25.04.2014
Dina Melgalve / Standartizācijas un sertifikācijas eksperte
Mārtiņš Lācis / Valdes loceklis, Tirdzniecības un loģistikas sektora vadītājs
AS “Latvijas Finieris” ir viens no vadošajiem bērza saplākšņa ražotājiem Latvijā un pasaulē. Koncerna pamatdarbība ir bērza saplākšņa ražošana, pārdošana, produktu attīstība un saistīto pakalpojumu sniegšana klientiem. Citi nozīmīgākie koncerna darbības veidi ir plātņu materiālu tirdzniecība, mežsaimniecība un mežizstrāde, kā arī sintētisko sveķu un fenola filmu ražošana.
AS “Latvijas Finieris” dibināta 1992.gadā. Uzņēmums eksportē aptuveni 95% no saražotā saplākšņa, ko pārdod vairāk nekā 60 valstīs. Koncerna sastāvā ietilpst 18 meitas uzņēmumi, no kuriem septiņi atrodas Latvijā, bet 11 – ārpus tās.
Standarti ir mūsu uzņēmuma organiska sastāvdaļa, un tas ir arī stratēģiskās vīzijas jautājums. Jau 1999.gadā, kad Latvija vēl nebija pateikusi skaidru viedokli par došanos Eiropas Savienības virzienā, toreizējais uzņēmuma vadītājs Juris Biķis mudināja braukt un mācīties no Eiropas uzņēmēju pieredzes un pārņemt labāko darba un produktu kvalitātes praksi. Tas savā ziņā ielika pamatu uzņēmuma veiksmīgajai attīstībai ilgtermiņā.
Uzņēmumā ir ieviesti vairāki standarti, tostarp ISO 9001 (kvalitātes vadības sistēmas), ISO 14001 (vides vadības sistēmas), OHSAS 18001 (darba aizsardzības vadības sistēmas). Uzņēmuma produkcijai ir CE marķējums, kā arī atbilstība Vācijas būvniecības normatīvajām BFU-100 prasībām, formaldehīda emisijas prasībām E1 u.c. prasībām. Arī vides aizsardzība ir "Latvijas Finiera" biznesa stratēģijas un plānošanas neatņemama sastāvdaļa.
Produkcijas atbilstības un kvalitātes kontrolei uzņēmumā tiek izmantotas apmēram 20 standartizētas pārbaudes metodes. Uzņēmumu regulāri pārbauda sertifikācijas institūcijas un sadarbības partneri, lai pārliecinātos par "Latvijas Finieris" vadības sistēmu un produkcijas atbilstību kvalitātes standartu prasībām.
Uzņēmumam ir veiksmīga pieredze ar ISO 9001 standarta ieviešanu. Pateicoties Lielbritānijas speciālistiem, mums izdevās ieviest standartu pēc būtības, nevis formāli. Ar konsultanta atbalstu ieviesām dokumentāciju cilvēkam draudzīgā apjomā. Ieteikums, ko ievērojām un kas izrādījās vērtīgs, bija ieviest standartu pakāpeniski nevis visā uzņēmumā uzreiz. Tāpēc sākām ar administrāciju un rūpnīcu “Lignums”, pēc tam gada laikā – pārējās trīs rūpnīcās (“Furniers”, “Verems” un “Hapaks”).
No biznesa viedokļa raugoties standarti ir saprotami noteikumi gan ražotājam (piegādātājam), gan klientam (saņēmējam) – savstarpējas vienošanās par produkta tehniskajām prasībām un kvalitātes īpašībām. No otras puses standarti rūpējas par to, lai produkti būtu droši cilvēkam un apkārtējai videi.
Uz mūsu produkciju, ja tas tiek izmantots kā būvmateriāls, attiecas obligātie standarti – Eiropas standartu prasības. Standarti nosaka minimālās kvalitātes prasības, bet mūsu zināšanas un pieredze ļauj ražot produktus, kuru kvalitāte pārsniedz standartu prasības, un klienti to novērtē.
Mūsu produkcijas unikālās un specifiskās priekšrocības, kas klientiem ir svarīgas, ir iegūtas, veicot pārbaudes pēc Eiropas standartizētajām metodēm. Eiropas tirgū CE marķējums kopā ar ekspluatācijas īpašību deklarāciju nodrošina Eiropas normatīvo aktu prasību izpildi būvmateriālu jomā. Tomēr daudzām valstīm “zem patērētāju interešu aizsardzības karoga” ir arī savas specifiskās prasības.
Eiropas standarti ir bāzēti uz Somijas/Francijas/Itālijas saplākšņa ražotāju pieredzi. Savā produktu portfelī specifikācijās mēs norādām, kādas mums ir līmējuma klases, šķirošanas standarti, formaldehīdu emisijas, biezuma pielaides u.c.
Ja Eiropā prasības ir vienotas, tad citās valstīs tās ir atšķirīgas. ASV un Japānā ir savas standartu sistēmas. Mūsu dzīvi apgrūtina Amerikas CARB regula, kas ir ļoti atšķirīga no Eiropas. Lai nodrošinātu metožu salīdzināšanu, tās ir lielas izmaksas, jo pārbaudes ir ļoti specifiskas un veicamas tikai dažos institūtos.
Eiropas standartizācijas tehniskajās komitejās sākām piedalīties 1999.gadā. Laika gaitā sapratām, ka ir ļoti svarīgi piedalīties un aktīvi strādāt tehniskajās darba grupās. Mums izveidojusies arī ļoti laba sadarbība un kontakti ar Eiropas nozaru asociācijām (valdes loceklis Mārtiņš Lācis ir Eiropas Saplākšņu ražotāju asociācijas viceprezidents, divus gadus asociācijas prezidents bija pašreizējais padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis).
