru apstiprināšana, efektīvi būvniecības procesi un samazinātas izmaksas visā būves dzīves ciklā. Viens no šādiem risinājumiem ir Būves informācijas modelēšana jeb BIM – integrēts projektēšanas, būvniecības un apsaimniekošanas procesu, tehnoloģiju un noteikumu kopums, kas ļauj visām iesaistītajām pusēm kopīgi projektēt, būvēt un apsaimniekot būvi digitālā vidē.
BIM tehnoloģija dod iespēju veidot efektīvu, t.sk. standartizācijā balstītu, būvniecības procesu, celt nozares produktivitāti un kvalitāti, kā arī sniedz pievienoto vērtību nozares klientiem. Tā nodrošina augstāka līmeņa savstarpējo sadarbību būvniecības laikā, dažādu projekta risinājumu vizualizēšanu jau būvprojekta izstrādes sākumā, procesu standartizēšanu, risku identificēšanu un mazināšanu, kā arī padara būvniecības procesu caurspīdīgāku un labāk prognozējamu. Rezultātā būtiski samazinās projektēšanas kļūdas un ar tām saistītais izmaksu pieaugums, kļūdas būvdarbu laikā un nepārdomāti risinājumi ar potenciāli augstām apsaimniekošanas izmaksām, radot ievērojamus ekonomiskos ieguvumus gan būvniecības klientiem, gan nozares uzņēmumiem.
Visā pasaulē BIM izmantošana ļoti strauji pieaug un vairākās augsti attīstītās valstīs tā ir obligāta prasība publiskajos būvniecības iepirkumos, kā arī BIM nereti tiek pieprasīts starptautiskos būvniecības iepirkumos. Arī Latvijā būvniecības nozarei ir svarīgi ieviest BIM, nodrošinot konkurētspēju gan iekšējā, gan eksporta tirgos.
Latviešu valodā:
LVS 1052:2018 "Būvju informācijas modelēšanas (BIM) terminoloģija" ir Latvijas nacionālais standarts, ko izstrādājusi tehniskā komiteja LVS/STK 56 “Būvju informācijas modelēšana” tehniskā komiteja. Standarts nosaka terminus un definīcijas, kas attiecas uz būvniecības un nekustamā īpašuma nozari, līgumiem, izglītību, likumiem u.c. Sakarā ar EN ISO 19650-1:2017 standarta adaptēšanu nacionālā standarti status, tuvākajā laikā paredzama standarti pārskatīšana atbildīgajā tehniskajā komitejā.
Starptautisko standartu ISO 19650 "Informācijas par būvēm un inženiertehniskajiem darbiem organizēšana un digitalizācija, ieskaitot būvju informācijas modelēšanu (BIM). Informācijas pārvaldība, izmantojot būvju informācijas modelēšanu." un tā 6 daļas izstrādājusi ISO tehniskās komitejas ISO/TC 59 "Būves un inženiertehniskie darbi" SC 13 apakškomiteja. Latvija ISO/TC 59/SC 13 komitejā ir pārstāvēta ar nacionālo tehnisko komiteju LVS/STK 56 “Būvju informācijas modelēšana”. Par ISO komitejā izstrādātajiem BIM standartiem vairāk lasiet šeit.
Standarta 1. daļā ir izklāstīti ieteicamie jēdzieni un principi informācijas pārvaldībai un tās sagatavošanai par būvēm, izmantojot būvju informācijas modelēšanas (BIM) tehnoloģiju. Dokumentā ietvertie jēdzieni un principi ir paredzēti būves aktīva īpašniekiem un pārvaldītājiem, projektētājiem, būvniekiem, aprīkojuma ražotājiem, citiem būvspeciālistiem, pārvaldes iestāžu pārstāvjiem, investoriem, apdrošinātājiem un gala lietotājiem. Savukārt 2. daļa ļauj būvniecības pasūtītājam noteikt savas prasības attiecībā uz informāciju būves aktīva piegādes posmā, kā nodrošināt atbilstošu sadarbības vidi, kurā (vairākas) norīkotās puses apmainās ar informāciju efektīvā un lietderīgā veidā.
Standarts LVS EN ISO 23387:2021 "Būvju informācijas modelēšana (BIM). Būvobjektu datu veidnes, ko izmanto būvaktīvu dzīves ciklā. Jēdzieni un principi (ISO 23387:2020)" nosaka būvniecības objektu datu veidņu principus un struktūru. Tas ir izstrādāts, lai atbalstītu digitālos procesus, izmantojot mašīnlasāmus formātus, standarta datu struktūru, lai apmainītos ar informāciju par jebkura veida būvniecības objektu, piemēram, produkts, sistēma, montāža, telpa, ēka utt., ko izmanto objektu izveides, projektēšanas, ražošanas, ekspluatācijas un nojaukšanas laikā.
Eiropas un starptautiskie standarti (angļu valodā):
Standarts LVS EN ISO 16739-1:2020 "Nozares pamatklases (IFC) datu apmaiņai būvniecības un ēku vadības nozarēs. 1.daļa: Datu struktūra (ISO 16739-1:2018)" ir domāts lietošanai būvju projektēšanas, būvniecības un ekspluatācijas posmos. Starptautiskā standarta adaptēšanu atbalstīja LVS/STK 56 “Būvju informācijas modelēšana”.
Visbiežāk izmantojamas BIM programmas Latvijā ir spējīgas importēt un eksportēt datnes IFC formātā. ISO 16739 standarta adaptēšana Latvijas nacionālā standarta statusā formāli atzīst tā vērtību un nozīmi, paplašina vietējās būvniecības nozares informētību un uzlabo tā pieejamību.
Atvēta tipa BIM standarti, tādi kā IFC standarts, nozīmē, ka ieinteresētās puses nav atkarīgas no konkrētu ražotāju licencētiem programmatūras produktiem, bet tās var izvēlēties sev piemērotākus rīkus atbilstoši to vajadzībām un veikt datu apmaiņu ar citiem. Produktu dažādība veicina konkurenci un attīstību programmatūras produktu tirgū.
Tehniskā specifikācija LVS CEN/TS 17623:2021 "Apgaismojuma īpašības būvju informācijas modelēšanā (BIM). Gaismekļi un sensori" nosaka un precizē apgaismojuma īpašības digitālai ēku projektēšanai un uzturēšanai. Dokuments sniedz visas nepieciešamās īpašības, lai projektētu un aprakstītu gaismekļus un sensoru ierīces. Šie rekvizīti ir paredzēti izmantošanai kā kartēšanas rekvizīti īpašuma nodrošinātājiem un pieprasītājiem. Identifikatoru kartēšana ļauj apmainīties ar gaismekļu un sensoru ierīču datiem dažādās datu bāzēs.
Izaicinājumus digitālai pārveidei rada procesu atšķirības uzņēmumos, kā arī procesu dalībnieku atšķirīga gatavības pakāpe. Lai palīdzētu būvniecības procesā iesaistītajām pusēm plānot BIM ieviešanu un apgūšanu, laicīgi mobilizēt nepieciešamos resursus, kā arī sniegtu labāku priekšstatu par sagaidāmajiem rezultātiem, uzsākta BIM apmācību iniciatīva BIM procesa dalībnieku izpratnes vairošanai par BIM.
2019. gadā ieceres īstenošanai tika izveidoti pirmie e-apmācību kursi. Kursi veidoti, lai sniegtu pamatzināšanas BIM jomā plašākam speciālistu lokam. Kursa apgūšanā nozīmīga loma ir arī lietotāju patstāvīgajam un nepārtrauktam darbam savu zināšanu pilnveidē.
Apmācību kursu uzdevumi:
Mērķauditorija:
Apmācību kursi:
Lai saņemtu piekļuvi kursiem, lūdzu nosūtiet uz e-pastu apmacibas{at}lvs.lv pieteikumu ar vārdu, uzvārdu, e-pastu un kursa(-u) nosaukumu(-iem).
