Notiks STK priekšsēdētāju sanāksme

28.04.17

2017. gada 18. maijā plkst. 13.00 notiks Standartizācijas biroja (LVS) standartizācijas tehnisko komiteju (STK) priekšsēdētāju sanāksme, lai informētu par aktualitātēm un izmaiņām un kopīgi diskutētu un pārrunātu būtiskus standartizācijas attīstības jautājumus.

2017. gads Latvijas standartizācijā iezīmējas ar dažādām jaunām iniciatīvām un pārmaiņām – gan tām, kas jau notikušas, gan arī tām, kuras vēl tikai sekos. Tāpēc tika nolemts organizēt sanāksmi, kurā aicināti piedalīties gan STK priekšsēdētāji, gan arī ikviens, kam ir idejas vai viedoklis par standartizācijas procesu uzlabošanu un standartizācijas attīstību Latvijā.

Sanāksme iecerēta diskusiju formātā, lai uzklausītu un kopīgi apspriestu viedokļus un idejas, kas veicinās piemērotāko risinājumu izveidi attiecībā uz STK darbības pilnveidošanu un citiem aktuālajiem jautājumiem.

Sanāksmes norises vieta: Rīgā, K. Valdemāra ielā 157, 1. stāva zālē.

Sīkāka informācija par sanāksmes norisi un pieteikšanos:
Daina Sproģe, 67339984

“Būvniecības nedēļas 2017” kopsavilkums un būtiskākās atziņas

27.04.17

2017. gada 18.-21. aprīlī Rīgā jau trešo gadu pēc kārtas norisinājās Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) un Ekonomikas ministrijas (EM) rīkotā “Būvniecības nedēļa 2017”, kas ir gada nozīmīgākais publiskās diskusijas forums par paveiktajiem un veicamajam uzdevumiem būvniecības nozarē. 

Četru dienu garumā vairāk nekā 400 Latvijas būvniecības procesā iesaistītie dalībnieki un eksperti, politikas veidotāji, izglītības, valsts iestāžu un organizāciju pārstāvji diskutēja par  nozares aktualitātēm politikā, būvnormatīvos un izglītībā, īpašu uzmanību veltot koka apbūves veicināšanai Latvijā, kā arī veiktajiem pasākumiem ēnu ekonomikas samazināšanā saskaņā ar 2016. gada 31.maijā Latvijas valdības un nozares organizāciju parakstīto sadarbības memorandu.

“Šajā un turpmākajos gados varam prognozēt straujāku būvniecības nozares izaugsmi, ko sekmēs Eiropas Savienības fondu investīcijas. Tomēr jāturpina intensīvs darbs, veicinot būvniecības nozares konkurētspēju ilgtermiņā kā pašmāju, tā arī starptautiskajā tirgū. Būvniecības apjomu un kvalitātes pieauguma veicināšanai šobrīd strādājam pie skaidrākas būvniecības procesa dalībnieku atbildības noteikšanas un administratīvā sloga mazināšanas. Tāpat mērķtiecīgi pielāgojam normatīvo regulējumu, lai īpaši sekmētu koka ēku būvniecību. Šim sektoram saskatu būtisku izaugsmes potenciālu ar augstu pievienoto vērtību, kas nodrošinātu attīstības perspektīvas gan mūsu būvmateriālu ražotājiem, gan būvniekiem,” uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Katrai aktuālai tēmai tika veltīta atsevišķa diena, kurās interesentiem bija iespēja piedalīties bezmaksas:
18. aprīlī – Politikas dienas uzmanības centrā bija būvniecības nozares konkurētspēja, kā arī valdības un nozares parakstītajā sadarbības memorandā noteikto uzdevumu izpildes progress.
19. aprīlī – Koka apbūves forums – vietējo un ārzemju ekspertu pieredzes apmaiņa, lai veicinātu daudzstāvu koka apbūvi Latvijā, atbilstoši pielāgojot normatīvo regulējumu un paplašinot Latvijas tirgus potenciālu.
21. aprīlī – Tehniskās izglītības diena kļuva par vienotu platformu, kur izglītības un nozares pārstāvji diskutēja par konkurētspējīgas augstākās un profesionālās izglītības pilnveidi atbilstoši nozares vajadzībām.

Būvnormatīvu un standartu dienā, 20. aprīlī politikas veidotāji, nozares līderi un standartizācijas eksperti pārrunāja būvnormatīvu turpmākās attīstības koncepciju, kā arī diskutēja par turpmākajiem būvnormatīvu un standartu lietošanas principiem būvniecības nozarē, lai nodrošinātu būvju kvalitāti un drošību.

Būvnormatīvu un standartu dienu atklāja EM Valsts sekretāra vietnieks E. Valantis ar īsu uzrunu par EM darbu pie būvnormatīvu aktualizēšanas, lai izveidotu modernu, vienkāršu regulējumu efektīvākiem būvniecības procesiem un investīciju piesaistei.

Eksperti secināja, ka būvniecības nozarē ir smagnēja administratīvās pārvaldības sistēma, kas traucē nozares attīstību.  2016. gadā parakstītā sadarbības memoranda viens no prioritārajiem uzdevumiem ir tehnisko un administratīvo prasību pārskatīšana normatīvajā līmenī saskaņā ar Eiropas Savienībā valdošo pieeju. 

Sadarbības memorandā konstatēts, ka būvniecības normatīvie akti ir sadrumstaloti un ne vienmēr savstarpēji saskaņoti. Daļa būvnormatīvu nav aktualizēti vairāk nekā 10 gadus. Stājoties spēkā Būvniecības likumam 2014. gadā, vairums saskaņā ar 1995. gada Būvniecības likumu izdotie būvnormatīvi 2014. gadā tika formāli apstiprināti bez tehniskās būtības izvērtēšanas. Daudzi būvnormatīvi ir veidoti kā detalizētu administratīvo un tehnisko prasību apkopojums, kas neatbilst mūsdienīgam nozares normatīvam regulējumam.

Lai sniegtu impulsu nozares attīstībai, LLU profesors A. Šteinerts nozarei un politikas veidotājiem prezentēja izstrādāto būvnormatīvu sistēmas attīstības koncepciju, kurā izanalizēja Latvijas būvnormatīvu sistēmu un sniedza tās salīdzinājumu ar Eiropas valstu būvniecības regulējuma tiesisko sistēmu.

Būvniecības nozares pārstāvji (ražotāji, projektētāji, būvnieki), kā arī privātie un publiskie pasūtītāji sniedza savu vērtējumu par izstrādāto būvnormatīvu attīstības koncepciju, kā arī savu piedāvājumu tās īstenošanā.

Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses pārstāvis M. Kļaviņš norādīja, ka regulējumam ir jābūt vienkāršam un saprotamam, lai piesaistītu investīcijas Latvijā un neradītu liekus administratīvos šķēršļus nekustamā īpašuma tirgus attīstībai. Savukārt, VAS “Valsts nekustamo īpašumu pārstāvis” U. Kiršteins kā publiskā pasūtītāja pārstāvis secināja, ka līdzšinējā prakse attīstības projektu ieviešanā nav devusi pozitīvu rezultātu. Pasūtītājs ir atbildīgs par kvalitatīva projektēšanas uzdevuma sagatavošanu, skaidri definējot gala lietotajā prasības. Lai pasargātu pasūtītāju no nekvalitatīvu būvniecības pakalpojumu radītiem zaudējumiem, regulējumā nepieciešams skaidri nodalītas atbildības robežas starp būvniecības dalībniekiem, tai skaitā, būvvaldes atbildības robežas / kompetences projektu izskatīšanā un efektīvs būvprojektu izstrādes un saskaņošanas process digitālā vidē (BIS).

Būvnormatīvu koncepcijas īstenošanā Latvijas standarta (LVS) pārstāvis I. Pilmanis īpaši uzsvēra standartu lomu un lietošanas principus būvju kvalitātes un drošības nodrošināšanā.

Diskusijas rezultātā diskusijas dalībnieki vienojās par tālākiem uzdevumiem:

  • nodrošināt aktīvu kvalificētu nozares ekspertu iesaisti būvnormatīvu un standartu izstrādē;
  • nodrošināt efektīvu būvnormatīvu pieņemšanas procesu;
  • nodalīt administratīvās un funkcionālās prasības, novēršot pārmērīgas tehniskas prasības;
  • sniegt plašākas iespējas veikt grozījumus būvprojektā projektēšanas un būvniecības procesā;
  • nodrošināt būvprojektu elektronisku skaņošanu;
  • ieviest tipveida līgumu nosacījumus;
  • precīzi definēt atbildības būvniecības procesā iesaistītām pusēm;
  • pakāpeniski pāriet uz standartiem, nodrošināt standartu pieejamību būvspeciālistiem;
  • pilnveidot sertificēšanas nosacījumus, saglabāt pieredzējušus būvspeciālistus (būvtehniķi), neatceļot sertifikātu derīgumu vēsturiski atšķirīgu izglītības prasību dēļ.

“Būvniecības nedēļu 2017” organizēja Būvniecības valsts kontroles birojs un Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, kā arī citiem nozares sadarbības partneriem: Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomi, Latvijas Būvuzņēmēju partnerību, AS “Latvijas valsts meži”, Latvijas kokrūpniecības federāciju Latvijas Būvnieku asociāciju, Latvijas standartu (LVS) un Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

Pirmo reizi BVKB un EM organizēja Būvniecības nedēļu pirms diviem gadiem, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē ietvaros, kas bija pirmais šāda veida notikums Latvijā, lai pārrunātu Eiropas Komisijas izstrādāto Stratēģiju būvniecības nozares ilgtspējīgai konkurencei „Būvniecība 2020”. 

Ar “Būvniecības nedēļas 2017” materiāliem iespējams iepazīties BVKB mājaslapā: http://bvkb.gov.lv/