Mūsu rīcībā ir pašu laboratorijās iegūtie dati 15 gadu garumā – tie ir nopietni argumenti, kas strādā un ar kuriem varam dot savu pienesumu standartu izstrādē. Tā ir savu interešu lobēšana un cenšanās iespaidot standartu prasības, par kurām visiem kopīgi jāvienojas1.
“Latvijas Finieris” pārstāvji piedalās Eiropas standartizācijas tehniskajā komitejā (CEN/TC 112 „Wood-based panels”). Atsevišķas darba grupu sēdes ir notikušas arī Latvijā, un to rīkošanu uzņēmāmies mēs. Atsevišķas valstis mēģina ‘iedabūt’ standartos prasības un normas, kas mums šķiet nepieņemamas, gandrīz neizpildāmas un padara produktu divreiz dārgāku. Saplāksnim ir viens standarts, kurā ir norādītas visas koku sugas. Līdz ar to stiprības atšķirības ir milzīgas.
Lielākais paradokss ir tāds, ka mūsu nozarē drastiskākie standartu normu un papildu prasību ieviesēji ir valstis, kuras saplāksni patērē, bet pašas neražo – Lielbritānija, Vācija un Norvēģija. Parasti prasību izvirzīšana ir savu ražotāju protekcionisms.
Eiropas tehniskās komitejas ir lieliska pieredzes apmaiņas iespēja. Tās ir arī formālās un neformālās sarunas, kuras reizēm pat var dēvēt par konsultācijām. Cilvēki ir atvērti, it īpaši, ja viņi redz, ka mēs esam ieinteresēti piedalīties standartizācijas darba procesā.
Vēl viena priekšrocība no dalības Eiropas standartizācijas procesos ir tā, ka mēs esam savlaicīgi informēti par plānotajiem balsojumiem tehniskajās komitejās un standartu projektu saturu, nevis tikai saņemam informāciju par pieņemtajiem lēmumiem, kuros neko vairs nevaram ietekmēt. Tā ir iespēja savlaicīgi pielāgoties un pieņemt pareizus lēmumus attiecībā uz mūsu kvalitātes kontroles sistēmām vai tehnoloģiskajām investīcijām. Darbošanās komitejās ir iespēja arī iegūt informāciju par standartizācijas procesiem un jaunumiem Eiropā un pasaulē, ko var izmantot, lai sniegtu kompetentas atbildes klientiem no visas pasaules.
Viens no mūsu panākumiem ir darbs pie CE marķējuma standarta EN 13986, kurš kārtējo reizi ir nodots pārskatīšanai darba grupā, kurā darbojamies. Mēs iekļāvām atsauci standartā uz to, kas ļauj izvairīties no ekspluatācijas īpašību deklarāciju pievienošanas katrai kravai. Tā rezultātā tagad varam publicēt deklarācijas savā interneta mājas lapā, kur katrs klients pats tās var apskatīt un izdrukāt.
Mēs uzskatām un esam pārliecinājušies, ka, aktīvi darbojoties, varam ietekmēt standartizācijas procesus. Daudzi uzņēmēji joprojām tam netic un domā, ka viņu vietā kāds cits pārstāvēs viņu viedokli. Gribam aicināt arī asociācijas un biedrības Latvijā darboties aktīvāk, apkopot biedru viedokļus un pārstāvēt tos starptautiskās asociācijās un standartu tehniskajās komitejās. Mēs esam Eiropas Saplākšņu ražotāju asociācijas (FEIC) biedri, un standartizācijas jautājumi vienmēr ir ļoti būtiska sadaļa asociācijas darba kārtībā – tam ir izveidota speciāla tehniskā darba grupa.
Klienti ļoti novērtē to, ka uzņēmuma eksperti sadarbojas ar Eiropas standartizācijas institūcijām. Ļoti rūpīgi sekojam arī balsojumiem Latvijas standartu tehniskajā komitejā (STK 38 “Kokmateriāli”), uzturam komunikāciju ar visiem dalībniekiem.
Pie mums brauc industriālie klienti – pircēji, kas veic piegādātāju auditus. Viņiem ir savas audita programmas ar virkni jautājumu, kuru vidū ir arī jautājumi par standartu ievērošanu. Standartu esamība ir liela priekšrocība un ļauj šajās audita programmās izvairīties no būtiskas jautājumu daļas. Tā kā mēs aktīvi piedalāmies standartizācijas procesos, mūsu rīcībā bieži vien ir jaunāka un aktuālāk informācija nekā klientiem.
Atbilstību standartiem mēs arī iekļaujam kā vienu no kritērijiem pircēju apmierinātības novērtēšanā, ko rīkojam reizi divos gados. Standarti viennozīmīgi ir saistīti ar drošību – ja produkts tiek ražots saskaņā ar standartiem, tas apliecina, ka produkts ir drošs patērētājiem un videi.
Pateicoties mūsu zinātnieku potenciāla, kā rezultātā varam apliecināt mūsu produkcijas augsto kvalitāti, summa, ko mēs varam paprasīt no klienta kā labāku cenu, salīdzinot ar citu ražotāju produkciju, varētu sasniegt pat vienu miljonu eiro gadā, no kuriem apmēram 250 tūkstoši eiro ir mūsu ieguldījumi kvalitātes sistēmu un testēšanas laboratoriju uzturēšanā.