Digitalizācija būtiski maina būvniecības nozares darbības modeli – no atsevišķu dokumentu un procesu pārvaldības uz strukturētu datu, sadarbības platformu un digitālu informācijas plūsmu izmantošanu visā būves dzīves ciklā. Mērķis ir ātrāka un pārskatāmāka būvniecības ieceru sagatavošana un saskaņošana, efektīvāka projektēšana un būvdarbu vadība, kvalitatīvāka lēmumu pieņemšana un zemākas izmaksas būves ekspluatācijas laikā.
Viens no būtiskākajiem digitālās būvniecības risinājumiem ir Būves informācijas modelēšana jeb BIM. BIM ir metode un procesu kopums, kas ļauj būves informāciju strukturēti sagatavot, pārvaldīt, apmainīt un izmantot digitālā vidē. Tas palīdz pasūtītājiem, projektētājiem, būvniekiem, būvizstrādājumu ražotājiem, apsaimniekotājiem un publiskās pārvaldes institūcijām sadarboties, izmantojot vienotu un pārbaudāmu informācijas pamatu.
BIM ieviešana veicina standartizētu un caurskatāmu būvniecības procesu, uzlabo sadarbību starp iesaistītajām pusēm un palīdz savlaicīgi identificēt riskus, neatbilstības un iespējamos konfliktus projektēšanas un būvdarbu posmā. Digitālie modeļi un strukturēti dati ļauj labāk salīdzināt risinājumus, plānot būvdarbus, kontrolēt kvalitāti un nodrošināt informācijas pēctecību no ieceres un projektēšanas līdz būves ekspluatācijai, uzturēšanai un atjaunošanai.
Nozīmīga loma BIM attīstībā ir standartiem. Tie nodrošina kopīgu valodu, vienotus informācijas apmaiņas principus un saskaņotu pieeju datu pārvaldībai. Standartos balstīta BIM izmantošana palīdz mazināt projektēšanas kļūdas, samazināt pārbūvju un kavējumu risku, uzlabot izmaksu prognozējamību un stiprināt būvniecības procesa kvalitāti.
BIM izmantošana pasaulē turpina paplašināties, un daudzās valstīs tā ir kļuvusi par būtisku prasību publiskajos būvniecības iepirkumos un starptautiskos projektos. Arī Latvijā BIM attīstība ir nozīmīgs priekšnoteikums būvniecības nozares produktivitātei, datu kvalitātei, ilgtspējai un konkurētspējai gan vietējā, gan eksporta tirgū.
Latviešu valodā:
LVS 1052:2018 "Būvju informācijas modelēšanas (BIM) terminoloģija" ir Latvijas nacionālais standarts, ko izstrādājusi tehniskā komiteja LVS/STK 56 “Būvju informācijas modelēšana”. Standarts nosaka terminus un definīcijas, kas attiecas uz būvju informācijas modelēšanu, būvniecības un nekustamā īpašuma nozari, kā arī ar BIM saistītiem procesiem.
LVS 1095:2026 “Būvju informācijas modelēšana (BIM). Pasūtītāja informācijas prasības (PIP)” ir Latvijas nacionālais standarts, kas paredzēts pasūtītājiem BIM prasību noteikšanai būvniecības iepirkumos un projektu īstenošanā. Standarts palīdz strukturēt pasūtītāja informācijas prasības, tostarp prasības attiecībā uz informācijas sagatavošanu, nodošanu, kvalitāti un sadarbības procesiem BIM vidē.
Starptautisko standartu sēriju ISO 19650 "Informācijas par būvēm un inženiertehniskajiem darbiem organizēšana un digitalizācija, ieskaitot būvju informācijas modelēšanu (BIM). Informācijas pārvaldība, izmantojot būvju informācijas modelēšanu" izstrādājusi ISO tehniskās komitejas ISO/TC 59 "Būves un inženiertehniskie darbi" SC 13 apakškomiteja. Latvija ISO/TC 59/SC 13 darbā ir pārstāvēta ar nacionālo tehnisko komiteju LVS/STK 56 “Būvju informācijas modelēšana”. Par ISO komitejā izstrādātajiem BIM standartiem vairāk lasiet šeit.
