Latvija paraksta ES Vienoto standartizācijas iniciatīvu

30.09.16

Ceturtdien, 29. septembrī, Briselē (Beļģijā) ES Konkurētspējas ministru padomes sanāksmes laikā Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Stinka Latvijas puses vārdā parakstīja Vienoto standartizācijas iniciatīvu.

Šā gada  jūnijā Eiropas Komisija publicēja paziņojumu "Eiropas Standarti XXI gadsimtam", aicinot Eiropas standartizācijas sistēmu pielāgot mūsdienu izaicinājumiem, kas saistīti ar ekonomikas mainību, uzņēmējdarbības modeļu daudzveidību, arvien lielāku informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lomu, kā arī pieaugošo pakalpojumu nozīmīgumu, kad preces un pakalpojumi arvien biežāk tiek piedāvāti vienotā paketē.

ES Konkurētspējas ministru padomes sanāksmes laikā J.Stinka pauda atbalstu EK iniciatīvai uzlabot ES standartizācijas sistēmas darbību, lai veicinātu Eiropas tautsaimniecības konkurētspēju un inovācijas. “Latvija atbalsta uz brīvprātības principiem balstīto Vienoto standartizācijas iniciatīvu, lai veicinātu savlaicīgu un uz tirgus vajadzībām orientētu standartu izstrādi un to izmantošanu,” uzsvēra valsts sekretārs. Vienlaicīgi Latvijai ir svarīgi veicināt izpratni un zināšanas par standartu izstrādi un ieguvumiem no to pielietošanu gan privātajā, gan arī publiskajā sektorā. “Aicinu Latvijas uzņēmējus daudz aktīvāk iesaistīties esošo standartu pārskatīšanā un jaunu standartu izveidē,” pēc sanāksmes aicina J.Stinka.

Lai veicinātu valsts un privātā sektora sadarbību un vienotos par prioritārajiem virzieniem standartizācijas jautājumos, šā gada 14. oktobrī – Pasaules standartu dienā - Ekonomikas ministrija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija un citas nozaru asociācijas plāno parakstīt Saprašanās memorandu „Par Latvijas nacionālās standartizācijas sistēmas attīstību tautsaimniecības konkurētspējas un inovāciju veicināšanai”. 

Memoranda mērķis ir dot lielāku ietekmi Latvijas nevalstiskajām asociācijām un to biedriem standartu izstrādes procesā, vienoties par kopīgu stratēģiju un prioritātēm standartizācijā, kopīgi strādāt pie Nacionālās standartizācijas institūcijas organizatoriskā modeļa – biedrības izveides, veicināt izpratni par standartizācijas jautājumiem un ieguvumiem, veicināt standartu plašāku izmantošanu valsts politiku atbalstam.


Evita Urpena
Ekonomikas ministrijas 
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

MK apstiprina Latvijas nacionālās standartizācijas sistēmas reformu

20.09.16

Ministru kabineta šā gada 20. septembra sēdē tika apstiprināts Ekonomikas ministrijas piedāvājums modernizēt Latvijas standartizācijas sistēmu.

Eiropas valstīs veiktie pētījumi liecina, ka standartu izmantošana un ieviešana būtiski veicina produktivitāti un inovācijas, kā arī dod ievērojamu pozitīvu ietekmi uz valstu iekšzemes kopproduktu. Labi funkcionējoša standartizācijas sistēma dod iespēju gan Latvijas uzņēmējiem, gan arī konkrētām nozarēm veicināt konkurētspēju, mazinot tirdzniecības tehniskās barjeras, veicinot preču un pakalpojumu vienotas kvalitātes prasības.

Ekonomikas ministrijas piedāvātais risinājums paredz stiprināt standartizācijā iesaistīto pušu dialogu, tādējādi veicinot publiskā un privātā sektora efektīvu sadarbību un iesaistīšanos standartu izstrādē. Efektīvāka standartizācijas izmantošana kalpo arī kā labs instruments, lai veicinātu nozaru pašregulāciju un kopīgi izstrādātos standartus izmantotu valsts politiku atbalstam. Kā piemēru var minēt būvniecības nozari, kur tehnisko normu noteikšana tiek paredzēta nozares profesionāļu līmenī ar standartu palīdzību.

Ministrija piedāvā vairākus jauninājumus esošajā standartizācijas sistēmā.

Pirmkārt, nacionālās standartizācijas institūcijas funkcijas nodot privātpersonu pārziņā. Standartizācija pēc savas būtības nav valsts pārvaldes uzdevumus, tāpēc rosinām standartizācijas darbību nodot privātpersonu pārziņā, tādējādi veicinot plašāku sabiedrības iesaisti šajā procesā. Ievērojot ES dominējošo praksi, nacionālā standartizācijas institūcija būtu veidojama kā biedru organizācija, kura būtu atvērta ikvienam un kas tiktu līdzfinansēta no valsts puses.

Otrkārt, izveidot standartu tulkošanas fondu, kas tiktu veidots no finansējuma, kas gūts no valsts budžeta līdzekļiem tulkoto standartu pārdošanas. Šie līdzekļi tālāk tiktu izmantoti nākošā gada standartu tulkošanas plāna izpildei.

Treškārt, izveidot centralizētu standartu izstrādes un tulkošanas sistēmu. Šīs sistēmas ietvaros ministrijas dotu uzdevumus nacionālajai standartizācijas institūcijai izstrādāt nepieciešamos standartus attiecīgās nozares regulēšanai vai arī veikt standartu tulkošanu.

Ceturtkārt, normatīvajā regulējumā precīzāk noteikt standartu būtību un to atšķirību no normatīvajiem aktiem. Vienlaikus piedāvājam paplašināt standartu pieejamību un  standartu lasītavas izvietot bibliotēkās.

Piektkārt, tiesību aktos samazināt tiešo atsauču uz standartiem izmantošanu un pēc iespējas vairāk izmantot netiešās atsauces uz standartiem. Tas nozīmē, vispirms tiesību aktos noteikt būtiskās prasības, un pēc tam standartos noteikt veidu, metodi un raksturlielumus, kā izpildīt būtiskās prasības. Šīs sistēmas ietvaros standartu izmantošana dod atbilstības prezumpciju būtiskajām prasībām (t.i., pieņēmumu par atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām būtiskajām prasībām un līdz ar to arī tiesības likumīgi piedāvāt šādu preci vai pakalpojumu tirgū), bet tie netiek noteikti par obligātiem. Šāda pieeja jau daudzus gadus sekmīgi tiek izmantota ES regulējumā.

Detalizēti ar Ekonomikas ministrijas piedāvājumu var iepazīties Konceptuālajā ziņojumā "Par Latvijas nacionālās standartizācijas sistēmas pilnveidošanu", kas publicēts MK tīmekļa vietnē.

 

Evita Urpena
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja