Ministru kabineta šā gada 20. septembra sēdē tika apstiprināts Ekonomikas ministrijas piedāvājums modernizēt Latvijas standartizācijas sistēmu.

Eiropas valstīs veiktie pētījumi liecina, ka standartu izmantošana un ieviešana būtiski veicina produktivitāti un inovācijas, kā arī dod ievērojamu pozitīvu ietekmi uz valstu iekšzemes kopproduktu. Labi funkcionējoša standartizācijas sistēma dod iespēju gan Latvijas uzņēmējiem, gan arī konkrētām nozarēm veicināt konkurētspēju, mazinot tirdzniecības tehniskās barjeras, veicinot preču un pakalpojumu vienotas kvalitātes prasības.

Ekonomikas ministrijas piedāvātais risinājums paredz stiprināt standartizācijā iesaistīto pušu dialogu, tādējādi veicinot publiskā un privātā sektora efektīvu sadarbību un iesaistīšanos standartu izstrādē. Efektīvāka standartizācijas izmantošana kalpo arī kā labs instruments, lai veicinātu nozaru pašregulāciju un kopīgi izstrādātos standartus izmantotu valsts politiku atbalstam. Kā piemēru var minēt būvniecības nozari, kur tehnisko normu noteikšana tiek paredzēta nozares profesionāļu līmenī ar standartu palīdzību.

Ministrija piedāvā vairākus jauninājumus esošajā standartizācijas sistēmā.

Pirmkārt, nacionālās standartizācijas institūcijas funkcijas nodot privātpersonu pārziņā. Standartizācija pēc savas būtības nav valsts pārvaldes uzdevumus, tāpēc rosinām standartizācijas darbību nodot privātpersonu pārziņā, tādējādi veicinot plašāku sabiedrības iesaisti šajā procesā. Ievērojot ES dominējošo praksi, nacionālā standartizācijas institūcija būtu veidojama kā biedru organizācija, kura būtu atvērta ikvienam un kas tiktu līdzfinansēta no valsts puses.

Otrkārt, izveidot standartu tulkošanas fondu, kas tiktu veidots no finansējuma, kas gūts no valsts budžeta līdzekļiem tulkoto standartu pārdošanas. Šie līdzekļi tālāk tiktu izmantoti nākošā gada standartu tulkošanas plāna izpildei.

Treškārt, izveidot centralizētu standartu izstrādes un tulkošanas sistēmu. Šīs sistēmas ietvaros ministrijas dotu uzdevumus nacionālajai standartizācijas institūcijai izstrādāt nepieciešamos standartus attiecīgās nozares regulēšanai vai arī veikt standartu tulkošanu.

Ceturtkārt, normatīvajā regulējumā precīzāk noteikt standartu būtību un to atšķirību no normatīvajiem aktiem. Vienlaikus piedāvājam paplašināt standartu pieejamību un  standartu lasītavas izvietot bibliotēkās.

Piektkārt, tiesību aktos samazināt tiešo atsauču uz standartiem izmantošanu un pēc iespējas vairāk izmantot netiešās atsauces uz standartiem. Tas nozīmē, vispirms tiesību aktos noteikt būtiskās prasības, un pēc tam standartos noteikt veidu, metodi un raksturlielumus, kā izpildīt būtiskās prasības. Šīs sistēmas ietvaros standartu izmantošana dod atbilstības prezumpciju būtiskajām prasībām (t.i., pieņēmumu par atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām būtiskajām prasībām un līdz ar to arī tiesības likumīgi piedāvāt šādu preci vai pakalpojumu tirgū), bet tie netiek noteikti par obligātiem. Šāda pieeja jau daudzus gadus sekmīgi tiek izmantota ES regulējumā.

Detalizēti ar Ekonomikas ministrijas piedāvājumu var iepazīties Konceptuālajā ziņojumā "Par Latvijas nacionālās standartizācijas sistēmas pilnveidošanu", kas publicēts MK tīmekļa vietnē.

Evita Urpena
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Tehnoloģiju attīstības rezultātā visā pasaulē notiek straujas pārmaiņas, līdz ar to ikdienā nākas saskaramies ar dažādiem jauniem terminiem. Viens no tādiem ir lietu internets (Internet of Things) vienotā interneta tīklā saslēgtas ierīces. Šo ierīču skaits ar katru brīdi palielinās. Iedomājieties, tuvākajos gados vienotā tīklā būs saslēgtas vairāk nekā 50 miljardi viena veida ierīču.

Viena no nozarēm, kurā lietu internets šobrīd attīstās visstraujāk, ir autotransports. Redzamākais piemērs varētu būt Tesla automašīnas, kas daļēji spēj pārvietoties (sasniegt vēlamo galamērķi) bez vadītāja iejaukšanās. Uzskatāmākais piemērs Latvijas mērogā nāk prātā salīdzinoši nesenā reklāmas kampaņa, kurā LMT piedāvāja iegādāties viedpalīgus (svari, pulksteņi, video novērošanas kameras, asinsspiediena mērītājs u.c.).

Ar kādiem jauniem izaicinājumiem mums nāksies saskarties, attīstoties lietu internetam? Kādus jaunus standartus ir nepieciešams izstrādāt? Kādi būs ieguvumi biznesam? Uz šiem un citiem jautājumiem cenšas rast atbildes jaunā ISOfocus žurnāla numura veidotāji. Eksperti apgalvo, ka lietu internets uzskatāms par jauno tehnoloģisko revolūciju. Standartu uzdevums ir atbalstīt drošu infrastruktūru izveidi un raitu produktu nonākšanu tirgū.

Lejupielādējiet "ISOfocus" elektronisko versiju (angļu valodā) šeit.