Būvniecības klasifikācija sistēma ir būtiska, lai panāktu efektīvu informācijas pārvaldību, un tā ir noteikta kā viena no komponentēm, kas nepieciešama 2. līmeņa BIM ieviešanai. Klasifikācijas nozīme pieaug, jo būvprojekti kļūst aizvien sarežģītāki, tādējādi radot arvien vairāk datu, kas pēc tam izmantojami procesu automatizācijā un informētu un pārdomātu lēmumu pieņemšanā visā būves dzīves cikla laikā, tostarp būvju apsaimniekošanā un uzturēšanā. Pieaugošās sadarbības apstākļos būvniecības procesa dalībniekiem vairs nepietiek tikai zināt, kādi ir informācijas klasifikācijas elementi vai kāda informācijas klasifikācijas sistēma tiek izmantota. Procesa dalībniekiem ir jābūt spējīgiem sazināties vienotā valodā ar citiem sadarbības partneriem, lai operatīvi pārliecinātos par izvēlēto risinājumu atbilstību, to piemērotību visām iesaistītajām pusēm, kā arī būvaktīvam kopumā, nevis tikai būvprojektam vai noteiktam būvniecības posmam.
Līdz ar to vienotā būvniecības klasifikācija un tās pielāgošana BIM lietošanas vajadzībām ir nozīmīgs digitālās būvniecības ieviešanas posms Latvijā. Vienotas sistēmas un procesa izmantošanai būtu nepieciešams visus būvmateriālus, procesus un būves klasificēt saskaņā ar vienotu struktūru. Lai to panāktu, jāievieš vienota valoda ēkas informācijas klasifikācijai, lai iesaistītās puses varētu apmainīties ar precīziem datiem. Vienota informācijas klasifikācija nodrošinātu, ka visi ēkas dzīves cikla posmi, sākot ar komponenšu un klašu kodu saskaņošanas, līdz datu apmaiņas un pārsūtīšanas laika komponentiem un klašu kodiem paliek nemainīgi, konsekventi interpretācijās un netiek dublēti.
Klasifikācijas sistēmas izstrādē tika ņemti vērā arī 2021. gada pētījuma "Būvniecības klasifikācijas sistēmas izvērtēšana BIM projektos" rezultāti un rekomendācijas.
Pētījuma mērķis ir izvērtēt iespējas un ekonomisko pamatojumu nepieciešamībai nodrošināt publiskos pasūtītājus ar vienotas datu vides (VDV) risinājumu būvniecības projektiem un apzināt alternatīvas.
Pētījums veikts laika periodā no 2021. gada septembra līdz decembrim. Izpētes ietvaros tika analizēti 12 būvniecības projekti, kuru realizācijā tika pielietota VDV. Projekti tika analizēti, izmantojot vairāk nekā 200 VDV kritērijus, kuri tika identificēti Pētījuma teorētiskās izpētes laikā un intervijās ar projektu pārstāvjiem. Projektu dati tika analizēti, izmantojot salīdzinošās un kontentanalīzes metodes, lai detalizēti izprastu esošo Latvijas būvniecības nozares praksi izmantojot VDV, tās pašreizējās funkcionālās iespējas un nozares VDV vajadzību gradācijas.
Balstoties uz veikto teorētisko un empīrisko izpēti, secināts, ka nozarē nepieciešams veidot vienotu izpratni par to, kas ir VDV, un kas ietver nacionālo VDV standartu un informatīvo materiālu izstrādi vai adaptēšanu, nosakot VDV funkcijas, pielietojamību (projektēšana, būvniecība, apsaimniekošana), iesaistītās puses un citus aspektus. Pētījuma ietvaros definēta minimāli optimālā funkcionalitāte nacionāli izmantojamai VDV sistēmai. Pasūtītāja VDV sistēmas nodrošināšanai rekomendēts paredzēt pilna apjoma VDV funkcionalitātes iespējas. Lai gan pašlaik nozare lielākoties izmanto daļējas funkcionalitātes, jau pašlaik dažos projektos VDV sistēma nav praktiski funkcionējoša bez pilna apjoma VDV funkcionalitātes.
Pētījuma ietvaros tika izstrādātas trīs kategoriju funkciju specifikācijas ar vēlamajām rekomendācijām VDV funkcionalitātei:
Katras sadaļas detalizēts funkciju saraksts ir identificēts pētījumā, un balstoties uz šo funkcionalitātes prasību sadalījumu tika finansiāli izvērtētas trīs izstrādes alternatīvas VDV izmantošanai publiskos pasūtījumos:
Rekomendēts veikt padziļinātu sociālekonomisko un juridisko risku novērtējumu visām trīs integrācijas iespējām. Bez tehnoloģiskā, laika un izmaksu novērtējuma, kas veikts pētījuma ietvaros, svarīgi novērtēt saistītos riskus katram no integrācijas scenārijiem.
Vienotas VDV ieviešanas publiskajos iepirkumos ieguvumi būtu samazināts laika patēriņš informācijas saskaņošanai, pārbaudei un komunikācijai, kā arī datu uzticamības un drošības palielināšanās. Ilgtermiņā VDV izmantošana ļaus efektīvāk un pilnvērtīgāk sadarboties dažādiem nozares dalībniekiem visa būvaktīva dzīves ciklā, kas arī veicinās aprites ekonomikas principu ieviešanu.
Pētījuma mērķis ir veikt esošās būvniecības klasifikācijas sistēmas pielietošanas prakses Latvijā vispusīgu analīzi, identificēt tās piemērošanas galvenos trūkumus vai problemātiskos aspektus BIM nozīmes pieauguma kontekstā, kā arī sniegt priekšlikumus būvniecības klasifikācijas sistēmas pilnveidošanai Latvijā, tajos ietverot piedāvāto risinājumu ietekmes novērtējumu uz pastāvošo praksi un normatīvo regulējumu, kā arī ievērojot citu valstu pieredzi.
Pētījums tika veikts laika posmā no 2021. gada augusta līdz novembrim. Pētījumā ietvaros tika detalizēti izvērtētas 20 dažādas Latvijas un ārvalstu būvniecības klasifikācijas sistēmas. Salīdzinot dažādas klasifikācijas sistēmas, tika secināts, ka primāri uzmanība jāpievērš to ieviešanas izmaksām uzņēmumā, kā arī praktiskumam, saprotamībai un vienkāršumam lietošanā.
Balstoties uz veikto teorētisko izpēti, ekspertu novērtējumu apkopošanu, empīriskā BIM modeļa aprobāciju un citiem pasākumiem, kuri tika veikti atbilstoši pētījuma metodoloģijai, Latvijai tiek rekomendēts izstrādāt vienotu nacionālo klasifikācijas sistēmu, par pamatu izmantojot standartu LVS EN ISO 12006-2, Latvijas būvnormatīvu LBN 501-17, Ministru Kabineta noteikumus Nr. 326 un Lielbritānijas būvniecības klasifikācijas sistēmu Uniclass 2015.
Vienotas nacionālās būvniecības klasifikācijas sistēmas BIM projektos ieviešanas ieguvumi būtu godprātīgāka konkurence iepirkumu konkursos (caurspīdīgāki procesi), atvieglots darbs ar projektiem un augstāka nozares efektivitāte.
Pētījums "Ieguvumu novērtējums no BIM izmantošanas būvniecības projektos un būvju ekspluatācijā un labās prakses piemēru apkopošana BIM izmantošanā" ir kvantitatīvas un kvalitatīvas informācijas apkopojums par būvniecības informācijas modelēšanas (BIM) sniegtajiem ieguvumiem būvniecības projektos un būvju ekspluatācijā, kas pilnībā vai daļēji īstenoti BIM vidē, kā arī labās prakses piemēru apkopošana BIM izmantošanā Latvijā.