LVS EN ISO 19650-1:2019 nosaka jēdzienus un principus informācijas pārvaldībai, izmantojot būvju informācijas modelēšanu. Dokumentā ietvertie jēdzieni un principi ir paredzēti būves aktīva īpašniekiem un pārvaldītājiem, projektētājiem, būvniekiem, aprīkojuma ražotājiem, citiem būvspeciālistiem, pārvaldes iestāžu pārstāvjiem, investoriem, apdrošinātājiem un gala lietotājiem.
LVS EN ISO 19650-2:2019 nosaka informācijas pārvaldības prasības aktīva piegādes posmā. Standarts palīdz pasūtītājam noteikt informācijas prasības un organizēt sadarbības vidi, kurā iesaistītās puses var efektīvi sagatavot, apmainīties un pārvaldīt informāciju projekta īstenošanas laikā.
LVS EN ISO 19650-3:2020 attiecas uz informācijas pārvaldību aktīva ekspluatācijas posmā, savukārt LVS EN ISO 19650-4:2022 nosaka prasības informācijas apmaiņai. LVS EN ISO 19650-5:2020 aptver uz drošību orientētu pieeju informācijas pārvaldībai, bet LVS EN ISO 19650-6:2025 nosaka pieeju veselības un drošības informācijas pārvaldībai BIM procesos.
Standarts LVS EN ISO 23387:2021 nosaka būvniecības objektu datu veidņu principus un struktūru, ko izmanto būvaktīvu dzīves ciklā. Standarts atbalsta digitālos procesus un mašīnlasāmu datu izmantošanu, lai strukturēti apmainītos ar informāciju par dažādiem būvniecības objektiem, piemēram, produktiem, sistēmām, montāžas elementiem, telpām un ēkām.
Eiropas un starptautiskie standarti (angļu valodā):
LVS EN ISO 16739-1:2020 “Nozares pamatklases (IFC) datu apmaiņai būvniecības un ēku vadības nozarēs. 1. daļa: Datu struktūra (ISO 16739-1:2018)” ir paredzēts lietošanai būvju projektēšanas, būvniecības un ekspluatācijas posmos. Standarta adaptēšanu Latvijas nacionālā standarta statusā atbalstīja LVS/STK 56 “Būvju informācijas modelēšana”.
IFC formāts ir viens no nozīmīgākajiem atvērta tipa BIM datu apmaiņas formātiem. Latvijā plaši izmantotās BIM programmas parasti nodrošina iespēju importēt un eksportēt datnes IFC formātā. ISO 16739 standarta adaptēšana Latvijas nacionālā standarta statusā veicina vienotu izpratni par IFC nozīmi, uzlabo standarta pieejamību un atbalsta datu apmaiņu starp dažādiem BIM rīkiem.
Atvērta tipa BIM standarti, piemēram, IFC standarts, palīdz mazināt atkarību no konkrētu ražotāju programmatūras risinājumiem. Tie ļauj ieinteresētajām pusēm izvēlēties savām vajadzībām piemērotākos rīkus un vienlaikus nodrošina iespēju apmainīties ar datiem starp dažādām sistēmām.
Tehniskā specifikācija LVS CEN/TS 17623:2021 "Apgaismojuma īpašības būvju informācijas modelēšanā (BIM). Gaismekļi un sensori" nosaka apgaismojuma īpašības digitālai ēku projektēšanai un uzturēšanai. Dokuments ietver nepieciešamās īpašības gaismekļu un sensoru ierīču aprakstīšanai un ir paredzēts datu apmaiņas atbalstam dažādās informācijas sistēmās un datubāzēs.
Nacionālais standarts LVS 1095:2026 “Būvju informācijas modelēšana (BIM). Pasūtītāja informācijas prasības (PIP)” ir paredzēts pasūtītājiem kā praktisks ietvars BIM prasību noteikšanai būvniecības iepirkumos un projektu īstenošanā. Tas palīdz strukturēt pasūtītāja informācijas prasības un noteikt vienotu pieeju BIM procesa organizēšanai, informācijas sagatavošanai, apmaiņai, kvalitātes kontrolei un sadarbībai digitālā vidē.
Standarts definē darba uzdevumu, kvalitātes prasības, darba plūsmas un procedūras būvniecības projektu īstenošanai BIM vidē, tostarp prasības būves informācijas modeļu izstrādei, aktualizēšanai un papildināšanai projektēšanas un būvdarbu laikā. Standarts ir izmantojams kā pasūtītāja tehniskās specifikācijas sastāvdaļa, kas reglamentē ar BIM procesu saistītos jautājumus.
Standarta piemērošana ir brīvprātīga. Tas nozīmē, ka LVS 1095:2026 nav obligāti piemērojams pats par sevi, ja vien tā piemērošana nav noteikta normatīvajā aktā, iepirkuma dokumentācijā, līgumā vai citā saistošā dokumentā. Vienlaikus standartu var izmantot kā vienotu atsauces dokumentu BIM prasību formulēšanai un iekļaut tehniskajā specifikācijā, lai skaidri noteiktu pasūtītāja prasības projekta īstenošanai BIM vidē.
LVS 1095:2026 nosaka pamata prasības BIM procesam, vienlaikus ļaujot pasūtītājam tās papildināt atbilstoši konkrētā projekta vajadzībām, piemēram, attiecībā uz BIM nodevumiem, informācijas detalizāciju, izpildmodeļa izstrādi, punktu mākoņu izmantošanu, VR/AR tehnoloģiju pielietošanu vai simulāciju izstrādi.
Standarts ir piemērojams gan apvienotā projektēšanas un būvniecības līguma gadījumā, gan situācijās, kad būvprojekta izstrādi un būvdarbus nodrošina dažādi piegādātāji atsevišķu līgumu ietvaros. Tas paredz pienākumus ne tikai piegādātājam, bet arī pasūtītājam, īpaši sadarbības un informācijas vadības jautājumos.
Standartam pievienoti informatīvi pielikumi, kas izmantojami pasūtītāja informācijas prasību detalizēšanai, informācijas detalizācijas prasību noteikšanai un līguma BIM īstenošanas plāna sagatavošanai.
2025. gadā LVS kopā ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un Rīgas Tehnisko universitāti piedalījās konkursa “Digitālās būvniecības ekselences balva 2025” organizēšanā. Konkurss tika izveidots, lai veicinātu labās prakses apmaiņu, digitālo rīku izmantošanu un inovāciju ieviešanu Latvijas būvniecības nozarē.
Konkursa mērķis bija izcelt Latvijas būvniecības projektus, kuros veiksmīgi izmantotas BIM tehnoloģijas, digitālie risinājumi un mūsdienīgas informācijas pārvaldības pieejas. Īpaša uzmanība tika pievērsta tam, kā digitālie rīki palīdz uzlabot projektu kvalitāti, sadarbību, caurskatāmību un būvniecības procesa efektivitāti.
Konkursam tika iesniegti 20 projektu pieteikumi trīs kategorijās: “BIM projekts”, “BIM būvobjekts” un “Digitālā inovācija”. Finālistu projekti tika prezentēti pieredzes apmaiņas forumā, kas notika 2025. gada 5. decembrī Rīgā. Pasākumā nozares pārstāvji iepazinās ar praktiskiem BIM un digitālo inovāciju piemēriem, savukārt konkursa noslēgumā tika apbalvoti labākie Latvijas digitālās būvniecības projekti.
Dalība šāda konkursa organizēšanā ir daļa no LVS iesaistes būvniecības digitalizācijas attīstībā, veicinot standartizētu pieeju BIM izmantošanai, zināšanu apmaiņu un labās prakses izplatību nozarē.