Pētījuma virsmērķis ir veicināt būvniecības procesos iesaistīto industrijas un pārvaldes dalībnieku izpratni par BIM ieguvumiem, tādējādi sekmējot BIM ieviešanu Latvijā tā visplašākajā lietojumā, sākot no pasūtītāja prasību izstrādēm līdz ēku apsaimniekošanai un likvidācijai, veicinot ekonomiskākus, produktīvākus un pārredzamākus būvniecības procesus.
Pētījuma izstrādes laikā tika identificēti 10 BIM izmantošanas labās prakses būvprojekti, kuriem sadarbībā ar uzņēmumu pārstāvjiem tika veikts padziļināts BIM ieguvumu novērtējums.
Līdz šim Latvijā veiktās aptaujas "Lielā BIM skaitīšana" rezultāti norāda uz to, ka lielākā daļa respondentu (83%) uzskata, ka jaunāko tehnoloģiju un digitalizācijas sniegtās iespējas netiek pilnvērtīgi novērtētas un izmantotas. Galvenais iemesls šim apstāklim ir atbilstošu zināšanu trūkums, kā arī nepietiekama apzināšanās par ieguvumiem, kurus sniedz BIM tehnoloģija, to piemērojot praksē. Būtiska aptaujas respondentu daļa (84%) ir piesardzīga, runājot par dalību būvniecības projekta īstenošanā, kurā kā prasība noteikta BIM tehnoloģijas izmantošana. Tikai aptuvenu ceturtdaļa (24%) no respondentiem pauž gatavību dalībai šādos projektus, vienlaikus trešdaļai (32%) norādot uz papildu resursu ieguldījumiem BIM ieviešanā, kas ir būtisks faktors lēmumu pieņemšanā par tehnoloģijas pārņemšanu iekšējos darba procesos.
Plaša mēroga BIM iedzīvināšana Latvijas tirgū noteikti saistās ar papildu projektēšanas izmaksām, kuras jāsedz būvniecības pasūtītājām. Savukārt, projektētājiem jāinvestē programmatūrā, apmācībā un jāvelta papildu laiks modeļu izstrādei. Detalizācijas līmenis arī lielā mērā nosaka projektēšanas papildu izmaksas.
Pētījuma mērķis ir būvju informācijas modelēšanas (BIM) ieviešanai nepieciešamo ieguldījumu apzināšana Latvijā un vienā no Eiropas Savienības valstīm, kurā BIM piemēro valsts pārvaldes iestāžu būvniecības iepirkumos. Pētījuma rezultātiem būtu jāveicina projektēšanas un būvniecības uzņēmumu, būvniecības pasūtītāju un citu ieinteresēto pušu izpratne par BIM ieviešanas izmaksām un praktisko pieredzi BIM ieviešanā.
Pētījuma uzdevumi:
Balstoties uz pētījumā iegūtajiem datiem, viedokļiem, analīzes rezultātiem un interpretācijām, sniegti secinājumi un priekšlikumi būvniecībā iesaistītajām organizācijām par BIM ieviešanu.
Lai celtu būvniecības nozares produktivitāti, kvalitāti un sniegtu lielāku pievienoto vērtību nozares klientiem, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar būvniecības procesā iesaistītajām pusēm sagatavoja ceļa kartes projektu BIM ieviešanai būvniecības procesā Latvijā. BIM ieviešanas ceļa karte ir paredzēta kā kopīgs valdības, būvniecības nozares un citu ieinteresēto pušu rīcības plāns, lai BIM ieviešana notiktu pārdomāti un visas iesaistītās puses no BIM ieviešanas būtu tikai ieguvējas. Vienošanās puses pauž apņemšanos sadarboties ceļa kartē minēto aktivitāšu īstenošanā, lai sasniegtu noteiktos mērķus. BIM ceļa karte:
Ceļa karte ir pastāvīgi atjaunināms un papildināms dokuments; EM vadībā regulāri notiek paredzēto pasākumu izvērtēšana.